Dabaszinātņu kabineti vairākumā skolu ir labā kārtībā, it īpaši tajās, kur Eiropas Savienības fondu atbalstītie projekti īstenoti pirms trim gadiem. Ne tik laba situācija ir tajās izglītības iestādēs, kas iesaistījās pilotprojektā pirms nepilniem desmit gadiem. Dažviet pat nācies ķerties pie padomju laika aprīkojuma, kas bijis noglabāts skolas noliktavā.
Par šādu gadījumu zināja stāstīt arī Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas biedrs Arsēnijs Aukums: «Vienai no Rīgas centra ģimnāzijām jau sākumā nepaveicās ar aprīkojumu. Izrādījās, ka uzņēmums, kas piegādāja iekārtas, bija iepircis nekvalitatīvas preces. Jau pēc pirmās lietošanas reizes, kad skolā uz paraugdemonstrējumiem ieradās fizikas skolotāji no dažādām Latvijas vietām, iekārtas izgāja no ierindas un bija jālabo. Bet nu jau pagājuši vēl gadi, iekārtas vēl vairāk nolietojušās, un kolēģiem bija jāceļ no plauktiem laukā vecais padomju laika aprīkojums.»
Viņa kolēģe no asociācijas Vēsma Reinkaite tik dramatiskus gadījumus nav piedzīvojusi, taču atzīst, ka situācija visur nav vienāda. Vājākais posms esot datori - tajās skolās (arī Jūrmalā, kur viņa strādā vairākās mācību iestādēs), kur pirms astoņiem gadiem īstenots projekts, tie jau ir pavisam nolietojušies. «Jāņem vērā, ka datoru iepirkums notika 2006. gadā, un tehnoloģijām ir pēdējais laiks, lai tās nomainītu. Vēl jau uz tiem strādāt var, taču programmas ir novecojušas - mūsdienīgam izglītības saturam tādi dzelži godu nerada,» uzsver ilggadējā fizikas skolotāja. Par pārējo aprīkojumu gan nevarot sūdzēties - komplekti strādājot labi, lai gan arī ar sensoriem ir tā, kā ir - dažs strādā, dažs nē. Jācerot, ka jaunajā ES struktūrfondu plānošanas periodā tām skolām, kam dabaszinātņu kabineti tika ierīkoti pirmajām, izdosies piedalīties un uzlabot tehnoloģijas. Šajā ziņā gan daudz kas esot atkarīgs no pašvaldības un tās izpratnes par izglītības iestāžu vajadzībām.
Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis teic: situācija šajā jomā ir raiba. Lai gan labāka nekā fiziķiem. Viņa paša skolā kabinets renovēts pirms trim gadiem, tāpēc prieks esot tajā strādāt. Turklāt - Iecavas novada pašvaldībā, par laimi, ir viena vidusskola, līdz ar to līdzekļi nav jāsadala vairākām mācību iestādēm, kā tas ir Vecumnieku novadā, kur ir četras vidusskolas. Taču lielajās pilsētās un skolās situācija ir vēl sarežģītāka, jo ir daudz skolēnu, tātad - daudz lietotāju. Tas attiecas arī uz ķīmiskajām vielām, kuru krājumi ir gana ierobežoti. «Reaģentus nav tik vienkārši iegādāties. Kaut vai to pašu tehnisko spirtu, ko lieto arī spirta lampiņās (Iecavas vidusskolā lieto gāzi) - tā ir akcīzes prece, un to nopirkt nevar pat reaģentu veikalā,» skaidro M. Gorskis.
Aptaujātās pašvaldības (Pierīgas, Madonas un Rēzeknes novada) Neatkarīgajai pauda: dabaszinātņu kabineti kopumā ir labā kārtībā, uztraukumam neesot pamata. Ne tikai vidusskolās, bet arī lielā daļā pamatskolu tie ir savesti kārtībā un arī labi aprīkoti. Tomēr arī izglītības pārvalžu vadītāji piekrita, ka pilotprojekta skolas (piemēram, Madonas Valsts ģimnāzija) tiešām nonākušas sliktākā pozīcijā nekā tās, kas piedalījās pamatprojektā, - gan aprīkojums, gan materiāli bijuši krietni pieticīgāki nekā pārējiem.
