Jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots, ka, vērtējot izglītības nozīmi panākumu gūšanā darba tirgū, trešdaļa iedzīvotāju, kuri ieguvuši augstāko izglītību, un aptuveni tik pat pamatizglītību ieguvušo ir nedaudz optimistiskāk noskaņoti nekā vidējo un vidējo speciālo izglītību apguvušie respondenti.
Turklāt iedzīvotāji ar augstāko izglītību biežāk nekā citi respondenti norādījuši, ka nav mainījuši darbības jomu un patlaban strādā specialitātē, kuru savulaik apguvuši mācību iestādē.
27% aptaujāto, kuriem ir augstākā izglītība, un 28% aptaujāto, kuri ieguvuši pamatizglītību, atzīst, ka izglītība ir visnozīmīgākais faktors panākumu gūšanā darba tirgū. Savukārt to iedzīvotāju vidū, kuriem ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība, šim apgalvojumam piekrituši 23% aptaujāto. Tai pašā laikā tikai 6% augstāko izglītību ieguvušo apgalvo, ka izglītībai nav nozīmes panākumu gūšanā darba tirgū, bet pārējās respondentu grupās šis rādītājs ir ievērojami augstāks – šādam uzskatam piekrīt 13% vidējo un vidējo speciālo izglītību ieguvušo un 19% pamatizglītību ieguvušo respondentu.
Jāpiebilst, ka samērā lielas atšķirības vērojamas šajā jautājumā, salīdzinot sieviešu un vīriešu sniegtās atbildes, – sievietes (28%) biežāk nekā vīrieši (20%) izglītību uzskata par izšķirošo faktoru, lai gūtu panākumus darba tirgū. Savukārt vīrieši (16%) biežāk nekā sievietes (10%) norādījuši, ka izglītībai nav īpašas lomas cilvēka darba gaitās un to laikā sasniegtajos panākumos.
Novērtējot priekšrocības, ko respondentiem sniegusi izglītība, sievietes biežāk nekā vīrieši atzīmējušas, ka liela nozīme bijusi mācību procesā gūtajām zināšanām (sievietes - 40%, vīrieši - 34%) un iegūtās izglītības formālajam apliecinājumam – diplomam (sievietes - 29%, vīrieši - 24%). Turpretī vīrieši biežāk uzsvēruši, ka personiski viņiem iegūtā izglītība nav sniegusi neko tādu, kas darba gaitās būtu īpaši palīdzējis (vīrieši – 31%, sievietes – 25%).
Izvērtējot iespējas, ko respondenti būtu gatavi darīt tuvāko gadu laikā, lai iegūtu labāku darbu vai paaugstinājumu, gandrīz piektdaļa apjautāto ar augstāko izglītību un nedaudz mazāk respondentu ar vidējo un vidējo speciālo izglītību būtu gatavi ieguldīt laiku un naudu mācībās (attiecīgi 19% un 17%), savukārt pamatizglītību ieguvušo respondentu lokā šādu atbildi snieguši tikai 8% aptaujāto. Turklāt 18% aptaujāto ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 15% pamatizglītību ieguvušo būtu gatavi labāka darba meklējumos pārcelties uz dzīvi citur, savukārt 16% iedzīvotāju ar augstāko izglītību mēģinātu atrast citu, acīmredzot labāku darbu savā specialitātē.
Gandrīz puse aptaujāto ar augstāko izglītību norādījuši, ka specialitātē, kuru apguvuši, strādā joprojām. Tikmēr nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto ar vidējo un vidējo speciālo izglītības līmeni atzinuši, ka nestrādā apgūtajā specialitātē, lai gan savulaik to darījuši. Šādu atbildi sniegusi arī piektdaļa aptaujāto ar augstāko izglītību.
Vērtējot, kādēļ nestrādā apgūtajā specialitātē, vairums aptaujāto ar augstāko izglītību (40%) atzīmējuši, ka apgūtajā jomā ir grūti atrast darbu, taču trešdaļa aptaujāto ar vidējo un vidējo speciālo izglītību atzinuši, ka nejaušības pēc sākuši strādāt citā jomā. Jāpiebilst, ka šādu atbildi sniegusi arī piektdaļa aptaujāto ar augstāko izglītību un pamatizglītību.
