Šāds uzraksts rotāja vienu no plakātiem piketā, kas vienkopus pulcēja liepājniekus, kuri skeptiski raugās uz pašvaldības ieplānoto skolu reformu pilsētā. Tās rezultātā, piemēram, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola zaudētu savu statusu un pārtaptu par pamatskolu. Pret to iebilst skolas kolektīvs. Pašvaldība gala lēmumu vēl nav pieņēmusi.
«Mēs – skolas skolotāju kolektīvs, skolēni un vecāki – esam pārliecināti, ka ir nepieciešams saglabāt skolas nosaukumu un statusu,» uzsver skolas padomes priekšsēdētāja Sarmīte Krūma.
Tiek apšaubīts, vai pētījuma, uz kura rezultātiem balstās plānoto reformu soļi, ietvaros veiktā aptauja ir bijusi objektīva. «Mūsu skolā pašvaldība nav veikusi ne skolēnu, ne skolotāju aptauju. Projekta izstrādātāji min faktu, ka veiktas telefonintervijas, ir aptaujāti 316 cilvēki, no kuriem 100 neizmanto izglītības pakalpojumus. Vai uz šādu aptauju pamata var izdarīt secinājumus par nozares reformu? Mūsu skolā mācās 667 skolēni, strādā 65 pedagogi. Izrādās, ka vairāk nekā pustūkstoša iesaistīto un vecāku viedoklis nav uzklausīts vispār,» norāda S. Krūma.
Savukārt Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova uzsver, ka veiktā aptauja nav galvenais kritērijs, uz ko balstīti secinājumi. Viņa skaidro, ka SIA Dynamic University (pētījuma īstenotājs) kopā ar izglītības jomas speciālistiem veikuši analīzi par demogrāfisko situāciju pilsētā, izglītības iestāžu, skolotāju noslogojumu, materiāli tehnisko bāzi, situāciju saistībā ar pedagogu paaudžu maiņu.
S. Krūma uzskata, ka 10. vidusskolas dzīvotspēju un kvalitāti apliecina šādi rezultāti, piemēram, «Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā 2014. gadā mūsu skola ir 68. vietā valstī un 2. vietā Liepājas pilsētas vidusskolu sarakstā, Latvijas skolu reitingā Lielā pūce, ko piešķir par darbu ar talantīgajiem skolēniem, 2014. gadā mūsu skola starp Liepājas vidusskolām arī ierindojās augšgalā. Tāpat esam saņēmuši Liepājas pilsētas domes kvalitātes balvas par patriotismu, par pozitīvu dinamiku, par sasniegumiem centralizētajos eksāmenos».
Plānots, ka vidusskolā vairs netiks uzņemti audzēkņi 10. klasē (pašreizējie vidusskolēni mācības varēs pabeigt) un tā pārtaps par pamatskolu.
Taujāta, kāds ir šo pārmaiņu pamatojums, L. Molčanova atbild: «10. vidusskolā skolēni šobrīd mācās divās ēkās, no kurām viena ir privātais īpašums, par kuru pašvaldība maksā lielu naudu [aptuveni 30 000 eiro par ēkas īri un komunālajiem maksājumiem]. Tā nav piemērota skolas vajadzībām. Arī otram namam ir ierobežojumi, no kuriem galvenais – nav atbilstošas sporta zāles, dušas, ierobežotas telpas. Atbrīvojot vienu ēku, varētu ieekonomētos līdzekļus ieguldīt, lai sakārtotu pamatskolu.»
Reformas skars arī citas Liepājas izglītības iestādes, piemēram, pētījuma autoru priekšlikums ir neuzņemt audzēkņus desmitajās klasēs arī Liepājas 8. vidusskolā un Liepājas pilsētas 12. vidusskolā. 12. vidusskolu (tāpat kā 10. vidusskolu) plānots pārveidot par pamatskolu, savukārt Liepājas 8. vidusskolai noteikt pārejas periodu, kurā izvērtēt iespēju skolas ēkā izvietot arī Liepājas vakara (maiņu) vidusskolu.
Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja domā, ka iecerētās pārmaiņas varētu tikt realizētas vai nu jau ar šā gada 1. septembri, vai pēc gada. Tas Liepājas domes sēdē tikšot lemts, līdzko valstiski būs skaidri zināmi priekšatlases kritēriji izglītības iestādēm Eiropas Savienības fondu apguvei. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka attiecīgo dokumentu paredzēts iesniegt Ministru kabinetā līdz 30. jūnijam.
Skolas kolektīvs gan mudina deputātus, pieņemot lēmumu, priekšplānā izvirzīt bērnu intereses, nevis tikai domāt par varbūtēju iespēju dabūt Eiropas naudu.
S. Krūma uzskata, ka pašreizējā situācija radījusi neziņu 9. klašu skolēnos – drīz būs izlaidumu laiks, bet nav vēl īsti skaidrs, kurai mācību iestādei būs arī vidusskolas klases, bet kurai nē. S. Krūma stāsta, ka vairāk nekā puse J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas 9. klases audzēkņu izteikuši vēlmi turpināt mācības turpat. «Pašreiz 9. klasēs mums ir 44 skolēni, 27 no viņiem vēlas vidējo izglītību iegūt 10. vidusskolā,» teic S. Krūma.
