"Viennozīmīgi tā nedrīkst darīt, kā ar viņu izrīkojās," pārliecināts ir Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) pētnieks Arnolds Ūbelis. Viņa kolēģim habilitētajam doktoram fizikā Uldim Bērziņam ar tiesas spriedumu 27. novembrī atņemta Latvijas pilsonība, jo 2007. gadā zinātniekam pēc Zviedrijas pavalstniecības pieņemšanas izveidojusies dubultpilsonība.
"Starp pilsoņiem ir cilvēki, kas izņēmuma kārtā neatbilst nekādiem kritērijiem, ja neskaita sportiskos sasniegumus. Šajā gadījumā viņš ir habilitētais doktors, un, ja pašreiz mēs viņu dzenam prom no Latvijas, tad es nezinu, ko mēs gribam?" saka A. Ūbelis.
"Mēs uzskatām, ka pilsonības likums šādos gadījumos atļauj saglabāt dubultpilsonību un šis ir tas gadījums, kad Latvijas valsts būtu tikai ieguvēja, ja U. Bērziņš saglabātu šo pilsonību," norāda Māris Jansons, zinātnieka pārstāvis tiesā.
Pilsonības likums noteic, ka pilsonība ir personas noturīga saikne ar valsti. Kopš U. Bērziņš 2000. gadā sācis strādāt Zviedrijā kā vadošais pētnieks augstāko tehnoloģiju uzņēmumā, saikni ar dzimteni zinātnieks nav zaudējis, jo šeit dzīvo visa viņa ģimene. 2007. gadā U. Bērziņš pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, jo tā bijusi nepieciešama darba dēļ, taču visu šo laiku zinātnieks aktīvi sadarbojas ar LU ASI, veidojot dažādus projektus, piesaistot resursus un meklējot iespējas atgriezties Latvijā. Pašlaik LU ir pieteikusi Eiropas Savienības Sociālā fonda (ESF) projektu, kura aktivitātes vadīšanu no 2010. gada uz trim gadiem ar pilnu slodzi paredzēts uzticēt U. Bērziņam, taču tagad, kad tiesa atņēmusi viņam Latvijas pilsonību, varētu rasties sarežģījumi.
"ESF nauda mums sniedz iespējas atgriezt atpakaļ Latvijā tos zinātniekus, kas aizbraukuši citur, bet praktiski neviens no tiem nav pazaudējis pilsonību. Ja U. Bērziņš būs Zviedrijas pilsonis un viņš būs vajadzīgs šeit, viņam būs vēlreiz dubultā jāiziet pilsonības kursi," norāda A. Ūbelis. "Zinātnē veidojas vienotais darba tirgus, un mēs katrs kaut kādā veidā strādājam ne tikai Latvijā, tāpēc šādas situācijas var būt diezgan bieži, un mēs varam pazaudēt vēl vienu otru," piebilst A. Ūbelis.
Tomēr jautājumā par tiesībām arī turpmāk tikt atzītam par Latvijas pilsoni U. Bērziņš piekāpties nedomā.
"Ja būs nepieciešams, esam gatavi iet līdz Satversmes tiesai un mēģināsim lauzt to iesīkstējušo praksi, kas ir bijusi līdz šim. Situācija tagad ir ļoti mainījusies, jo ļoti daudz cilvēku brauc no Latvijas uz ārzemēm, un valsts būtu ieinteresēta, lai viņi atgriežas, līdz ar to ir jautājums, kā piemērot šo likumu esošajai situācijai. Mēs, protams, varētu panākt, ka U. Bērziņš pilsonību saņem par īpašiem nopelniem, bet tas principiāli nav pareizi, jo mēs redzam, ka tā sistēma īsti nedarbojas pareizi. Ir jābūt kaut kādām izmaiņām. Par to būtu gandarījums, un domāju, ka arī valsts un daudzi citi cilvēki būs ieguvēji," skaidro M. Jansons.
