Valdība otrdien atbalstīja tiesiska regulējuma noteikšanu kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.
Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), 2019.gada decembrī Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome paziņoja par nodomu ieviest regulējumu, kas regulētu kriptoaktīvus, tostarp, "stabilās kriptomonētas" jeb "stablecoins", kas ir salīdzinoši jauna kriptoaktīvu apakškopa. Savukārt kriptoaktīvi ir viens no galvenajiem blokķēdes tehnoloģijas pielietojumiem finanšu jomā.
Savukārt 2023.gada 29.jūnijā Eiropas Savienībā spēkā stājās regula, kuras subjektu tvērumā iekļaujas fiziskas un juridiskas personas, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.
FM izstrādāto likumprojektu piemēros personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus jeb likuma subjektiem.
Noteikts, ka Latvijas Banka būs kompetentā kriptoaktīvu tirgus uzraudzības iestāde.
Latvijas Bankai būs tiesības noteikt likuma subjektiem to darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.
Tāpat Latvijas Banka varēs noteikt kritērijus, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka to vārdā klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā.
Kriptoaktīvu tirgus pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums nekavējoties informēt Latvijas Banku par visām būtiskajām izmaiņām, tostarp par visiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt to turpmāko darbību.
Tāpat Latvijas Banka būs jāinformē par izmaiņām informācijā, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
Vienlaikus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būs tiesības atvērt kontu Latvijas Bankā, ievērojot bankas kontu apkalpošanas nosacījumus, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar Latvijas Banku.
Likumā noteikts, ka persona, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, iesniegs Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksās 2500 eiro.
Tāpat noteikts, ka persona, kas plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, iesniegs Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai aktīviem piesaistītu žetonu saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksās 2500 eiro.
Savukārt finanšu tirgus dalībniekam, kura darbību uzrauga Latvijas Banka, tostarp emitents, kas saņēmis atļauju publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai aktīviem piesaistītu žetonu, būs jāiesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai katru citu aktīviem piesaistītu žetonu saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksās 1250 eiro, bet kopējā maksa Latvijas Bankai nepārsniegs 5000 eiro gadā.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulu par kriptoaktīvu tirgiem, pēc atļaujas saņemšanas maksās Latvijas Bankai 5000 eiro gadā un papildus līdz 1,4% gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
Vienlaikus ar likumprojektu noteikts, ka Latvijas Banka būs tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tā konstatēs, ka netiek ievērotas dažādas prasības, tostarp attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, kā arī atļaujas saņemšanu minēto darbību veikšanai.
