Lai samazinātu skolu kontroli un uzraudzību, kā arī atteiktos no vispārējo skolu akreditācijas procesa, Ministru kabineta Funkciju audita komisija ieteikusi vairākus pasākumu plānus. Projektu vakar skatīja arī Ministru kabineta komitejas sēdē.
Viens no skolu kontroles mazināšanas pasākumiem paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2012. gada augusta beigām atsakās no vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas procesa, izņemot jaunizveidotās skolas. Plānots, ka skolu kvalitāti kontrolēs izglītības iestāžu dibinātāji, izstrādājot vienotu standartu pašvērtējumu ziņojumos. Savukārt, profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanas un akreditēšanas uzdevumi tiks deleģēti nozares institūcijai, piemēram, Latvijas Jūras administrācijai.
Gan skolas, gan pašvaldības atzinušas, ka akreditācijas process kļuvis formāls, balstīts uz dokumentu sagatavošanu un kopumā nesniedz nekādu reālu rezultātu izglītības kvalitātes uzlabošanai, kā arī tiek patērēti neadekvāti lieli finanšu resursi. Skolu kontroles samazināšanas iniciatīva daļēji nākusi arī no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA). «Atsakoties no skolu akreditācijas procesa, finanšu līdzekļus varētu novirzīt, piemēram, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai skolās vai pedagogu tālākizglītības, profesionālās pilnveides finansēšanai vai kādiem citiem pasākumiem,» uzskata LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.
Rīgas 64. vidusskolas direktore Dace Lāce piekrīt tam, ka akreditācijas process ir lieka lielas naudas tērēšana. «Negribētu teikt, ka šis pasākums ir pilnīgi lieks, taču tas neattaisno radītos izdevumus un ieguvumus. Lai cik profesionāli un labi apmācīti būtu cilvēki, kas veic akreditācijas procesu, tādā veidā nav iespējams izprast reālo skolas darbību,» spriež D. Lāce. Viņa uzskata, ka arī bez stingrās dokumentu kontroles skolas turpinās iespēju robežās kvalitatīvi darīt savu darbu, tomēr uzsver, ka pilnīgi bez kontroles iztikt nevarētu. «Tai jābūt saprātīgai un jāseko līdzi procesam, nevis papīriem,» saka skolas direktore.
Arī Emīla Dārziņa mūzikas skolas direktors Juris Kaufelds uzskata, ka kontrole un akreditācijas process ir nepieciešams, taču tas izmaksā pārāk dārgi. «Pavisam atteikties nevajadzētu. Varētu piešķirt tāpat kā licences –uz desmit gadiem, nevis kā tagad – uz sešiem,» piebilst J. Kaufelds.
Uzraudzības mazināšanas plāns paredz, ka IZM līdz 2013. gada oktobrim pilnveidos arī statistiskās informācijas apkopošanas un sniegšanas procesu. Iecerēts arī par 50% samazināt obligātās dokumentācijas daudzumu un noteikt, ka informācijas aprite starp skolām un valsts pārvaldes iestādēm notiek elektroniski. Tāpat plānots, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu pārskatīs higiēnas prasības un samazinās veselības pārbaudes.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte gan norāda, ka pašreizējā higiēnas un veselības pārbaužu sistēma ir pieņemama un liekas raizes nesagādā. «Esošā kontrole nekādas galvassāpes nerada, un neesam arī pārslogoti ar pārbaudēm,» norāda direktore. Līdzīgi domā arī Rīgas Angļu ģimnāzijas direktors Modris Klegeris un uzskata, ka esošās prasības nav pārspīlētas un skolā neizjūt nepieciešamību tās samazināt. Vienīgās problēmas esot, kad konstatē kādus saslimšanas gadījumus. «Ik pa laikam jau kāds saslimst. Piemēram, kad mums skolā uzliesmoja hepatīts, tad gan jutām, ka prasības ir lielas un pārbaudes saasinātākas,» atklāj M. Klegeris.
