Par politiskajām prognozēm intervijā stāsta Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Neatkarīgā: – 2010. gada budžetu jūs neatbalstījāt. Ekonomisti un politiķi lēš, ka jau nākamā gada pirmajā pusē tas būs jāgroza. Jūs arī tā domājat?
Jānis Urbanovičs: – Esmu pārliecināts, ka nodokļu celšana neradīs nodokļu ieņēmumu palielinājumu, drīzāk otrādi. Jau janvāris, februāris parādīs šīs tendences. Par to ir pārliecināti visi, arī valdības vadītājs, bet pie premjera uzvalciņa piestāv runāt ko citu. Ceturksnim beidzoties, valdībai nāksies vēlreiz skaņot savu kļūdaino prognozi ar Valūtas fondu. Vilšanās būs vispārēja.
– Kas tad jādara? Jāmaina nodokļu sistēma?
– Ir vairāki varianti. Pirmais: konstatēt, kāpēc tā notiek, izanalizēt, kas ir nepareizi, un piedāvāt pareizu virzienu, sabiedrībai pieņemamu, saprotamu, ticamu. Bet, vienalga, nāksies atkal griezt. Vai arī iekšējās pretrunas, kas samilst, sašķels šo valdību, kas vedīs pie tās funkcionēšanas beigām. Valdībā, valdošajā koalīcijā ir vēzis – savstarpējā neuzticēšanās, nīšana, un kopā kaut ko būvēt, kad viens sapņo par otra nāvi, nav iespējams. Būtu jāvienojas par lietām, kas sabiedrību uztrauc, jāpasaka, kā tās risināt, kā solidāri sadalīt ciešanas.
– Jūs savā alternatīvajā budžeta projektā arī piedāvājāt palielināt nodokļus, vismaz IIN ar progresīvu kāpumu, sākot no 500 latiem, kam gan likme (23%) tik un tā būtu mazāka nekā patlaban (26%), toties 35% virs Ls 3251.
– Mēs piedāvājam nodokļus, kas ir ap ražošanu, samazināt un kompensēt ar patēriņa nodokļa palielinājumu.
– Kas tad, jūsuprāt, ir patēriņa nodokļa palielinājums? PVN jūs prasījāt pazemināt.
– Piemēram, nekustamā īpašuma, zemes nodoklis. Par zemi daudzi no Eiropas saņem hektāra maksājumus, vajadzētu kaut vai daļu nodokļos atdot. Mēs to darījām, lai parādītu savu varēšanu. Mēs dežurējam. Opozīcijai nav pilnas informācijas no valsts kases, no ministrijām, no to iestāžu saistībām. Mēs nezinām arī visu, par ko ir saistības ar donoriem, tāpēc izgājām no tā, kas ir publiski pieejams, un vienkārši trenējam savus finansistus, ekonomistus, grāmatvežus.
– Bet darbs ir ieguldīts, lai gan zinājāt, ka jūsu piedāvājums tiks ignorēts. Kaut kam gatavojaties?
– Mēs dzīvojam ar domu, ka agri vai vēlu mums būs jāuzņemas atbildība par valsti, solidāri vai citādi, bet būs. Izejot no tā, mēs sākam dežurēt – pa nozarēm un citādi. Jo nevar vienkārši iesniegt kaut kādu grozījumu, neizprotot sistēmu. Tāpēc teicu: čaļi, sākam no nulles! Jā, mēs visu nezinām, bet ar to, ko zinām, parādām, kā mēs to visu saliksim kopā, parādām mūsu principus, cīnāmies. Neko nealgojām, studentus aicinājām, kas rēķināja visādas tabulas. Tiem ārzemniekiem, kas mūs konsultēja, bija interesanti iedziļināties, jo stāvoklis, kādā ir Latvija, ir unikāls, un viņiem ir interesanti sadarboties ar kādiem, kas grib situāciju mainīt. Ja palīdzību būtu prasījuši arī kādi valdošie vai ministri, domāju, tā netiktu liegta arī viņiem.
– Ko nozīmē dežurēt?
– Mums ir, piemēram, veselības aprūpes grupa, kas domā konceptus – dakteri, finansisti, ekonomisti. Katru otrdienu kaut kādu nozari pētām, lai nerunātu muļķības, par kaut ko lemjot, lai neslīgtu populismā, lai zinātu. Nāk deputāti, palīgi, konsultanti, bijušie valsts sekretāri ministrijās, bijušie ministri.
– Izklausās pēc intensīvās sagatavošanās nometnes pirms galvenajām sacensībām. Tās var būt arī pirms Saeimas vēlēšanām?
– Tā ir nepieciešamība. Cilvēki piespiež mūs to darīt, viņi nāk un saka: paga, ko jūs darīsiet, kad būsiet varā, kur jūs būsiet varbūt pat agrāk nekā pēc vēlēšanām? Arī es uzdodu jautājumu saviem kolēģiem: ko darīsim, ja rīt būsim varā?
– Vai kādas Saeimā pārstāvētās partijas ir interesējušās par šīs valdības gāšanu un citas veidošanu?
