Pagājušajā nedēļā policijai izdevās notvert velosipēdu zagli, kurš sabiedrības uzmanību piesaistīja ne tikai izvēlētās nodarbošanās dēļ, bet arī tāpēc, ka piecu gadu laikā četras reizes oficiāli nomainījis vārdu un uzvārdu.
Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Solvita Saukuma-Laimere atzīst, ka likums ir liberāls un ļauj mainīt vārdu un uzvārdu neskaitāmas reizes, ar mazu atrunu – ja cilvēks tobrīd neizcieš sodu.
«Gadā pie mums ar lūgumu mainīt vārdu vai uzvārdu nāk apmēram simts cilvēku. Parasti viņi vēlas atgūt dzimtas uzvārdu vai arī nomainīt kādu nelabskanīgu uzvārdu, kas traucē dzīvot, jo ir ar konkrētu nozīmi, piemēram, lielais, mazais vai šņore. Cilvēkam pārdzīvojums nav jāpierāda, tikai jāuzraksta iesniegums, ka ir grūti integrēties sabiedrībā,» stāsta Rīgas Austrumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Mārīte Silniece.
Uzvārda maiņa maksā 50 latu, savukārt gan vārda, gan uzvārda maiņa kopā – 100 latu. Procedūra nav pārāk ilga – ja prasība noformēta atbilstoši likumdošanai, tad izmaiņas veic mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.
S. Saukuma-Laimere, iezīmējot kopējās tendences, norāda, ka parasti cilvēki vēlas pievienot klāt otru vārdu – tie ir gados jauni iedzīvotāji, kuri nesen nokristīti.
Ir arī tādi, kuriem otrs vārds traucē, tāpēc viņi lūdz to svītrot. Dzimtsarakstu nodaļas pašas neizlemj, kura iesniegumu apmierināt un kuru noraidīt, par to šefību uzņēmies TM Dzimtsarakstu departaments.
«Likums ir liberāls, līdz ar to ir maz gadījumu, kad atsakām. Parasti netiek akceptēti iesniegumi, kuros cilvēks vēlas uzvārdu rakstīt neatbilstoši latviešu valodai – bez galotnēm, ar līdzskaņu dubultojumiem, kas neatbilst likumdošanai. Vārdu nevar nomainīt arī tie, kuriem nav dzēsta sodāmība,» stāsta departamenta direktore. Būtiski, ka nodeva valstij jāsamaksā pirms grozījumu apstiprināšanas, tāpēc gadījumā, ja iesniegumu atmet atpakaļ, var uzskatīt, ka 50 vai 100 latu izkaisīti vējā.
Ārpus Rīgas cilvēki uz vārdu nomaiņu ir kūtrāki nekā galvaspilsētā. Piemēram, Ventspilī vidēji tie ir desmit cilvēku gadā. «Šogad mums bija viens jaunietis, kurš turpmāk plāno dzīvot Vācijā, tāpēc pieņēma mātes uzvārdu, kas ir vācisks, kā arī nomainīja tautību no krievu uz vācu,» saka Ventspils pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Regīna Lazdāne. Savukārt gadījumi, kad kāds ventspilnieks vēlējies nomainīt vārdu, viņa nav piedzīvojusi.
Vēl kūtrāki uz uzvārdu maiņu ir Alūksnes pusē, kur vēlmi gada laikā izteikuši vien divi cilvēki. «Parasti tie ir gadījumi, kad cilvēki šķiroties laikus nav paņēmuši atpakaļ iepriekšējo uzvārdu. Vārdus cilvēki ir mainījuši, ņemot vērā horoskopus vai arī kristību gadījumā,» saka nodaļas vadītājas vietniece Iverta Bondare.
***
UZZIŅAI
Uzvārdu un vārdu persona var mainīt gadījumos, ja:
• tas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā;
• ir mainīts dzimums;
• ir vēlme dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu;
• ir nepieciešamība atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
• ir vēlme iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
• viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;
• ir vēlme iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā.
