Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā jaušamās partijas “Latvijas attīstībai” finansēšanas shēmas birojam likušas domāt par stingrākām likuma normām. KNAB piedāvā, piemēram, samazināt nelikumīgi ziedotās naudas apmēru, no kura iestājas kriminālatbildība. Taču parlamentā izmaiņām viennozīmīga atbalsta nav. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Tieslietu ministrijā turklāt ilgi gulējis grozījumu piedāvājums, lai gan bija sagatavots jau gada sākumā. Tagad grozījumu process varētu iekustēties.
KNAB piedāvājuma būtība - samazināt Krimināllikumā noteikto nelikumīgi ziedojumu slieksni no 50 minimālajām mēnešalgām līdz desmit. Šobrīd tas nozīmētu 7000 eiro nevis 35 tūkstošus eiro lielu nelikumīgu ziedojumu, lai iestātos kriminālatbildība.
Grozījumi iestrēguši
Grozījumi jau no pērnā gada vidus apspriesti Tieslietu ministrijā un šā gada sākumā arī saskaņota galīgā redakcija. Bet, kad Tieslietu ministrija februārī uz Saeimu sūtīja uz Saeimu virkni priekšlikumu Krimināllikuma izmaiņām, KNAB piedāvāto starp tiem nebija.
“Es nezināju, ka tāds jautājums ir dienaskārtībā Tieslietu ministrijā, un, ja KNAB nosūtītu vēstuli [uz Juridisko komisiju], tad iespējams mēs jau par to… nevis - iespējams, bet mēs noteikti par to runātu. Es būtībā uzzināju, pateicoties jums par šo jautājumu,” raidījumam “de facto” par Tieslietu ministrijā apspriesto sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV). Judina ieskatā šādas izmaiņas būtu atbalstāmas, varbūt pat ar vēl zemāku slieksni.
Tieslietu ministrijā tagad skaidro, ka negribēja šos grozījumus sajaukt kopā ar citām apjomīgām izmaiņām, tāpēc uz Saeimu neatsūtīja. Bet nu aicinās Saeimas Juridisko komisiju virzīt to kā atsevišķu likumprojektu apspriešanai Juridiskajā komisijā.
Parlamentā viedokļi atšķiras
Parlamentā gan atbalsts nav viennozīmīgs. Līdzīgi kā “Jauno Vienotību” pārstāvošais Judins, atbalstu stingrākam regulējumam pauž arī “Progresīvie”, partija pat gatavojot paši savus priekšlikumus.
Savukārt ZZS piedāvājumu uzlūko piesardzīgāk. Frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis sacīja: “Pirmšķietami mūsu frakcijā ir mazliet bažas par to, vai pārāk daudz lietas netiek valstī kriminalizētas. Jo skaidrs, ka pret nelikumībām ir jāvēršas. Vai šis ir tas iemesls, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes vienā vai otrā gadījumā netiek galā ar savu uzdevumu, man grūti teikt.”
Arī opozīcijā viedokļi atšķiras. Partija “Stabilitātei!” izmaiņas vērtē drīzāk skeptiski, “Apvienotais saraksts” esot gatavi diskutēt, bet, piemēram, Nacionālā Apvienība ir drīzāk atbalstoša, īpaši ņemot vērā ievērojamo valsts finansējuma daļu. “Un, ja ir pārkāpumi šajā jomā, tad ir jābūt adekvātiem sodiem, kas preventīvi novērstu šādus pārkāpumus. Pretējā gadījumā kļūst mazāk loģisks šis solis par valsts finansējuma palielināšanu, ja tā problēma netiek atrisināta pilnībā,” sacīja NA frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Ziedojumi aizdomīgi, sodi izpaliek
Jāatgādina, ka grozījumu ierosinājums nāca pēc KNAB izmeklēšanas par partijas “Latvijas Attīstībai” ziedojumiem. Liecībās izmeklēšanas materiālos, kurus bija ieguvis un aprakstījis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, bija aprakstīti vairāki gadījumi, kas liek apšaubīt ziedojumu likumību - saņem 600 eiro algu, bet partijai ziedo 1900 eiro; 3000 eiro partijai ziedo, jo to palūdzis Oļegs, kura uzvārdu pat nezina; mātes dāvinātos 1000 eiro, kas ir paša vienas mēnešalgas apmērs, noziedo, jo zudusi vajadzība pēc noskatītā dīvāna. Starp naudas devējiem, lai citi to ziedotu, liecībās minēti arī redzamākie biedri - Juris Pūce, Edgars Jaunups, Artūrs Toms Plešs.
