Šodien piketā pie Ministru kabineta (MK) pulcējās ap 150 studentu, lai paustu savu neapmierinātību par lēmumu reorganizēt Latvijas Kultūras koledžu (LKK).
Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) 2009. gadā uzsākto reformu par ciešāku LKK un Latvijas Kultūras akadēmijas izglītības programmu sadarbību un koledžas iekļaušanu akadēmijas sastāvā.
„Mēs gribam atbildes”, „Katram savas mājas”, „Nesūti kultūru trimdā”, „Nebūs režisoru, nebūs dziesmu svētku” – ar šādiem saukļiem un plakātiem rokās jaunieši protestēja, cerot, ka viņu neapmierinātību sadzirdēs un uzklausīs. Uz sarunu ar LKK studentu pašpārvaldes prezidentu Mārci Benužu no Ministru kabineta iznāca KM valsts sekretāra vietnieks Reorganizācijas darba grupas vadītājs Uldis Lielpēters. Viņš pauda prieku, ka studenti ir savas skolas patrioti, taču norādīja, ka līdz galam nav saprasta šodien pieņemtā MK lēmuma jēga. „Kultūras koledžā netiek apvienota un nezaudē savu patstāvību. Gluži otrādi – no KM padotības tā tiek pārlikta LKA sistēmā. Tātad daudz profesionālākā vidē attiecībā uz izglītības satura jautājumiem. Turklāt tai tiek piešķirts aģentūras statuss, kas nozīmē daudz lielāku patstāvību nākotnē, nekā līdz šim,” paskaidroja U. Lielpēters.
Studenti ir bažas par reformu, jo nezina, kādas pārmaiņas tā nesīs sev līdzi. „Tiem, kas sāks mācīties, varbūt mainīsies līgumi, mācību maksas. Daudzi pasniedzēji arī varētu palikt bez darba. Bet arī principa pēc tas nav atbalstāmi – kultūras dzīve Latvijā jau tāpat iet lejā pa burbuli,” uzskata Krista Masaļska, kura šobrīd LKK studē Kultūras menedžmentu ar specializāciju fotogrāfs. Viņas kursabiedrene Lauma Stepanova baidās arī par to, ka varētu samazināties budžeta vietu skaits un kopējais uzņemamo studentu skaits.
Sekojot līdzi studentu gaitām un viņu aktivitātēm, piketu apmeklēja arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks. „Interesanti, kā uz ātru roku, nekonsultējoties ar studentiem, koledžu vienkārši paliek apakšā zem akadēmijas,” stāsta E. Ratnieks. Viņš atklāj, ka LSA nostāja šajā reformācijas jautājumā ir neitrāla, taču lielākās bažas rada šī savstarpējā KM un studentu ne-komunikācija.
KM informēja, ka reorganizācijas mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, novērst programmu pārklāšanos, koncentrēt akadēmiskos un finanšu resursus, efektīvāk izmantot resursus studiju programmu attīstībā un pēctecības nodrošināšanā kultūras jomā. Tāpat paredzēts efektīvāk plānot studiju programmas.
U. Lielpēters norāda, ka nekādas īpašas izmaiņas neesot gaidāmas arī finansēšanas modelī un valsts budžeta finansējumu LKK reorganizācijas dēļ nav plānots samazināt. Lielākie ieguvēji būšot jaunie studenti, mazāk tie, kas šobrīd jau studē koledžā. Tiks noslēgts līgums starp LKA, LKK un KM par pārejas periodu, kura laikā jau esošajiem studentiem tiks dota iespēja pabeigt iesāktās programmas. Par galvenajiem ieguvumiem nākotnē U. Lielpēters minēja plašāku pasniedzēju klāstu un lielāku, kopīgu akadēmisko bāzi, kas varētu sekmēt izglītības kvalitāti. Stratēģiskās plānošanas līmenī ieguvējas būs abas augstskolas – piemēram, iegādājoties aprīkojumu, to varēs izmantot abas skolas.
Lēmums paredz, ka KM līdz 23.septembrim ir jāizveido koledžas reorganizācijas komisija, iekļaujot tajā KM, LKK un LKA pārstāvjus, bet reorganizācija jāīsteno līdz 2011. gada 31. decembrim. Pēc tam koledža turpinās pastāvēt kā Latvijas Kultūras akadēmijas koledža (aģentūra) un turpinās īstenot tās akreditētās studiju programmas.
