Latvijā ir 10 augstākās izglītības iestādes, kas sagatavo sabiedrisko attiecību (PR) speciālistus, un gadu no gada interesentu attiecīgajās studiju programmās netrūkst.
Kā norāda PR jomā strādājošie: diemžēl daudziem jauniem ir ačgārns priekšstats par darbu minētajā nozarē, kas mēdz saistīties vien ar pasākumu organizēšanu. Nesen veiktais PR jomā strādājošo viedokļu monitorings varbūt kādam jaunietim palīdzēs ieraudzīt profesijas realitāti un ļaus izdarīt pārdomātāku lēmumu par savu karjeras izvēli.
Pētījuma Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairākums jeb vairāk nekā 70% speciālistu ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem). PR jomā dominē sievietes – arī respondentu vidū 82% bija daiļā dzimuma pārstāves. Praktiski visiem pētījuma dalībniekiem ir iegūta augstākā izglītība – 40% bakalaura grāds, 47% – maģistra grāds un 2% – doktora grāds. Aptuveni 60% izglītība ir iegūta atbilstoši savai specialitātei. Pētījumā secināts, ka iegūtais grāds automātiski negarantē lielākus ienākumus, piemēram, daļa personu ar maģistra grādu pelna mēnesī no 401 līdz 750 eiro, bet citiem savukārt darba alga tuvojas 1000 eiro. Arī atbildīgāka un augstāka amata iegūšana, lielāka pieredze ne vienmēr dod jūtamu ienākumu izaugsmi. Taču respondenti atzīst, ka izglītība rada lielāku pārliecību par sevi, sniedzot augstāku stabilitātes izjūtu darbavietā.
Pārstrādājas un dzīvo stresā
Attiecībā uz darba samaksu 6% norādījuši, ka mēnesī saņem mazāk nekā 400 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet 36% alga svārstās robežās no 401 līdz 750 eiro, 30% ik mēnesi nopelna no 751 līdz 1000 eiro, 17% atalgojums ir robežās no 1001 līdz 1500 eiro, 11% tas ir vēl augstāks. Salīdzinājumam – nesen CV–Online Latvia veiktajā atalgojuma pētījumā vidējā alga PR darboņiem uz rokas bija 850 eiro. Bet citās Eiropas valstīs zemākais atalgojums PR speciālistiem ir ap 2500 eiro mēnesī.
«Nereti dzirdam, ka līdzīgos amatos vīrieši pelna vairāk nekā sievietes, bet mūsu pētījumā šāda tendence nebija novērojama,» informē viena no pētījuma autorēm, A.W. Olsen&Partners partnere Olga Kazaka.
Atbilstoši iegūtajiem datiem secināts, ka vislielāko atalgojumu iespējams nopelnīt, strādājot vietēja vai starptautiskā kapitāla biznesa organizācijā, bet darbs pašvaldības, valsts iestādē, nevalstiskā organizācijā, akadēmiskā vidē bieži vien nozīmē arī krietni zemāku darba samaksu. Arī darbojoties kā pašnodarbinātam konsultantam, nereti jārēķinās ar pieticīgiem ienākumiem, – ceturtā daļa norādījuši, ka uz rokas mēnesī saņem mazāk nekā 400 eiro. Gandrīz 70% respondentu uzskata, ka par darbu nesaņem atbilstošu atalgojumu, vienlaikus uzsverot, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta, – 63% respondenti strādā krietni vairāk, nekā noteikts darba līgumā, piemēram, 31% pārstrādā no 10 līdz 25% vairāk, bet 26% aptaujāto – pat līdz 50% vairāk, nekā to paredz darba līgums, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Vairākums respondentu arī piekrīt apgalvojumam, ka darbā pastāv augsts izdegšanas risks.
Darbs patīk, par spīti visam
Taču, neraugoties uz profesijas ēnas pusēm, PR jomā strādājošajiem patīk savs darbs: gandrīz 90% norāda, ka tas ir interesants un izaicinošs, 80% savā darbā jūtas stabili, un gandrīz 50% domā, ka darbam ir augsts prestižs, nepilni 40% šajā jautājumā ietur neitrālu nostāju. Pētījuma autori atzīst, ka atalgojuma aina raisījusi vislielāko pārsteigumu, vērtējot darba samaksu joprojām kā zemu salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma, spriež pētījuma veicēji.
Pētījumā piedalījās 250 respondentu, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Pētījumu veica Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP), CV–Online un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. Pētījuma autores ir A.W. Olsen&Partners partnere Olga Kazaka un LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska.
Nedzīvot ilūzijās
Līdz šim par jauniešu interesi apgūt PR specialitāti sūkstīties nav vajadzējis. Sabiedrisko attiecību jomā strādājošie lēš, ka gadā tiek saražoti vairāki simti jauno censoņu. Taču ne visiem šāda darba specifika ir pa spēkam un realitāte sasit drumslās izsapņoto. Tāpēc jaunieši jau laikus tiek mudināti iepazīt nozari, darbu tajā, lai nelidinātos ilūzijās, ka PR cilvēka uzdevums ir vien saviesīgu pasākumu organizēšana un dažreiz arī kādas preses relīzes uzrakstīšana. «Prakse ir lielisks veids, kā saprast, vai joma patiešām interesē un ir izvēlēts pareizs studiju virziens. Nav jāgaida obligātās prakses laiks, bet jāizrāda sava iniciatīva – stažēties, piemēram, var vasaras brīvlaikos un tad izdarīt secinājumus, nevis iziet tikai obligāto praksi, pēc kuras bieži vien sadarbība neveidojas un nākas atvadīties, bet darba devējs ir pazaudējis laiku apmācot,» secina KSA Latvija valdes locekle Agnese Alksne. Savukārt Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate Biznesa attīstības direktore Ieva Stūre piebilst, ka viņas pārstāvētā darbavieta labprātāk praksē ņem tos, kas atnāk paši, brīvprātīgi ar mērķi iegūt zināšanas, pieredzi, nevis skolas sūtīti. «Un prakse dos vērtīgu ierakstu CV, ko darba devēji nenoliedzami ņem vērā,» uzsver I. Latkovska.