KNAB prasīja atmaksāt valsts budžetā 32 756 eiro, bet citu sodu nebija. Partija to izmanto, lai teiktu, ka viss ir kārtībā. Trīs ziedojumus, kur cilvēki ziedoja ne savu naudu, partija gan atmaksāja, bet tā neesot nelikumību atzīšana, par pārējo tiesājas. Par ziedojumu raksturu un naudas izcelsmi partijā atsakās runāt. Arī raidījumam “de facto” partijas valdes līdzpriekšsēdētājs Pūce norādīja: “Nav tāda neviena lēmuma attiecībā uz mums, ka mēs būtu pārkāpuši likumu. Mēs esam uzvarējuši tiesas procesā par vienu nozīmīgu daļu no KNAB lēmumiem.”
Strīds par likuma interpretāciju
Pūces pieminētais Augstākās tiesas lēmums, kas atceļ pienākumu atmaksāt valsts budžetā vienu KNAB ieskatā nelikumīgu ziedojumu, gan nenozīmē, ka arī ziedotās naudas izcelsme ir skaidra. Ziedotājs bija Staņislavs Ovčarenko, kurš 2018. gadā vispirms bankomātā savā kontā un dienu vēlāk - partijas kontā ieskaitīja 5200 eiro. Stāstījis, ka ziedojis vēl no 2012. gada ienākumiem Baltkrievijā - ap 4000 eiro, kā arī no brāļa ikmēneša aizdevumiem 300-500 eiro. Tiesā strīds bija par to, no cik seniem ienākumiem drīkst ziedot. KNAB uzskata - ka no iepriekšējā gada, partija - ka no senākiem.
Tiesa konstatēja, ka likumprojekta autori vēlējušies gada ierobežojumu, ko apliecina toreizējā anotācija, taču pašā likumā tā nav ierakstīts. “Senāts neapšauba likumprojekta izstrādātāju nodomu, kuru tie ietvēruši likumprojekta anotācijā. Tomēr vispārsaistoša ir likumdevēja pieņemtā tiesību norma,” - lasāms spriedumā.
KNAB: pašreizējā norma neattur no shēmām
Iemesli, kāpēc nopietnāki sodi un izvērtējums par naudas avotiem izpalika pēc KNAB teiktā ir vairāki - administratīvajam procesam bijis noilgums - divi gadi, bet kriminālatbildībai jāpierāda jau minētais slieksnis - ka nelikumīga partijas finansēšana notikusi vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā un ka tie bija no viena avota.
KNAB bija saskatījis daudzus aizdomīgus ziedotājus, bija liecības, ka vairāki no viņiem ir tikai starpnieki, virs viņiem - naudas devēji - taču neviens no tiem nesadalīja vairāk naudas kā krimināllikumā noteiktais slieksnis. Šādas piramīdas gan var slieties arī augstāk, visbeidzot nonākot līdz lielā maka turētājam, taču tālākus piramīdas posmus KNAB nepierādīja.
Jebkurā gadījumā KNAB ieskatā gan pārāk liela ir arī pati naudas summa, kuras avots jāpierāda, lai būtu kriminālatbildība. Tas neattur cilvēks iesaistīties shēmā. “Jāsaka, ka arī partiju vidū ir daudz labu juristu, kas seko līdzi dažādiem grozījumiem un domāju, nu, tie cilvēki, kas šīs te nelikumības veic, arī seko līdzi, lai šis te lielie apmēri netiktu pārkāpti,” - saka KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
Ziņo arī VID
Vai vajadzīgas plašākas izmaiņas, piemēram, precizējot arī tiesvedībā skatīto normu par laika posmu, no kura ienākumiem drīkst ziedot, KNAB ir atturīgāki. Tur pagaidīs, ar ko beigsies tiesvedības ar “Latvijas Attīstībai”. Cīrule norāda: “Mēs redzam, ka lieta ir nosūtīta jaunai izskatīšanai un, manuprāt, ir lietderīgi sagaidīt gala spriedumu, kurš stāsies spēkā, un tad, izanalizējot spriedumā norādīto, lemt, vai ir jāiet ar kādiem grozījumiem vai iniciatīvu, vai mums kaut kas ir jāmaina savā praksē.”
Neatkarīgi no tā, vai runa ir par gadu vai piecu gadu seniem ienākumiem, būtiskākais gan ir jautājums par pašas naudas izcelsmi. Par “Latvijas Attīstībai” ziedotājiem, kuru ienākumi acīmredzami neiet kopā ar ziedotās naudas apmēru, KNAB nosūtījis informāciju arī Valsts ieņēmumu dienestam.
