Jāstiprina zinātnes un tautsaimniecības sadarbība, kā arī jāveicina jauniešu interese par pētniecību, šādas atziņas šodien izskanēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta un Prezidija rīkotajā tikšanās reizē ar politiķiem, kas startē 12.Saeimas vēlēšanās.
Partija "Vienotība" uzskata, ka ir jānodrošina cieša zinātnes, augstākās izglītības un tautsaimniecības sadarbība, sanāksmē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V). Viņa pauda, ka valsts budžetā zinātnei no 2014.gada līdz 2017.gadam kopumā ir paredzēti 152,6 miljoni eiro. Ministre arī vērsa uzmanību, ka ir svarīga jauno zinātnieku maiņas audzināšana.
Partijas "Vienoti Latvijai" pārstāvis Rīgas Tehniskās universitātes departamenta direktors Mareks Zeltiņš uzsvēra, ka zinātnei ir jānodrošina nepārtraukts un plānojams finansējums. Pašlaik tā nav, tāpēc "strīpām jaunie zinātnieki aizgājuši no nozares vai aizbraukuši uz ārzemēm", norādīja politiķis. Atbildot uz klātesošo jautājumiem, viņš uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pēctecību - nevar pieņemt kādu lēmumu ar vienu saturu, bet pēc tam kādā saistītā dokumentā paredzēt citu darbības modeli.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK norāda, ka vērsīs uzmanību jauno zinātnieku pētījumu atalgojuma finansēšanai. Nepieciešams nostiprināt latviešu valodas, sabiedrības, vēstures un kultūras pētījumu lomu zinātnē, pauda vēsturnieks Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Nacionālā apvienība uzskata, ka jāveicina tehnoloģiju attīstību, inovācijas publiskajā sektorā un jāveido spēcīgi valsts nozīmes pētījumu centri. Tāpat jāizveido sistēma, kas ļautu arī zinātniskajiem institūtiem piešķirt attiecīgo zinātnisko doktora grādu, lai augstskolā un institūtā, piemēram, nebūtu jādublē nepieciešamā aparatūra, norādīja Jansons.
Apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Ivars Zariņš norādīja, ka līdz šim ir pieļauta liktenīga kļūda, jo nav spēts novērtēt zinātnes lomu valsts attīstībā. Viņš norādīja uz nepieciešamību attīstīt to nišu, kur būsim konkurētspējīgi. Jāizstrādā viedās specializācijas stratēģija, un, pamudinot arī bērnos vēlmi nodarboties ar zinātni, zinātnes attīstībai vajadzīgs ilgtspējīgs redzējums. Līdzekļi zinātnes projektu realizācijai varētu nākt no inovācijas fonda, kas būtu pakārtota struktūra attīstības bankai.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Jānis Vucāns dalījās labajā pieredzē, kad pārliecināja Ventspilī izmantot zinātnes potenciālu - līdz ar to izdevās attīstīt gan elektroniku, gan mašīnbūvi. ZZS uzskata, ka ir nepieciešama ciešāka Baltijas reģiona zinātnieku sadarbība. Pašiem zinātniekiem jābūt aktīvākiem, uzņemoties iniciatīvu un iesaistoties vairāku jautājumu risināšanā, pamatojoties uz argumentu, ka "mēs labāk pārzinām" drēbi.
Partija "No sirds Latvijai" arī zinātnes nozarē vēlas koncentrēties uz saviem pamatprincipiem - atbildību, kārtību un kompetenci, zinātniekiem skaidroja politiskā spēka līdere Inguna Sudraba. Zinātnē jāizvirza mērķi, kas ir mērāmi sasniedzamos rezultātos. Sudraba akcentēja zinātnes un ražošanas sinerģijas nepieciešamību, kā arī akcentēja augstskolu sadarbības lomu ar zinātniskajiem institūtiem. "No sirds Latvijai" plāno stiprināt Zinātņu akadēmijas lomu un zinātniskos institūtus iesaistīt maģistru un doktoru sagatavošanā.
Sanāksmes laikā zinātnieki pauda satraukumu par stāvokli Latvijas zinātnē un par tās neizmantoto potenciālu. Politiķi aizmirst, ka Latvijas spēcīgākā eksporta prece ir mūsu intelektuālais potenciāls, norādīja pētnieki. Tāpat daļa kritikas tika veltīta ierēdņiem - to Druviete centās atspēkot. Ministre pauda pateicību ierēdņiem, kuri rīkojas saskaņā ar politiķu dotajiem uzdevumiem un strādā apstākļos, kad valsts pārvaldes darbiniekiem ir ārkārtīgi zems atalgojums.
