Patlaban gadā no Latvijas izbrauc 40 tūkstoši cilvēki, šis process turpināsies vēl septiņus gadus, un tikai 10% aizbraucēju gatavojas atgriezties, otrdien publicētā intervijā žurnālā "Lietišķā Diena" brīdina demogrāfijas pētnieks, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.
Galvenie iemesli, kuru dēļ iedzīvotāju skaits samazinās ir domāšanas maiņa attiecībā uz emigrāciju, dzimstības sarukums un salīdzinoši zemā veselības aprūpes kvalitāte, min pētnieks, vienlaikus atzīstot, ka vismaz pagaidām neredz nekādus spēkus, kas varētu to visu mainīt.
Viņš norāda, ka emigrācijas pārsvars īpaši liels bijis pēdējo pāris gadu laikā, kas skaidrojams ar vairākiem iemesliem - ne tikai ekonomiskiem, bet arī noskaņojuma maiņu cilvēkos.
"Notika cilvēku uzskatu maiņa par savām perspektīvām, paliekot šeit – Latvijā. Pēdējās aptaujas, kas tika veiktas šā gada sākumā, tagad ir izanalizētas un liecina par to, ka valstī ir diezgan liels iedzīvotāju segments, kas plāno aizbraukt ne tāpēc, ka šiem cilvēkiem te būtu zema alga vai vispār nebūtu darba. Starp iemesliem, kurus viņi nosauc, nav neviena ekonomiska. Tā vietā cilvēki atbildējuši, ka viņus neapmierina tas, kas notiek Latvijā, ka viņi neredz šeit perspektīvas saviem bērniem, un tamlīdzīgas lietas," norāda pētnieks.
Vienlaikus tomēr joprojām ļoti aktuāls - divreiz lielākam emigrantu skaitam - aizbraukšanas iemesls ir arī ekonomiskās problēmas. "Tātad diemžēl nu jau mēs varam runāt par ekonomisko iemeslu un attieksmes maiņas kombināciju. Pirmskrīzes gados, kad tika uztverts, ka šeit daudz kas ir labi, ka algas aug un turpinās augt, un tiem, kam bija labas algas, labas karjeras perspektīvas, nebija domas par aizbraukšanu – tagad šī domāšana ir mainījusies," skaidro Hazans.
Pētnieka vērojumi liecina, ka šīs izmaiņas notikušas apmēram 2009.gada sākumā. Turklāt starp potenciālajiem aizbraucējiem pieaug labi izglītotu cilvēku skaits. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) aizbraucēju vidū augsti izglītoto cilvēku īpatsvars bija lielāks nekā palicēju vidū. Tas skaidrojams ar to, ka toreiz vēl nebija brīvās darbaspēka kustības, un, lai aizbrauktu, cilvēkam pašam visu vajadzēja atrast, tas bija saistīts ar zināmu risku. Līdz ar to var teikt, ka tad aizbrauca tikai uzņēmīgākie, norāda Hazans.
"Tagad izglītoto aizbraucēju īpatsvars atkal ir palielinājies. Notika ideoloģijas maiņa," atzīst pētnieks.
Viņaprāt, jau labu laiku Latvijā emigrācija ir vēl svarīgāka problēma nekā dabīgā iedzīvotāju pieauguma neesamība, kas gan arī pastāv jau sen. "Patiesībā jau kopš 2000.gada mēs zaudējām ap 120 tūkstošus cilvēku dabiskā pieauguma trūkuma dēļ un vismaz 200 tūkstošus – emigrācijas rezultātā. Praktiski dabiskais pieaugums ir bijis vēl negatīvāks – daļa Iedzīvotāju reģistra "piedzimušo" bērnu faktiski ir dzimuši ārzemēs," norāda Hazans.
Arī tas saistīts ar to, kā cilvēki uztver savas perspektīvas. "Lai atļautos divus vai trīs bērnus, cilvēkam ir jābūt ļoti pārliecinātam par savām perspektīvām. Te runa ir gan par finansiāliem ienākumiem, gan arī par kaut kādu stabilitātes garantiju," uzsver pētnieks, vienlaikus gan atzīstot, ka šis aspekts nav vienīgais un varbūt pat nav galvenais attiecībā uz dzimstības samazināšanos, jo novecošanās patlaban vērojama visās Eiropas valstīs.
"Un tas vairāk ir kultūras fenomens. Cilvēki vienkārši izvēlas – veltīt laiku un resursus vairākiem bērniem vai dzīvespriekam. Arī Latvijas iedzīvotājiem šobrīd ir pieejams vairāk dažādu prieku nekā agrāk, un tas tiek izmantots," norāda pētnieks. Tomēr, lai gan šis fenomens skāris visas Eiropas valstis, Latvijā šajā jomā ir dzimstības reitinga apakšgalā. Tāpat reitingu apakšgalā Eiropas valstu vidū Latvija atrodas arī veselības aprūpes sistēmas kvalitātes ziņā, no kā lielā mērā ir atkarīga cilvēku mirstība.
"Tātad te arī nonākam pie galvenajiem pīlāriem, kuru dēļ iedzīvotāju skaits samazinās – domāšanas maiņa attiecībā uz emigrāciju, dzimstības sarukums un salīdzinoši zemā veselības aprūpes kvalitāte. Vismaz pagaidām es neredzu nekādus spēkus, kas varētu to visu mainīt, turklāt ātri," atzīst Hazans.
