Pirms deviņiem gadiem Maksims Livšins, pastaigājoties Rīgas ielās, nonāca līdz vienam no Double Coffee restorāniem. Tolaik vēl esot darba meklējumos, Maksims nolēma ieiet un apjautāties, vai uzņēmumam ir vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Atbilde bija pozitīva. Kā pats Maksims smejoties teic – staigājot pa ielām, viņam izdevās atrast darbu.
«Pēc vidusskolas, protams, turpināju savu izglītības ceļu, taču vienlaikus kļuva aktuāls arī darba jautājums - meklēju tādu darbavietu, kas piedāvātu elastīgu darba grafiku. Tāpēc raudzījos kafejnīcu, restorānu virzienā. Un kādā no pastaigām ieraudzīju Double Coffee. Viņiem patiešām tobrīd bija brīva vakance, un pēc neilgas aprunāšanās man piedāvāja nāka majā dienā atnākt pamēģināt,» stāsta Maksims.
Gruntīgs sākums
Veiksmīgi tika aizvadīta pirmā diena, pēc tam nedēļa, un principā pamatiemaņas viesmīļa darbā Maksims bija jau apguvis. «Daudz mācījos arī mājās, jo apgūstamā bija ļoti daudz, piemēram, kā jānes, kādos traukos jānes ēdiens, jāpārzina notiekošais virtuvē, ideāli jāorientējas ēdienkartē, bāra piedāvājumā, jāpārzina, kādas sastāvdaļas ir kokteiļos, ēdienos. Jāapgūst arī pareizi klientu apkalpošanas principi. Turklāt regulāri tikām arī testēti, vai visu protam un mākam. Jāmācās bija daudz, taču tā bija lieliska un vērtīga pieredze,» secina Maksims. Viņam darba sparu un gandarījumu sniedza arī fakts, ka uzticētie darba pienākumi, tā teikt, gāja no rokas un viņš no tiešo vadītāju puses nereti tika cildināts kā labākais viesmīlis. Tāpēc nav arī nekāds pārsteigums, ka pēc laika viņš tika paaugstināts amatā un kļuva par vecāko viesmīli, kuram bija nu pienākums pieskatīt citus kolēģus, viņu darbu. Kad Maksimam Double Coffee bija aizritējis jau sestais gads, viņš arvien vairāk izjuta vajadzību pēc pārmaiņām - viesmīļa arods bija izzināts līdz kaulam. Un tieši tobrīd atbrīvojās bārmeņa vakance un tā tika piedāvāta Maksimam. Viņš ar prieku šo darbu akceptēja, jo tagad bija iespēja apgūt jaunus ūdeņus. Arī šīs profesijas pamatiemaņu apguve Maksimam nesagādāja grūtības, turklāt jau mēnesi pēc iejušanās bārmeņa ādā viņš kļuva par vecāko bārmeni, kas, protams, nozīmēja arī lielāku atbildības diapazonu.
Nesaista noteikti standarti
Turklāt pašmācības ceļā viņš ir pilnveidojis kapučīno zīmējumu tehniku. «Ir standarta zīmējumi, kuri ir jāprot jebkuram bārmenim. Es esmu radošs, kreatīvs cilvēks, tāpēc standarti mani neuzrunā, tāpēc es izstrādāju savu tehniku un varu uzzīmēt jebko. Galvenais - ir vajadzīgs fantāzijas lidojums un ietrenēta roka,» spriež Maksims. Salīdzinot viesmīļa un bārmeņa darbu, Maksims teic, ka viņam sirdij tuvāka ir bārmeņa profesija, jo tā ir vēl piesātinātāka. «Katrai dienai unikalitāti var piešķirt pats darbinieks. Viens var izpildīt tikai formālās prasības, bet otrs - piešķirt savu odziņu. Bārmeņa profesijā fantāzijai un radošajam garam ir būtiska nozīme, jo bieži dzirdu klientu sakām, lai pārsteidzu viņu ar kādu īpašu dzērienu,» stāsta Maksims.
Taču, ieskicējot šīs profesijas ēnas puses, viņš norāda, ka bārmenim jāpiemīt lielai iekšējai izturībai. «Cilvēku plūsma ir ļoti liela, un visi grib saņemt pasūtījumu ātri un kvalitatīvu. Un tas ir liels izaicinājums visu paspēt, tāpēc darbs man aizstāj sporta klubu,» smaidot norāda Maksims.
Vēl students
Taujāts, kas viņu motivē palikt tik ilgus gadus vienā darbavietā, Maksims atzīst, ka uz šādu jautājumu atbild regulāri. «Viesmīļa, bārmeņa darbu mēdz uzskatīt par pagaidu darbu - divi trīs gadi, un līdz ar diploma iegūšanu cilvēks darbu šajā amatā pārtrauc. Taču mani piesaista kopējā darba atmosfēra, vide, un man patiešām patīk mans darbs,» akcentē bārmenis. Viņš arī šobrīd ir piederīgs studentu saimei - apgūst web dizainera profesiju un pirms tam mācījies interjera dizainu. Ar laiku viņam ir plāns roku iemēģināt arī dizaina sfērā, bet vienlaikus viņš saredz savas izaugsmes iespējas arī restorānu biznesā.
