Ziņa par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieka Ulda Dzenīša pēkšņo aiziešanu pensijā un šā fakta ilgstoša turēšana slepenībā uzjundī spekulācijas par šā notikuma patiesajiem iemesliem.
Lai gan šauram personu lokam U. Dzenīša lēmums doties izdienas pensijā no šā gada 1. augusta bija zināms jau jūlijā, publiskoja šo faktu tikai augusta beigās TV3 raidījums Nekā personīga.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka ziņa par šo augsta ranga specdienesta darbinieka aiziešanu pensijā joprojām oficiāli nav darīta zināma Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK). Arī Nacionālas drošības padomes locekļi, kuri vēlējās palikt neminēti, apgalvoja, ka ziņu par U. Dzenīša atkāpšanos uzzinājuši no preses pārstāvjiem.
Vienīgi Valsts prezidents Valdis Zatlers vēsti par U. Dzenīša lēmumu saņēmis šā gada jūlija vidū, tātad īsi pēc lēmuma pieņemšanas – apstiprināja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Tomēr Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns apgalvoja, ka nedz viņam, nedz arī Valsts prezidentam U. Dzenīša pēkšņās došanās pensijā iemesli nav zināmi.
Neinformē pat NDK
Valsts augstāko amatpersonu neziņu par kādas valsts iestādes direktora vietnieka aiziešanu varētu uzskatīt par normālu, taču SAB direktora vietnieka postenis valsts drošības kontekstā ir ļoti nozīmīgs. Turklāt U. Dzenītis ir viens no SAB dibinātājiem, kurš direktora vietnieka amatā nostrādāja kopš biroja dibināšanas 1995. gadā. Viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no visinformētākajiem cilvēkiem Latvijā. Tiek uzskatīts, ka slepenajos dienestos darbiniekiem profesionālie brieduma gadi skaitāmi no 50 gadu robežas, tādēļ 46 gadus vecās valsts amatpersonas pēkšņā došanās pensijā uzjundījusi visdažādākās spekulācijas.
NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars Neatkarīgajai atklāja, ka viņa pārstāvētā komisija joprojām nav informēta nedz par U. Dzenīša aiziešanas faktu, nedz par apstākļiem, kuri amatpersonu pamudinājuši uz šādu rīcību. "SAB ir mūsu komisijas uzraudzības lokā. Šīs iestādes vadītāja pienākums ir informēt Saeimas komisiju par notikumiem iestādē. Līdz pat šai dienai nav saņemta ne mazākā informācija. Mēs par šo faktu uzzinājām tikai pēc tam, kad komisijā vērsās žurnālisti ar jautājumu, vai U. Dzenīša aiziešana pensijā nav saistīta ar pielaides valsts noslēpumam anulēšanu pulkvedim Igoram Rajevam. No tā varam secināt, ka iestādes vadītājs uzskata – viņš valstī ir augstāks par pārējām amatpersonām."
Vaicāts, vai šie izteikumi neliecina par to, ka pēc vēlēšanām var sašūpoties arī SAB direktora Jāņa Kažociņa krēsls, Dz. Jaundžeikars teica: "Uz šo jautājumu man ļoti grūti atbildēt. Patiesībā aktuāls ir jautājums par likumdošanas sakārtošanu, jo SAB direktors jau tikai pilda spēkā esošos likumus."
Daudzās versijas
Apkopojot varas koridoros saklausīto par U. Dzenīša patiesajiem aiziešanas iemesliem, izkristalizējās vairākas versijas. Oficiālā versija: izvērtējot apstākļu sakritību izdevīgas izdienas pensijas iegūšanai, U. Dzenītis izskaitļojis visizdevīgāko.
Otrā versija saistīta ar pieļautajām kļūdām pielaižu izsniegšanā valsts noslēpumu saturošai informācijai. U. Dzenīša kompetencē SAB bijusi arī pielaižu izsniegšanas uzraudzība un noslēpumu glabāšanas drošība. Šīs versijas piekritēji norāda, ka jau sen radušās diskusijas gan par pielaides izsniegšanas kritērijiem, gan par pielaides izsniegšanas nepieciešamību konkrētām personām. Piemēram, jau vairākus gadus bijusi diskutabla pielaides izsniegšana Latvijas armijas Apvienotā štāba priekšnieka vietniekam operacionālajos jautājumos pulkvedim Igoram Rajevam. Šā gada jūlijā viņam pielaide tika atņemta. Tā kā aizdomas par I. Rajeva spējām glabāt noslēpumu bijušas jau sen, bet pielaide atņemta tikai tagad, U. Dzenīti vainojot pārliekā uzticēšanās noteiktam cilvēku lokam.
Trešā versija saistīta ar U. Dzenīša konfliktu ar bijušo Ārlietu ministrijas darbinieku Andri Spūli. Viņa atbrīvošanā no darba lieli nopelni piederot tieši U. Dzenītim. Skandāla gaitā kuluāros esot noplūduši pieņēmumi par U. Dzenīša gaitām, kas savukārt radījis jautājumus par pielaides atbilstību pašam pielaižu izsniedzējam.
Ceturtā versija saistīta ar informācijas noplūdi no Ukrainas drošības dienesta, kurā pēc promaskavisko politiķu uzvaras vēlēšanās notika pamatīgas reformas. No iestādes atbrīvotie drošībnieki Rietumu dienestiem noplūdinājuši apjomīgu informāciju, tajā skaitā arī par U. Dzenīša kontaktiem ar ne-NATO valstu dienestu pārstāvjiem, uz ko visai tramīgi reaģējuši Latvijas Rietumu partnerdienesti.
Dzenīša pēctecis
Lai kādi arī būtu U. Dzenīša straujās pensionēšanās patiesie iemesli, Neatkarīgajai kļuva zināms, ka viņa amatu ieņēmis bijušais Drošības policijas 2. pārvaldes, vēlāk SAB Ārējās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Andis Freimanis.
Viņu raksturo kā profesionāli, kurš izgājis kursus Rietumu specskolās un saņēmis atzinīgas atsauksmes no Rietumu kolēģiem. Viņš esot lietišķs, racionāls, analītiski domājošs, neiztapīgs un neglaimojošs priekšniecībai, spējīgs piedāvāt priekšniecībai oriģinālus nestandarta problēmas risinājumus.
