Lai veiktu būvniecības nozares ģenerālvienošanās izmaiņas, jāizpilda vairāki priekšnoteikumi, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās stājās spēkā 2019.gada 3.novembrī, nosakot minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas joprojām arī pēc 3,5 gadiem ir augstāka par valstī noteikto minimālo algu, pauž apvienības pārstāvji.
Ģenerālvienošanās noslēgšanas mērķis arī ir palicis nemainīgs - augstāka būvniecības nozarē nodarbināto tiesību aizsardzība, sociālās garantijas, motivācija profesionālajai izaugsmei un darba turpināšana nozarē, kā arī nozares godīgas konkurences un konkurētspējas veicināšana.
Lai noslēgtā ģenerālvienošanās nestu ieguvumus kā nozares darba ņēmējiem, tā arī darba devējiem, ļoti liela nozīme ir ieviesto pasākumu, piemēram, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS), efektīvai uzraudzībai, ko nodrošina kontrolējošās iestādes.
Pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās un EDLUS ieviešanas, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir analizējusi nozares datus un veikusi vairākus pētījumus, kur secināts, ka nozarē tikai nedaudz vairāk kā 50% nodarbināto maksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu vai vairāk, lai gan tā ir ievērojami mazāka nekā ģenerālvienošanās noteiktā, kā arī ēnu ekonomika vislielākā ir uzņēmumos, kas nodarbina līdz pieciem darbiniekiem un kas nodarbināti būvlaukumos, kuros nav ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.
Būvkomersanti no savas puses ir veikuši lielu ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanas regulējuma ieviešanā, bet Latvijas Būvuzņēmēju apvienības ieskatā šobrīd vājākais punkts ir efektīva esošo noteikumu uzraudzība. Ja 50% nodarbinātajiem netiek izmaksāta pat valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tikai ģenerālvienošanās minimālās algas izmaiņas dos mazu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju apvienība.
Lai veiktu ģenerālvienošanās izmaiņas, paaugstinot minimālo algu nozarē, būvuzņēmēju ieskatā būtu jāizpilda vairāki priekšnoteikumi.
Apvienības pārstāvji norāda, ka ģenerālvienošanās minimālā alga ietekmē ne tikai to saņēmējus, bet visu algu sistēmu uzņēmumā. Paaugstinot ģenerālvienošanās minimālās algas slieksni, algas pieaugumu pieprasīs arī darbinieki, kuri šobrīd saņem atalgojumu, kas ir nedaudz lielāks par ģenerālvienošanās minimālo. Līdz ar to arī būvniecības nozarē aktuāla ir darba spēka nodokļu pārskatīšana un izlīdzināšana vismaz Baltijas valstu līmenī, par ko iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija.
Šobrīd būvniecības nozarē ir kritums vairāk nekā 10% apmērā un 2023.gadā ir realizēti ļoti maz projektu, kuri finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda. Tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju apvienības ieskatā ir kritiski aktivizēt ES līdzfinansējuma projektus un nepieciešams izveidot nozares publiskā pasūtījumu vidēja termiņa prognožu sistēmu, lai nozares uzņēmumi vidējā termiņā varētu plānot nepieciešamo resursu apjomu, tai skaitā, darbaspēku.
Tāpat Būvuzņēmēju apvienība uzskata, ka jāpanāk publisko būvdarbu līgumu līgumcenas indeksācijas piemērošana praksē, jo 2022.gadā reāla līgumcenas indeksācija tika veikta tikai nelielā skaitā līgumu, kā arī nereti tā veikta ar lielu laika nobīdi un strīdiem pasūtītāju un piegādātāju starpā. Apvienības ieskatā būtu jāpārskata Ministru kabineta noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu un Centrālās statistikas pārvaldes gatavotie būvniecības indeksi, un Ekonomikas ministrijas vadībā publiskiem pasūtītājiem un piegādātājiem kopīgi jāvienojas par jaunu būvniecības izmaksu monitoringa metodoloģiju un rīkiem.
Tāpat apvienības ieskatā Finanšu ministrijas vadībā jāievieš efektīvi un segmentēti būvnozares ēnu ekonomikas risinājumi. Šobrīd, kad uzņēmēji jau sāk apšaubīt ieviesto pasākumu lietderību, jo tie būvkomersanti, kas maksā atalgojumu atbilstoši ģenerālvienošanās noteikumiem, tiks uzraudzīti vēl vairāk, bet pārējie nozares dalībnieki turpinās strādāt pelēkajā ekonomikā, ļoti būtiski ir nezaudēt kopīgo apņemšanos nozarē samazināt ēnu ekonomiku, uzskata Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji.
"Šo pasākumu izpilde ir iespējama un to īstenošana motivēs būvkomersantus strādāt, maksāt nodokļus un vienlaikus arī rast resursus nozares minimālās algas palielināšanai. Tāpēc jautājums par ģenerālvienošanās grozījumiem no uzņēmēju puses būtu skatāms tad, kad ir paveikti minētie uzdevumi," norāda Latvijas Būvuzņēmumu apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons
Jau ziņots, ka būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja piektdien, 31.martā, balsos par minimālo algu būvniecības nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro.
Piektdien, 31.martā, Komiteja atkārtoti balsos par LBNA priekšlikumu grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.jūlija.
LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms pieciem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.
Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.
LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.
LBNA norāda, ka Lietuvā minimālā alga visās nozarēs ir sasniegusi 840 eiro, kas ir par 60 eiro vairāk nekā būvniecības nozares minimālā alga. Savukārt Latvijā atsevišķos mazumtirdzniecības uzņēmumos minimālā alga ir 990 eiro.
Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.
Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu. LBNA ieskatā, šobrīd necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmētu veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.