– Nē. Gandrīz nē. Katrā ziņā tās par nopietnām sarunām nevar uzskatīt. Tas, ka valdība ir iekšēji naidīga, kurā cits citu nīst, rada sajūtu, ka iekšējā spriedze novedīs pie zināma iznākuma.
– Dienu pirms budžeta pieņemšanas tikāties ar premjeru Valdi Dombrovski, bet oficiālais pamatojums – pārrunas par maksātnespējas likumu – tieši šajā brīdī liekas tāds šaubīgs.
– Viņam nav stabila vairākuma savā koalīcijā. Viņš redz, ka ir ziepes, tāpēc interesējas, ko citi darīs. Protams, painteresējās, kāda ir mūsu attieksme pret šo valdību. Es saku: slikta attieksme, bet, ja darīsiet labas lietas, mēs tās atbalstīsim, par pārējo – nē. Un divas lietas arī pateicu: par maksātnespējas likumu un par to, lai atraisītu eirofondus.
– Ja no iekšpuses gribētu gāzt valdību, jūs palīdzētu?
– Neviens no mūsu frakcijas nav balsojis par šo valdību, un, ja kāds rosinātu tās demisiju, nevarētu iestāstīt saviem deputātiem un vēlētājiem, kāpēc jābūt pret tās gāšanu.
– Vai nebūtu sajūta, ka jūs izmanto svešā spēlē? Ar jūsu palīdzību nogāzīs un visu no jauna sadalīs atkal bez jums.
– Varbūt. Bet ceru, ka tā nebūs. Lai arī viņi turpinās cits citu ienīst, varbūt beigās tomēr sāks strādāt. Budžets ir, padzeriet svētkus, sāciet kaut ko darīt! Pasakiet, ko darīsiet! Nevar tikai gaidīt budžeta izpildes prognozi, lai atkal teiktu: "Ļaudis, esat slikti strādājuši, mēs jums griezīsim vēl nost!" Un tā līdz vēlēšanām. Sabiedrībā ir lielas problēmas. Cilvēkus tūlīt liks ārā no dzīvokļiem... Valsts nevar nodarboties tikai ar populismu, valstij jānodarbojas pārsvarā ar grūtiem jautājumiem, kāds ir arī šis. Ja cilvēks ir nepareizi prognozējis savas iespējas, ja vara aicināja ņemt kredītus, solīja treknus gadus un cilvēki tam noticēja, tad valdība ir līdzvainīga viņu riska faktoru, savu spēju pārvērtējumā. Tā ir force majeure situācija. Nevar nīcināt arī bankas, bet tām jābūt iespējām norakstīt šos zaudējumus, sliktos kredītus, savukārt cilvēkus nevajag dzīt ārā no valsts vai pagrīdē, jāatstāj viņam vienīgais mājoklis, jāiesaldē viņa saistības.
– Kāpēc koalīcija neko nedara?
– Viņi pārsvarā nodarbojas ar savstarpēju klupināšanu un nīšanu, sapņo par partnera nāvi. Valdība iestājusies tikai banku pusē, nerisina šo jautājumu vispār. Otra problēma ir tā, ka mēs joprojām nesildām ekonomiku, tikai runājam par ēku siltināšanu. Kāpēc tie daudzie miljardi, kas Latvijai rezervēti, netiek laisti ekonomikā? Eirofondos ir miljardi, kāpēc mēs tos neņemam? Tāpēc, ka valdība neuzticas nedz Latvijas uzņēmējiem, nedz sabiedrībai, nedz viens otram koalīcijā.
– Vai tad nav pamata neuzticēties?
– Visam ir pamats, bez šaubām, bet, ja nevar šādi, veidojiet tādu koalīciju, kur cits citam uzticaties. Ja nevarat izveidot, ejiet mājās, lai Saeima sevi atlaiž, taisām jaunas vēlēšanas.
– Jāņem piemērs no Rīgas domes tandēma?
– Rīgas domē notiek labāki procesi, tur koalīcijas partijas cenšas būt labi partneri.
– Dažbrīd rodas iespaids, ka partnerība balstās uz amatu un ietekmes sfēru sadali. Piemēram, ar ko Saskaņas centra darbošanās Rīgas domē atšķiras no pašu iepriekš kritizētā valdošo stila ar savējo bīdīšanu amatos?
– Par to jārunā ar Nilu Ušakovu. Protams, ir kļūdas komunikācijā, plānos, paziņojumos, rīcībā. Bet joprojām ir vecie cilvēki, ar ko notiek šī cīkstēšanās par labāku, godīgāku, atklātāku pārvaldi. Valdībā ir liela neuzticēšanās un naids, Rīgas domē ir cenšanās strādāt partnerīgā sazobē, nevis citam citu piečakarēt.
– Bet jūs šo Šlesera stilu, ko, izskatās, pārņem arī Ušakovs, atbalstāt?
– Nē. Viņi strīdas bieži, daudz, gan Nils ar Aināru, gan citi, bet ar mērķi sadarboties.
