Plānots, ka Latvijā elektrolīniju aizsargjoslas, kas šķērso vai atrodas blakus meža teritorijai būs 60 metru platas – 30 metru uz katru pusi abpus līnijai.
To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā, par kuriem pirmdien, 10.oktobrī, lems Ministru kabineta komiteja.
Ministrija paskaidro, ka likums jāgroza saistībā ar 2010./2011.gadumijas ārkārtējo situāciju energoapgādē, ņemot vērā sabiedrībai nodarīto kaitējumu, turpmāku kaitējumu novēršanu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, kā arī lai novērstu atkārtotas līdzīgas situācijas sekas.
Likumu iecerēts papildināt attiecībā uz aizsargjoslu platumu, atsevišķi izdalot aizsargjoslu elektrolīnijām, kas šķērso vai atrodas blakus meža teritorijai. Tā kā tieši mežos koku krišana radījusi nozīmīgāko kaitējumu un turpmāk var radīt līdzīgas situācijas, likumprojektā tiek noteikts, ka šajās teritorijās aizsargjoslas platums būs 30 metru uz katru pusi abpus līnijai.
Plānots, ka gaisvadu līnijas pakāpeniski tiks nomainītas pret zemē ierīkotām kabeļu līnijām. Lai meža teritorijā būtu iespējams veikt šo līniju ekspluatāciju, bojājumu novēršanu, lai varētu pārvietoties ar speciālo tehniku, likumprojekts paredz palielināt kabeļlīnijas trasi un aizsargjoslu mežā no pašreizējiem diviem līdz trim metriem.
Likumprojekts arī paredz precizēt aprobežojumus aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem attiecībā uz koku audzēšanu. Ārpus trases (trasē kokus nedrīkst audzēt arī pašlaik) tiek noteikti koku augstuma audzēšanas ierobežojumi meža teritorijā 30 metru platā joslā uz katru pusi abpus līnijai – 110 un 330 kilovoltu (kV) elektrolīnijām, aizliegums audzēt kokus un krūmus, kas augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz elektrisko tīklu gaisvadu līnijas malējam vadam.
Likumā arī precizēta apdraudošo koku definīcija, papildinot to ar papildu pazīmēm. Precizēta arī apdraudošo koku ciršanas kārtība elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Paredzēts pagarināt termiņu meža īpašnieka informēšanai par nocirstajiem kokiem. EM arī piebilst, ka likumā skaidri jānoteic, ka saistībā ar to, ka aizsargjoslā nedrīkst audzēt kokus un jāizcērt apdraudoši koki, šāda ciršana veicama bez atlīdzības.
Likumprojekts paredz, ka ārpus trases kokus cērt īpašnieks, taču, ja viņš to neizdara, kokus izcērt elektroapgādes objekta valdītājs.
Lai nodrošinātu sabiedrības intereses uz kvalitatīvu elektroapgādi, kā arī neradītu negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas tarifa izmaiņām, likumprojektā noteikts atvieglojums meža īpašniekiem, ka, mainot aizsargjoslas vai trases platumu, izcērtot kokus, nav jāpiemēro meža zemes transformācijas noteikumi. Noteikts, ka meža zemes īpašniekiem netiek maksāta atlīdzība par papildu aprobežojumiem, koku, krūmu un zaru ciršanu vai likumā noteikto aizsargjoslā atļauto koku augstuma nodrošināšanu.
Paredzēts arī, ka meža zemes īpašnieki pārejas periodā – līdz 2027.gada 31.decembrim – nodrošinās koku nepieciešamo augstumu aizsargjoslā gar 110 un 330 kV elektrolīnijām (ārpus trases, 30 metru uz katru pusi no malējā vada) bez atlīdzības, ienākumus šīm darbībām gūstot, realizējot nocirstos kokus.
Meža īpašnieku biedrība uzskata, ka saistībā ar to, ka meža zemēs, kuru teritorijas šķērso 110 kV elektrolīnijas, aizsargjoslās tiek noteikti koku audzēšanas augstuma ierobežojumi, likumā nosakāma vienreizēja atlīdzība attiecīgo mežu īpašniekiem, kura tiek noteikta 25 santīmu apmērā par vienu kvadrātmetru aizsargjoslā ietilpstošās meža zemes, ja nogabalā, kurš pilnībā vai daļēji ietilpst aizsargjoslā valdošā koku suga ir kāda no skuju koku sugām, un 10 santīmu apmērā par vienu kvadrātmetru aizsargjoslā ietilpstošās meža zemes, ja platībā valdošā koku suga ir kāda no lapu koku sugām.
EM norāda, ka piedāvātā atlīdzības summa kopumā varētu sasniegt 15 līdz 18 miljonus lati, kas radītu būtisku ietekmi uz pārvades tarifu un kopsummā uz gala tarifu lietotājiem. Ministrija uzskata, ka meža īpašnieku piedāvājums nav samērīgs ar sabiedrības interesēm.
Par grozījumiem likumā vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.
