Zolitūdē sabrukušā lielveikala drupas izrādījušās teicams būvmateriāls Būvniecības valsts kontroles biroja iekārtošanai.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu šā gada 1. oktobrī atvērt Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) – praktiski atjaunot 2009. gada 1. jūlijā aizvērto Valsts būvinspekciju. BVKB veidošana ir pakārtota valdošās koalīcijas partiju priekšvēlēšanu kampaņai, kas noslēgsies ar 12. Saeimas vēlēšanām 4. oktobrī. Tagadējā valdība ir šādai kampaņai pakārtots veidojums, ko radīja partiju aprēķini, kā izsist labumu no pagājušā gada 21. novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē, kur sagruva Maxima lielveikals un bojā aizgāja 54 cilvēki. Valdošās partijas uzskata, ka dominējošo stāvokli 12. Saeimā tās saglabās, ja izdarīs tikai divas lietas: īsi pirms 4. oktobra atvērs BVKB un nokārtos apsūdzību izvirzīšanu dažiem Maxima būvē iesaistītiem uzņēmējiem. Apsūdzības izjuks pāris nedēļas vai mēnešus pēc vēlēšanām, BVKB varēs pastāvēt līdz brīdim, kad Latvijas valsts atkal nonāks līdz bankrotam.
Valsts būvinspekcijas likvidācija ietilpa valsts izdevumu samazināšanas programmā, kas 2009. gadā kalpoja par nodrošinājumu, pret kuru Latvija saņēma aizdevumus no Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un vēl dažām starptautiskās kreditēšanas institūcijām. Tūlītēju seku inspekcijas likvidēšanai nebija, bet Maxima sagrūšana arī laika ziņā sagruva gluži kā speciāli, lai apstiprinātu bažas, kādas tika paustas jau kopš inspekcijas likvidēšanas. Proti, ka kontroles atcelšana pavērs ceļu visvisādām avantūrām, kādas iespējamas visiem celtniecības procesa dalībniekiem no pasūtītājiem līdz iestādēm, kam jāpieņem objekti ekspluatācijā. Nelaime notika tad, kad jau bija izsmelti vecie, vēl inspekcijas pastāvēšanas laikā aizsāktie, projekti un celtniecības procesa dalībnieki pakāpeniski atteikušies no formālajām un neformālajām procedūrām, kādas iepriekš tika ievērotas, lai uzturētu būvobjektu drošību.
No valsts iestādēm pirmā traci par notiekošo celtniecībā 2010. gada decembrī mēģināja celt Valsts kontrole, bet saņēma Ekonomikas ministrijas aizrādījumu, ka neesot ņēmusi vērā «pastāvošo valsts pārvaldes sistēmu». Ar to domāts, ka būvinspekcijas likvidēšanas dokumentos tās funkcijas tika galvenokārt pāradresētas pašvaldību būvvaldēm, bet tās, ko valsts pašvaldībām nenodeva, sadalītas starp Ekonomikas ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
Neatbilstību starp būvniecībā pasludināto un reālo kārtību 2011. gada augustā apliecināja Raimonds Vējonis, kurš tobrīd atradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Viņš iesniedza Saeimā priekšlikumus paredzēt Valsts būvinspekcijas atjaunošanu Būvniecības likumā, ar kura pārrakstīšanu tobrīd mocījās Saeima. No šādas ieceres R. Vējonim nekas neiznāca, kaut Saeimā tā tika uztverta visai atsaucīgi. Vēl gadu vēlāk Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nācās rakstīt Saeimai kareivīgu vēstuli. «Ekonomiskās krīzes un valsts budžeta konsolidācijas laikā reorganizēto valsts budžeta iestāžu atjaunošana nebūtu atbalstāma, jo tā neliecina par pārdomātu, ilgtspējīgu un atbildīgu nozares politiku un finanšu vadību,» teikts ar 2012. gada 28. jūliju datētajā dokumentā. Interesanti, ka pilnīgi pretējs lēmums valdībā tika pieņemts tieši divus gadus vēlāk. Tā ir jau cita Latvijas valdība, kas radās pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no amata it kā tāpēc, ka uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju.
Šobrīd valsts Ekonomikas ministrijas personā ir atradusi BVKB darbības uzsākšanai 999 483 eiro. Finanšu plānā noteikts, ka nākamajā gadā iestādes uzturēšanai būs jāparedz 1 629 684 eiro, bet 2016. gadā un vēlāk visu iestādei uzlikto funkciju izpilde izmaksāšot 1 902 123 eiro gadā. Ticamāk gan, ka drīz vien šos skaitļus nāksies reizināt ar divi un vairāk.
BVKB izvirzīto uzdevumu formulējums ir tik plašs, ka kaut desmitkārtīgs palielinājums iestādes uzturēšanas izdevumiem nešķistu nekas pārmērīgs. Birojs uzņemsies kontrolēt būvdarbus un to gala rezultātu
– publiskai izmantošanai paredzētās ēkās, kur paredzēts vienlaikus uzturēties vismaz 100 cilvēkiem,
– ēkās, kam nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra,
– visās pārvaldību pasūtītās ēkās ar būvdarbu tāmi virs 1,5 miljoniem eiro.
Līdzās šai funkcijai noteiktas vēl septiņas citas:
– nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību,
– nodrošināt būvniecības informācijas sistēmā iekļautās informācijas pieejamību,
– organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi valsts pasūtījumiem, bet privātiem objektiem gadījumos, kad sākušies strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem,
– informēt kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem,
– nodrošināt metodisku palīdzību ar būvniecību saistītās lietās,
– veicināt būvniecības dalībnieku kvalifikācijas celšanu,
– izskatīt ar būvniecību saistītas sūdzības.
Katra šāda uzdevuma izpildi iespējams aprakstīt vēl nākamajās detalizācijas pakāpēs. Ne visu uzdevumu izpilde birojam būs iespējama uzreiz 1. oktobrī.
BVKB paredzētas 63 štata vietas, sākot ar vadītāju, kam solīta mēnešalga 2640 eiro apmērā. Tālāk seko iestādes struktūrvienību vadītāji ar algām 1,8– 1,9 tūkstošu eiro līmenī, būveksperti ar algām ap 1,6 tūkstošiem eiro mēnesī un tā līdz diviem autovadītājiem, kuri strādās par 700 eiro mēnesī. Iestāde aizpildīs telpas 700 kvadrātmetru platībā, vairums iestādes darbinieku saņems mobilos telefonus par 213 eiro gabalā.
