Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem paredzētu virsstundu darba primāri kompensēt ar samaksu un piemaksām.
Kopš stāšanās amatā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vairākkārtīgi publiski ir uzsvēris iekšējās drošības nozīmi un nepieciešamību to stiprināt. Ņemot vērā šo iekšlietām izrādīto uzmanību, LIDA 2.augustā nosūtījusi prezidentam aicinājumu atbilstoši savai kompetencei iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodarbināto trūkuma apstākļos paredzētu virsstundu darbu primāri kompensēt ar samaksu un piemaksām, "lai novērstu nemitīgu virsstundu "uzkrāšanos" gada ietvaros".
LIDA norāda, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē novērojams liels personāla iztrūkums. Tai pašā laikā nav novērojams, ka samazinātos pildāmo dienesta pienākumu apjoms, proti, netiek mazināti dienestam dotie uzdevumi un funkcijas.
Pēc LIDA paustā, dienestos nodarbinātajiem, kuri dienesta pienākumus veic summētā darba laika ietvaros, regulāri veidojoties virsstundas - darbs, kas tiek veikts virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, jo neatkarīgi no personāla trūkuma ir nepieciešams nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums nosakot, ka uzkrātās virsstundas tiek primāri kompensētas, piešķirot atbilstošu atpūtas laiku. Arī Augstākās tiesas Senāts lēmumā atzinis, ka virsstundu kompensēšana ar atpūtas laiku ir veids, kā aizsargāt darbinieku veselību un drošību, un ka neatkarīgi no veida, kā izveidojušās virsstundas, tās primāri tiek kompensētas ar atpūtas laiku.
LIDA norāda, ka kompensējošā atpūtas laika piešķiršana neizslēdz turpmāku virsstundu veidošanos nākamajā pārskata periodā. Turklāt virsstundas lielā mērā veidojas dēļ tā, ka nepieciešams aizvietot kompensētajā atpūtas laikā esošos kolēģus un ierasties dienesta pienākumu izpildes vietā viņu vietā. Tādējādi veidojas "nemitīgs aplis", kurā, nodarbināto trūkuma dēļ, veidojas virsstundas, kuras tiek kompensētas, piešķirot atbilstošu atpūtas laiku, kas savukārt rada vēl lielāku nodarbināto iztrūkumu, uz kā rēķina dienesta pienākumus veicošajām amatpersonām atkal veidojas virsstundu darbs, uzskata LIDA.
Arodbiedrība atsaucas uz Eiropas Savienības tiesu, kas esot norādījusi, ka līdzvērtīgiem kompensējošiem atpūtas periodiem jāseko tūlīt pēc darba laika, kas ir paredzēti, lai novērstu pārguruma un pārpūles stāvokli, kas radies, akumulējoties secīgiem darba periodiem.
LIDA savā praksē nekad neesot redzējusi, kā notiek vienošanās ar nodarbināto par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem. Dienesta pienākumu izpildes laika grafiki nākamajam mēnesim dienestos nesaturot atreferējumu, kurā brīdī tieši tiek piešķirts kompensējošais atpūtas laiks. Arī dienestu iekšējos normatīvajos aktos šāda "kompensēto virsstundu" norādīšana dienesta pienākumu izpildes laika grafikos neesot atrunāta.
LIDA ieskatā, turpinot pastāvēt šādai kārtība, nevar būt runa par pienācīgu amatpersonas aizsardzību un atbilstošu atpūtu. "Varētu pat teikt, ka vienīgais, ko nodrošina šāds regulējums, ir iespēja dienestiem nepārtraukti nodarbināt amatpersonas virsstundu darbā, tādējādi kompensējot nespēju piesaistīt dienestam nepieciešamo nodarbināto skaitu," pārmet arodbiedrība.
LIDA ieskatā, amatpersonu tiesības un intereses nevar tikt uzskatītas par aizsargātām, ilgstošā laikposmā patstāvīgi veicot virsstundu darbu, bez pārskatāmām un saprotamām kompensējošās atpūtas iespējām. Veicot ikdienas darbu, tiekoties un vērojot amatpersonas, LIDA saskata lielus personāla profesionālās un arī privātās izdegšanas riskus.
