Rīgas Centra rajona tiesa vakar izlēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaškevičam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka V. Vaškevičs par iespējamu vairāk nekā 50 000 eiro liela kukuļa došanu kādai VID amatpersonai tika aizturēts pirmdien. Jau pirms tiesas KNAB paziņoja, ka aizturētajam šā kriminālprocesa ietvaros ir piemērots aizdomās turamas personas statuss.
Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis pēc sēdes norādīja, ka, viņaprāt, tiesas lēmums esot nepamatots un tikšot pārsūdzēts. Advokāts atturējās komentēt tiesas motivāciju, jo šobrīd nolasīts tikai saīsinātais lēmums. Vēl A. Vaznis piebilda, ka tiesā neesot redzējis nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu viņa aizstāvamā vainu. Otrs
V. Vaškeviča advokāts Juris Dzelme Neatkarīgajai norādīja, ka šajā kriminālprocesa stadijā ne viņam, ne pašam apcietinātajam neesot bijusi iespēja iepazīties ar pierādījumu bāzi, kāda ir KNAB rīcībā. "Pagaidām nevaru spriest par KNAB darbībām, jo vienkārši nepietiek informācijas. Pats V. Vaškevičs savu vainu neatzīst," sacīja advokāts. Viņš informēja, ka līdz drošības līdzekļa izskatīšanai tiesā nekāda V. Vaškeviča pratināšana vai citas procesuālas darbības neesot veiktas.
Savukārt uzraugošais prokurors Arvis Miglāns medijiem atklāja, ka no janvāra sākuma V. Vaškevičs kukuļus esot devis vairākkārt – to apliecinot speciālo izmeklēšanas darbību laikā gūtā informācija. Viņš arī noliedza, ka pret nu jau apcietināto personu būtu tikušas veiktas kādas provokācijas. Jautāts par pierādījumu pietiekamību, prokurors vēlreiz norādīja uz tiesas lēmumu. "Attiecībā uz apcietinājuma piemērošanu pret personu, kas nav izdarījusi vardarbīgu noziegumu, ir jābūt noteiktiem apstākļiem, tiesa tos ir ņēmusi vērā, ir arī pierādījumi," viņš sacīja.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošas informācijas, viens no aktīvākajiem V. Vaškeviča aizturētājiem un kratīšanu veicējiem bijis KNAB vecākais speciālists Andžejs Kļaviņš. 2008. gada rudenī Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka pārbaudi, kas vēlāk pārauga kriminālprocesā, saistībā ar minētā KNAB darbinieka amatpersonas deklarācijām. Pēc VID domām, A. Kļaviņš vairāku gadu garumā nav uzrādījis patiesos nekustamā īpašuma apmērus. KNAB darbinieks Baldones pusē sev piederošajā īpašumā esot uzcēlis ne tikai dzīvojamo ēku, bet vēl vienu liela apjoma būvi, kuru ikgadējā deklarācijā neesot uzrādījis. Arī būvniecības izmaksas, pēc VID tā laika uzskata, izskatījušās aizdomīgi nelielas, salīdzinot ar īpašuma apmēriem. Tomēr vēlāk kriminālprocess tika izbeigts.
Līdzīgi procesi tika ierosināti vēl pret diviem KNAB darbiniekiem – Mārtiņu Niķi un Juri Jurašu (arī tie vēlāk tika izbeigti). Neatkarīgā jau rakstīja, ka pēdējo no viņiem V. Vaškevičs pirmdien finanšu ministram Andrim Vilkam adresētā iesniegumā minējis kā vienu no pret viņu vērsto provokāciju veicējiem. Laikā, kad tika ierosināti minētie kriminālprocesi, KNAB bija uzsācis plašas un intensīvas darbības pret V. Vaškeviču, kurš tolaik vēl ieņēma Muitas kriminālpārvaldes vadītāja amatu. Apmaiņa ar vienam pret otru rosinātajiem procesiem tolaik iezīmēja asas konfrontācijas sākumu starp VID un KNAB, kas vēlāk beidzās ar abu šo struktūrvienību vadītāju nomaiņu.
