Nereti ziemā, kad sāk aizsalt ūdenstilpes, cilvēki, ieraugot mazkustīgus gulbjus, secina, ka putni ir iesaluši un viņiem nepieciešama glābēju palīdzība. Tomēr situācija var būt mānīga, un operatīvie dienesti notikuma vietā ierodas velti, vēsta "Degpunktā".
Ledū iesaluši gulbji cīnās par dzīvību - šādu ziņu ar palīgā saucienu visbiežāk saņem ugunsdzēsēji, kuri steidz glābt bezpalīdzīgā situācijā nonākušos putnus. Tomēr, cik bieži šādi izsaukumi izrādās patiesi, jau ir pavisam cits scenārijs.
VUGD Vienotās kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko norāda: “Uz 112 pienāk sezonāla rakstura zvani. Šobrīd, kad iestājies aukstais laiks, iedzīvotāji zvana, ka gulbji vai savvaļas putni ilgstoši nepārvietojas. Jāsaka, ka no 10 gadījumos vienā gadījumā putns būs savainots.”
Arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko skaidro, kad šādi gadījumi Latvijā ir retums.
Latvijā ir ap 10 tūkstošiem gulbju. Cilvēkiem mānīgo iesaluma skatu rada tieši to poza. Parasti gulbji guļ uz ledus, galvu ieliekot starp spārniem. Taču šāda poza ir tikai un vienīgi putna iekšējās enerģijas ekonomijai. Vislabāk pārbaudīt, vai gulbis ir iesalis vai ne, var to izbiedējot.
“Nedaudz pakliegt, sasist plaukstas, vismaz redzēsiet, ka putns kustas,” saka Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs.