– 99 miljonu latu ietaupījumu esat sarēķinājuši no ekonomijas valsts aparātā. Kuras funkcijas uzskatāt par liekām, no kurām valstij vajadzētu atteikties, uz kā tad arī varētu ietaupīt?
– Tas nav pareizs uzstādījums. Politiskā elite sastāv no politiķiem, kas ir neliela tās daļa, bet pārsvarā tā ir tomēr birokrātija, vara. Un tā ir neefektīva, korumpēta, smaga, plus vēl dižķibele. Kas vainīgs? Mums vainīgi ir tie, no tievā gala: pensionāri, skolotāji, bet augstākā un vidējā ierēdniecība nav nekur līdzvainīga. Solidāri būtu no resnā gala, augstākās birokrātijas griezt vairāk.
– Jūs arī runājat par ministriju skaita samazināšanu, tāpat kā TP rosināt atstāt 7 ministrijas esošo 14 vietā. Kāpēc ministri tā turas pie saviem krēsliem?
– Viņi to nevar izdarīt, tāpēc ka tur visur ir viņu partiju cilvēki, viņu vēlētāji un vēlēšanu organizatori. Viņi nevar savus cilvēkus vai otras partijas ielikteņus izdzīt, viņi ir sasieti.
Viņiem tas ir administratīvais resurss, iespēja uzrunāt savās nozarēs lielāku skaitu cilvēku. Pastnieks var uzrunāt tos, kam viņš atnes pensiju, ministrijas ierēdnis var aizsūtīt bilžu grāmatu utt. Viņi to izmanto. Viņi ir šo valdošo partiju mugurkauls, un viņi nevar sev mugurkaulu pārcirst.
– Pats sevi dēvējat par labāko premjera kandidātu, bet Ušakovs teica, ka arī Šlesers būtu labs premjers.
– Gudrs tas Ušakovs.
– Tā bija kāda viltība?
– Viņš zina, ka Ainārs arī pretendē uz šo amatu, viņi strādā kopā, kāpēc lai viņš neatzīmētu arī viņa iespējas? Mēs cenšamies būt labi partneri, arī Ainārs cenšas. Es arī gribu, lai citi, kas kādreiz ar mums sadarbosies, zinātu, ka mēs ļoti augstu vērtējam partneru labsajūtu.
– Ušakovs nekandidēs uz 10. Saeimu?
– Nē, viņš strādās četrus gadus Rīgas domē. Mēs to solījām.
– Oļegs Stepanovs Telegraf izteicies, ka Saskaņa un Vienotība (cik labi kopā skan!) pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām veidošot koalīciju.
– Droši vien viņš zina ko tādu, ko es nezinu.
– Kā abu partiju sponsors?
– Es redzu to, ka JL mazāk, bet Pilsoniskā savienība izteikti dzīvo ar briesmīgu naidu pret mums. Tāpēc mani izbrīna šādi izteikumi.
– Varbūt viņi kaut ko nezina, ka tā uzvedas?
– Viņi kopā ar JL izdarīja visu, lai mūsu koalīcijai ar Šleseru Rīgā nebūtu alternatīvas. Arī tagad viņi neļauj pat teorētiski cerēt, ka mēs ar JL vai visu lielo Vienotību varētu sadarboties. Viņi sašaurina gan mūsu, gan savus manevrus. Ja viņi ne, tad mums atliek vien skatīties uz šiem trim skaistuļiem.
– Kuriem?
– Ainārs, Aivars, Andris. Mēs nevaram teikt: mums nav 51%, nevaram ņemt varu! Mums tā būs jāņem vienā vai otrā veidā.
– PS necieta JL, ko sašķēla, bet, naudas devējam pasakot, ka vajag apvienoties, arī apvienojas.
– Sponsoru ietekme uz mums ir mazāka, nekā varat iedomāties.
– Ja gāztu šo valdību, LPP/LC varētu ieiet valdībā bez jums?
– Svarīgāk par to, kas veidos koalīciju tagad vai pēc tam, ir – vai valdības veidošanas process būs atbilstīgs Satversmei.
– Vai šī valdība noturēsies līdz Saeimas vēlēšanām?
– Iekšējā spriedze pieaugs, jo, budžetu veidojot, viņi labi zināja, ka nodokļu palielinājums nedos nodokļu ieņēmumus, vienalga būs vilšanās, ko februāris parādīs. Daži speciāli atbalstīja šo budžetu, lai klupinātu.
– Domājat TP?
– Ne tikai. Domāju, ka PS tomēr labāk patiktu uz nākamajām vēlēšanām startēt no opozīcijas.
– Un JL Vienotībā no pozīcijas?
– Ja Dombrovskis krīt, viņi draudzīgi kopā saka, ka ir alternatīva sliktajiem. Ja Dombrovskis krīt, JL ir lūzeri, un tad uzpeld nākamais – Kristovskis. Viņam labāk startēt no opozīcijas, kā tāda viņi arī uzvedas.
Arī JL liela daļa uzvedas kā opozīcija.
