Eiropā ceturtajai daļai pieaugušo 25–64 gadu vecumā iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību. Latvijā ar šādu izglītības līmeni ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.
Kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Vienlaikus aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Visvairāk pieaugušo iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni ir Dienvideiropas valstīs.
Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības norisēs mūža garumā, tajā skaitā profesionālās tālākizglītības pasākumos vai neformālās mācību aktivitātēs. Latvijā pieaugušo iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka – pēc Eurostat datiem, Latvijā 2013. gadā mūžizglītības pasākumos iesaistījās 6,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem (10,5% vidējais rādītājs Eiropas Savienībā). Lai sekmētu pieaugušo iedzīvotāju prasmju atbilstību mainīgajām sabiedrības un darba tirgus prasībām, Latvija ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.
Viens no rādītājiem, kas raksturo pieaugušo izglītības atbilstību mūsdienu prasībām, ir iedzīvotāju informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanas prasmes. Latvijā tās caurmērā atbilst situācijai Eiropā – Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs ir 30%, bet Latvijā – 33%, secināts ziņojumā. Vislielākā pieaugušo proporcija, kuri nekad nav lietojuši datoru, ir Rumānijā un Bulgārijā, bet vismazākā – Luksemburgā un Ziemeļeiropas valstīs. Kopumā gandrīz trešajai daļai eiropiešu ir ļoti zemas IKT lietošanas prasmes vai to nav vispār.
Pēc Eurostat datiem, apmēram 80% pieaugušo eiropiešu, kas nepiedalās izglītošanās pasākumos, aptaujās apliecināja, ka nav arī ieinteresēti iesaistīties organizētās mācību aktivitātēs.
