Apkarojot korupciju, tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt soda neizbēgamības princips, komentējot jaunākos Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rādītājus, paziņojumā presei norāda Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.
Darbs pie korupcijas apkarošanas un izskaušanas ir daudzu valsts iestāžu pamatuzdevums un, lai arī otrdien publicētie 2021.gada korupcijas uztveres indeksa rezultāti un Latvijas pozīcija tajā, salīdzinājumā ar iepriekšējo attiecīgo periodu, kopumā norāda uz nelieliem uzlabojumiem, šīs jomas sakārtošanā vēl jāiegulda liels darbs, norāda IDB priekšnieks.
Tāpat esot jāapzinās, ka panākumi korupcijas mazināšanā nav tikai tiesībsargājošo iestāžu rokās, bet ir atkarīgi arī no valsts un privātajā sektorā strādājošo godprātīgas rīcības un vēlmes ievērot likumus.
Vairāki faktori indeksa metodoloģijā ir saistīti tieši ar iepirkumu jomu, kas, savukārt korelē ar IDB aizvadītajā gadā izmeklētajiem un kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, realizējot iepirkumus, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts pārvaldībai un iespējamais zaudējums valsts budžetam mērāms vairākos miljonos eiro.
Lai tiktu ievēroti labas pārvaldības principi, tostarp procesu caurskatāmība un atbilstība likumam, visām iestādēm ir aktīvi jāiesaistās iekšējās kontroles pasākumu pilnveidē, pastāvīgi veicinot visu šajos procesos iesaistīto darbinieku, tostarp arī augsta līmeņa vadītāju, izpratni par problemātiku un riskiem vēl pirms iestājas sekas, uzskata Mūrnieks.
Vienlaikus nepieciešams skaidri un sabiedrībai saprotami definēt pastāvošās ētikas normas un vērtības valsts pārvaldē. Kamēr daļa no publiskajā sektorā strādājošām amatpersonām izmantos savu varu pretlikumīgiem mērķiem, Latvijas rezultāts korupcijas uztveres indeksā būtiski nemainīsies, norāda Mūrnieks.
Tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt soda neizbēgamības princips. Tādējādi viena no Iekšējās drošības biroja stratēģiskajām prioritātēm ir un arī tuvākā nākotnē būs amatpersonu noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu, atklāšana, izmeklēšana un novēršana.
IDB norāda, ka korupcijas samazināšana un pakāpeniska izskaušana ir komplekss ilgtermiņa process, kurā būtiska loma jāuzņemas arī sabiedrībai, ziņojot par pamanītām pretlikumīgām rīcībām.
Kamēr vien liela daļa valsts iedzīvotāju tikai pasīvi un ar toleranci vēros, kā valstī teju ik mēnesi publiski izgaismojas ar korupciju saistīti dažāda mēroga noziedzīgi nodarījumi, un pietiekami kritiski nevērtēs, cik efektīvi un godprātīgi tiek apgūti valsts budžeta līdzekļi, korupcija turpinās iztukšot resursus, kas nepieciešami valsts vispārējai attīstībai vitāli svarīgajās jomās - sabiedrības drošībai, veselībai, izglītībai, ekonomikai un labklājībai, norāda IDB priekšnieks.
Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
2021.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.
Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26.vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020.gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.
Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā - Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020.gadā Latvijas KUI ierindojās 42.vietā pasaulē.
