Vēlā rudens dēļ ar novēlošanos šogad sākas dzinējmedību sezona. Koki vēl lapaini, tādēļ jāievēro īpaša piesardzība.
Medības ar dzinējiem Latvijā ir īpaši populāras. Tajās piedalās liels skaits cilvēku, pasākums ir azartisks, katrā medību kolektīvā citām tradīcijām bagāts – vieniem mežrags, otriem karogs, vēl citiem egļu zariņš pie trāpīgākā šāvēja cepures. Un nav mazsvarīgs arī ekonomiskais faktors – pie medījuma gaļas tiek arī tie, kas paši ieroci rokā neņem.
Medību kolektīvs Kabile sezonu sācis ar prāvu aļņu bulli, un katram no 37 medību dalībniekiem tika pa prāvam gaļas spainim – gan medniekiem, gan dzinējiem. Kā skaidro viens no medību dalībniekiem Juris: «Medībās un pirtī visi vienādi. Tāpēc guvumu dala līdzīgās daļās.» Dzinēju vidū parasti ir daudz mednieku radinieku, sievas, bērni. Taču netrūkst arī profesionālu dzinēju, kas šādi sev gādā iztiku.
Latvijas mežos dzīvnieku pašlaik ir pārpārēm. Valsts meža dienests (VMD) šogad uzskaitījis 66 939 meža cūkas, 43 682 staltbriežus un 17 509 aļņus. Pieaugot populācijām, palielināti arī medību limiti, ko mednieki gan pilnībā nemēdz izlietot. Pagājušajā nedēļā dienests medību norises vietās visā Latvijas teritorijā veicis reidus. Konstatēti tik četri pārkāpumi – viens saistīts ar alkohola lietošanu. Kurzemē, Ziru pagastā, kāds mednieks bijis alkohola reibumā, savukārt pārējie pārkāpumi saistīti ar nesakārtotiem medību dokumentiem.
VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš skaidro, ka daudzi kolektīvi vēl nemaz nav sākuši dzinējmedības, jo staltbriežu izplatības rajonos vēl nav beidzies riests, un mednieki nevēlas aizbiedēt dzīvniekus prom no savām teritorijām. Taču vēl būtiskāks arguments medību atlikšanai ir rudens ieilgšana: «Kokiem lapas nav nokritušas, tāpēc bīstamība ir liela.» Vai ik gadu dzinēju medībās tiek sašauts kāds cilvēks, cieš gan dzinēji, gan paši mednieki, nemaz nerunājot par dzinējsuņiem.
Kā atzīst Kabiles mednieks Juris, šaušana pa grūti saskatāmu vai pat neatpazīstamu mērķi ir nopietnākā kļūda medībās: «Krūmiņš pakustas, atskan šāviens, bet cūkas vietā tur izrādās bijis pašu suns.» Protams, sekas ir traģiskākas, ja krūmā bijis dzinējs.
Mednieku ieroču arsenāls ar katru gadu kļūst bīstamāks. Gaudenos gludstobru ieročus nomaina krietni spēcīgākie vītņstobri. Lodes lido daudz tālāk, un nereti to trajektoriju ir grūti paredzēt. Tāpēc VMD apsver iespēju noteikt par obligātu prasību lietot paaugstinājumus. Jau tagad daudzviet Kurzemē tos lieto – mastā stāvošie mednieki pakāpjas metru pusotru, lai šāvienā nomaldījusies vai caururbusies lode lidotu šaurā leņķī un trāpītu zemē, nevis aizietu kaut kur krūmos, kur var atrasties kāds cits medību dalībnieks.
