Šogad novembrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) iegūtie dati liecina, ka pozitīvi Latvijas dalību vērtē 22,6 %aptaujāto (2009. gada augustā 26,3 % maijā - 22,5 %, martā - 20%).
Negatīvu attieksmi pauduši 34,5 % (2009. gada augustā 31 %, maijā - 30%, martā 28,8 %). Neitrālu atbildi "ne laba, ne slikta lieta" arī šajā mēnesī izvēlējušies mazāk aptaujāto, nekā gada sākumā - 38,2 % aptaujas dalībnieku (2009. gada augustā 38,7 % maijā - 43,5 %, martā - 45,9 %), nra.lv informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Kristīne Šalme.
Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, aptaujātie, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem un augstiem ienākumiem, Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.
Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, krievvalodīgie, aptaujātie ar vidējiem ienākumiem, Kurzemē dzīvojošie (jāpiebilst, ka respondenti Kurzemē caurmērā biežāk snieguši gan pozitīvus, gan negatīvus vērtējumus, bet retāk atzīmējuši, ka dalība ES ir "ne laba, ne slikta" lieta).
Lūgti novērtēt savu zināšanu līmeni par ES skalā no 1 ("nezināt neko") līdz 10 ("ļoti labas zināšanas"), iedzīvotāji bija noskaņoti visai kritiski - lielākā daļa atzīmēja atbildes no 3 līdz 5 (attiecīgi: 19%, 20% un 18%). Kopumā tikai nedaudz vairāk kā 1% iedzīvotāju uzskatīja savas zināšanas par ļoti labām (9 un 10), savukārt kopumā nedaudz vairāk kā 1/10 tās vērtēja kā vājas (1 un 2). Atbilžu vidējā vērtība ir 4.48. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju datiem, tie ir līdzīgi (atbilžu vidējā vērtība 01.2008.:4.68, 12.2008.: 4.63, 06.2006.:4.31).
Dati liecina, ka augstāku novērtējumu savām zināšanām par ES snieguši jaunieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, respondenti ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, Rīgā dzīvojošie un tie pētījuma dalībnieki, kuri pozitīvi vērtē Latvijas dalību ES. Savukārt caurmērā zemāku savu zināšanu novērtējumu deva iedzīvotāji, kuri vecāki par 65 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, krievvalodīgie, respondenti bez LR pilsonības, nestrādājošie, grupas ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, lauku novados aptaujātie un tie, kuri ir kritiski noskaņoti pret Latvijas dalību ES.
Iedzīvotāji aizvien vairāk atpazīst dažādas institūcijas Latvijā, kas nodrošina informāciju par ES. Saskaņā ar pētījuma datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (47%) ir dzirdējuši par Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Vairāk nekā 1/5 respondentu norādīja, ka ir dzirdējuši arī par tādām institūcijām, kas saistītas ar ES jautājumiem, kā Eiropas Savienības informācijas punkti pilsētu centrālajās bibliotēkās (28%), Saeimas ES informācijas centru (25%) un Eiropas Kustību Latvijā (22%). To, ka ir dzirdējuši par Eiropas Parlamenta informācijas biroju, minēja 18% aptaujāto, un 14% bija dzirdējuši par Eiropas Savienības informācijas bibliotēku.
Retāk tika atzīmētas tādas institūcijas kā jauniešu nevalstiskā organizācija Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai (9%), Saeimas ES informācijas centra uzziņu tālrunis par ES (8%) un Eiropas Komisijas atbalstītie Europe Direct informācijas punkti (7%). Datu salīdzinājums ar iepriekš veikto pētījumu datiem liecina, ka biežāk nekā iepriekš iedzīvotāji atzīmēja lielāko daļu no minētajām institūcijām Augstāks informētības līmenis par dažādām ar ES saistītām institūcijām ir jauniešiem, respondentiem ar augstāko izglītību, tiem, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, valsts sektorā strādājošajiem, aptaujas dalībniekiem ar augstiem ienākumiem, Vidzemē dzīvojošajiem, respondentiem, kuri Latvijas dalību ES vērtē atzinīgi. Savukārt to, ka nav dzirdējis ne par vienu no šīm organizācijām, biežāk nekā caurmērā norādīja iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, respondenti bez LR pilsonības, nestrādājošie, grupas ar zemiem un vidējiem ienākumiem, Latgalē dzīvojošie, tie, kuri uzskata, ka Latvijas dalība ES ir "slikta lieta".
