Valdības lēmums nākamgad palielināt nodokļus, kā arī nespēja aktīvi cīnīties ar bezdarbu un ēnu ekonomiku noved Latvijas iedzīvotājus divās galējībās, kad vieni dodas piketēt, bet citi aizceļo.
Pētījums liecina, ka nākamgad no Latvijas izceļos teju 20% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tikmēr tie, kuri nolēmuši palikt, šodien savu neapmierinātību ar valdības darbu izrādīs plašā tautas sapulcē. Šovakar Esplanādes parkā iepretim valdības ēkai notiks tautas sapulce, ko rīko Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kā Neatkarīgajai klāstīja savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, pasākumam pieteikti aptuveni trīs tūkstoši dalībnieku, taču patiesais piketētāju skaits varot izrādīties daudzkārt lielāks. "Dalību tautas sapulcē apliecinājusi 21 profesionālā arodbiedrība, skolotāji, mediķi, policisti, arī privātā sektora pārstāvji, industriālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas. Gaidām ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kura pacietības mērs ir pilns," norāda L. Marcinkēviča. "Mēs vēlamies izteikt neapmierinātību ar to nekorekto veidu, kādā valdība nepilda savus priekšvēlēšanu solījumus.
Kur palika solītā valsts pārvaldes funkciju apvienošana, iestāžu optimizēšana? Kādēļ valdība no ēnu ekonomikas apkarošanas sola iekasēt daudzkārt mazāku summu nekā mūsu kaimiņi?"
Kā zināms, Saeima sākusi darbu pie valdības sagatavotā 2011. gada budžeta, kas parlamentam jāpieņem divu nedēļu laikā, līdz 20. decembrim. Lai konsolidētu 280 miljonus latu, nolemts paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, nekustamā īpašuma nodokli un citus maksājumus.
Jāatgādina, ka pēdējo reizi, kad protests pret politiskajām norisēm valstī tika definēts kā tautas sapulce, tas beidzās ar 2009. gada 13. janvāra grautiņiem un Saeimas nama logu dauzīšanu. Tiesa, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, kura uzraudzībā Saeima skatīs budžetu, sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka nevajadzētu vilkt paralēles starp šīsdienas tautas sapulci un 2009. gada norisēm, jo "toreiz valsts varai bija pilnīgi citas attiecības ar sabiedrību". "Šobrīd es gribu cerēt, ka politiķu attiecības ar cilvēkiem ir daudz labākas, sabiedrība izprot un akceptē valdības pieņemtos lēmumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka šajos gados ir apcirpti visi nelietderīgie tēriņi un visas pārmērības," ir pārliecināts politiķis.
Tai pašā laikā J. Reirs neslēpj neizpratni par sociālo partneru reakciju uz sagatavoto budžetu: "Vairākus mēnešus ar arodbiedrībām noritēja sarunas par budžeta veidošanu, un tieši tās neatlaidīgi izteica vēlmi, lai tiek paaugstināta minimālā alga. Tagad arodbiedrības pēkšņi maina savu viedokli." Tiesa, viņš piebilst: lai gan valdība galvenās budžeta līnijas jau ir noteikusi, sociālo partneru iebildes arī turpmāk tiks uzklausītas un šis darbs nebūšot veltīgs. "Lai gan nākamā gada budžeta izveides ietvaros manevrēšanas iespējas būs mazas, izteiktās ieceres būs noderīgas jau janvārī, kad sāksim darbu pie 2012. gada budžeta," rezumē J. Reirs.
Tikmēr liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi gaidīt labākus laikus un jau nākamgad grasās doties uz citām valstīm.
Aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums liecina, ka darba meklējumos vai studiju gaitās nākamā gada laikā uz dzīvi ārpus Latvijas plāno pārcelties teju katrs piektais jeb 19% valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Biežāk minētās vietas, uz kurām aptaujātie plāno pārcelties, ir Skandināvijas valstis – Norvēģija un Zviedrija (27%), kā arī Lielbritānija (26%) un Vācija (15%). 12% nolēmuši doties uz Krieviju, 20% nosaukuši kādu citu pasaules valsti, bet gandrīz puse – 47% – no pārcelties gribētājiem savu galamērķi vēl nav izvēlējušies.
Ekspertu viedokļi par cilvēku gatavību aizceļot ir dažādi. Ekonomists Uldis Osis akcentē, ka vēlmes paušana un praktiska darbība ir divas atšķirīgas lietas, tāpēc reālais aizbraucēju skaits būšot daudzkārt mazāks. "Taču kopumā šī aptauja apliecina to drūmo noskaņojumu, kāds valda sabiedrībā, un milzīgu neticību Latvijas izaugsmei tuvākajos gados," uzsver eksperts.
Ekonomiste Raita Karnīte sabiedrībā valdošo pesimismu skaidro ar negatīvās informācijas gūzmu, kas ikdienā gāžas pāri cilvēkiem. "Ziņas pārsvarā ir negatīvas: nodokļi aug, preces sadārdzinās, ģimenes spiestas atteikties no domas par bērniem. Šādā vidē vājākie saka – man pietiek, es braucu prom, jo nekur nebūs sliktāk kā Latvijā! Es pat pieļauju, ka vēlmju līmenī pamest šo valsti varētu gribēt vairāk nekā 20% iedzīvotāju," stāsta R. Karnīte. "Taču šos draudus izpildīs krietni mazāks cilvēku skaits, jo pat krīzes apstākļos daži ir varējuši atrast izaugsmes iespējas. Kādam šis ir labs laiks, jo, iedzīvotāju skaitam samazinoties, samazinās arī konkurence uzņēmējdarbībā," ir pārliecināta eksperte.
Tikmēr arodbiedrību pārstāve L. Marcinkēviča norāda, ka, viņasprāt, patiesais reālo aizbraucēju skaits būšot vēl lielāks par 19% – it īpaši starp jauniešiem.
Savukārt J. Reirs potenciālo izbraucēju skaitu neuzskata par katastrofālu, jo, atveroties Eiropas darba tirgiem, esot tikai normāli, ka pieaugot arī iedzīvotāju mobilitāte.
