Sadalot Eiropas Zivsaimniecības fonda miljonus, radušās šaubas par tā dēvētās ceturtās ass lietderību – naudu prasa projektiem, kam ar zivsaimniecību ir pavisam mazs sakars, pat tērpiem vēderdejotājām.
Projektu izvērtējumā iesaistīts kompetents avots Neatkarīgajai skaidro, ka nejauši vai apzināti laukos šīs programmas mērķis tiek pārprasts: «Ceturtās ass ideāls projekts ir, piemēram, zivju tirdziņa organizēšana. Taču rajonos uzspiež citu traktējumu. Zivsaimniecībai nozīmīgu reģionu attīstība ir formulējums, zem kura mēģina pabāzt pat kapličas jumta remontu.» Un atbilstoši pašlaik spēkā esošajai kārtībai to izdarīt ir salīdzinoši vienkārši, jo galvenais jāvārda teicējs projektiem ir vietējās rīcības grupas – naudas apsaimniekošanai nodibinātas biedrības, kurās pamatā darbojas pašvaldību cilvēki, sabiedrisku organizāciju pārstāvji un, lai respektablāks skats, arī pa kādam zvejniekam.
Taču zvejniekiem naudas tērēšana viņu vārdā nešķiet pieņemama. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits lielo interesi par programmu skaidro ar 10%, kas atlec naudas administrētājiem: «Tā ir vienkārša matemātika – ja šiem projektiem rezervēts pie 10 miljoniem, tad miljons tiks saņemts algās. Tad nu viņi arī naski sacer tos projektus – visādas zirgu izjādes, nūjošanas, putnu vērošanas, bet mums zvejniekiem saka – tas būs jums, kur atpūsties.» Līdzīgi var skaidrot arī tērpu nepieciešamību vēderdejotājām. Viņas krastā sagaidīs jūrniekus. Un jūrnieki taču var arī nomirt – tad viņiem būs vajadzīga kapliča ar jaunu jumtu. Vai šie piemēri ir tikai Zivju fonda dalītāju jociņš jeb patiess Kombuļu lāzeršova tradīciju turpinājums, Neatkarīgajai pārliecināties neizdevās. Lauku atbalsta dienests iesniegtos, bet vēl neapmaksātos projektus traktē kā privātu un nepubliskojamu informāciju. Taču, kā apliecina Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Andris Grundulis: «4. prioritāte nav saistīta ar zivsaimniecību, bet gan no zivsaimniecības atkarīgā reģiona attīstību. Jā, par tajā pieejamo naudu var remontēt ceļu, un tikpat labi pirkt tautastērpus kādam zvejnieku kolektīvam.» Par Neatkarīgās avota pieminēto vēderdejotāju projektu A. Grundulis gan teicās neko nezinām. Taču viņš atsūtīja vairākus piemērus tam, kā tiek lietota Zivju fonda nauda, un no tiem kļūst skaidrs zivsaimnieku neapmierinātības cēlonis – līdztekus projektiem, kas saistīti ar makšķerēšanu vai dīķsaimniecību, ir arī tādi, kas orientēti tīri uz tūrismu, paredz remontēt ceļus vai izglītības iestādēm uzlabot sportošanas iespējas, piemēram, savedot kārtībā hokeja laukuma bortus.
Šaubas par Zivju fonda piemērotību šādiem ar zivsaimniecību nesaistītiem mērķiem ir arī Zemkopības ministrijā. A. Grundulis vēsta, ka nākamajā Eiropa naudas plānošanas periodā šādi projekti varētu aiziet uz citiem fondiem. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzdevumā neatkarīga finanšu ekspertu kompānija analizē Zivju fonda izlietojumu, un prognozējam, ka secinājumi attiecībā uz 4. prioritāti varētu būt gana skarbi.
Ministrijas Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa atzīst, ka šai aktivitātē tiek dota diezgan liela rīcības brīvība: «Diskusijas par to norisinās visu laiku.» Ekspertu secinājumi Eiropas Komisijā ministrijai jāiesniedz līdz jūnija beigām. Tam teorētiski varētu sekot arī finansējuma pārdale. Vairāku miljonu samazinājumu Eiropas Komisijas uzdevumā Zivju fonda 4. prioritāte februārī jau pārcietusi. E. Kubliņa skaidro, ka krīzes apstākļos akcentu liek uz pievienotās vērtības radīšanu.
