Valsts norēķinu centrs (VNC), kas slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem un citām ārstniecības personām un par veiktajiem medicīniskajiem pakalpojumiem maksā valsts budžeta naudu, neatbild uz Neatkarīgās jautājumu, vai centrs rīkosies, lai noskaidrotu, kā ģimenes ārsti pacientiem var pierakstīt dažādas pārbaudes vai pat slimības, kuru pacientiem nemaz nevar būt, un saņemt par to budžeta naudu. Pacientiem ieteikts vērsties veselības inspekcijā, taču ne jau pacienti samaksājuši šos līdzekļus, bet gan valsts – turklāt par nenotikušām pārbaudēm.
Neatkarīgā rakstīja, ka pacientiem internetā ir iespēja izmantot jaunu e–pakalpojumu, proti, interneta vietnē latvija.lv var izpētīt datus par savu ģimenes ārstu, datus dažādos reģistros, kā arī iegūt informāciju, sākot no 2003. gada, kādus medicīnas pakalpojumus valsts no sava maciņa ir maksājusi par pacientu, uz kādiem izmeklējumiem ģimenes ārsts vai cits speciālists pacientu ir nosūtījis un cik tas izmaksājis valstij. Datu vietne ir ļoti interesanta, jo atklāj ne tikai katram pacientam svarīgas lietas un ļauj sekot tam, ko medicīniskajā dokumentācijā par cilvēku norāda ārsti, bet arī dažādus kuriozus. Piemēram, kāda ģimenes ārste savai pacientei sievietei ir noteikusi prostatas saslimšanu un par to no valsts saņēmusi samaksu, bet citam pacientam cits ģimenes ārsts it kā ik dienu veicis vienu un to pašu mērījumu, ko pacients kategoriski noliedz, un līdzīgi gadījumi.
Veselības ministrijā (VM) norāda: ja, apskatot savu pieejamo informāciju, iedzīvotājiem rodas aizdomas par ļaunprātīgu ārstniecības personu rīcību, pierakstot pacientam vairāk izmeklējumu, nekā patiesībā veikts, vai arī rodas aizdomas, ka par kādu konkrētu ārstēšanu vai izmeklējumu jau ir samaksājuši veselības apdrošinātāji, jāvēršas veselības inspekcijā – tiks veiktas pārbaudes, un pārkāpumu atklāšanas gadījumā no vainīgajiem tiks piedzīti veselības budžetam radītie zaudējumi.
Tomēr, tā kā gan VM, gan Veselības ekonomikas centrs (VEC), kas pilotprojekta veidā ieviesis šo e–veselību, norāda, ka, iespējams, tā ir datorkļūda, nevis ārstu nolaidība vai – vēl trakāk – apzināta rīcība, tad Neatkarīgā interesējās VNC par to, kā tiek ievadīti dati par ārstiem samaksāto, proti, kur teorētiski varētu rasties šāda kļūda.
VNC speciālists Toms Noviks stāsta, ka datus par pacientam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (pacienta apmeklējums, veiktās manipulācijas, diagnozes) aizpilda ārstniecības persona, pie kuras pacients ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumu. VNC nodrošina datus no slimības vēstures ierakstiem stacionārā un ambulatorā pacienta talonu uzkrāšanu un apstrādi sistēmā. Ārstniecības personas, noslēdzot sistēmas lietošanas līgumu, nepieciešamos datus ievada pašas. Pēc datu ievadīšanas VNC veic aprēķinus un samaksā sagatavotos rēķinus.
"Ja pacientiem radušās šaubas par portālā pieejamajiem datiem, varam ieteikt vērsties veselības inspekcijā, kuras kompetencē ir veikt pārbaudes ārstniecības iestādēs," tā T. Noviks. Tātad teorētiski sanāk: ja pacients neziņo inspekcijai, nekādas pārbaudes, lai noskaidrotu, kā iztērēta nauda, nav iespējamas. VNC nekādas pārbaudes negrasās veikt.
