Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Eksperti norāda uz sabiedrības neuzticēšanos prezidenta izraudzīšanās kārtībai

© F64

Vairāki juristi un filozofi diskusijā "Latvijas prezidents - ievēlams, ieceļams vai iepērkams?" šodien norādīja uz problēmām politiskajā sistēmā un prezidenta izraudzīšanas kārtībā, kas var radīt arī sabiedrības neuzticību.

Latvijas Universitātes (LU) Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs docents Jānis Pleps sacīja, ka prezidenta kandidātam vajadzētu būt skaidram un prognozējamam jau pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr Latvijā ierastā prakse norāda, ka mēs esam skeptiski par politiķu iespējām noturēties ilgstošā karjerā. Pleps arī pieminēja vairākas citas valstis, kur prezidenta amats pieredzējušiem politiķiem ir kā posms "pirms memoriālā muzeja". Runājot par prezidenta ievēlēšanas kārtību, Pleps uzsvēra, ka to ietekmē gan vēlēšanu tuvums, gan arī tas, kādi kandidāti ir politiķiem padomā.

LU pasniedzējs un publicists Artis Svece akcentēja, ka demokrātijā fundamentāls faktors, lai sistēma darbotos, ir uzticēšanās. Viņš skaidroja, ka prezidenta ievēlēšanas mehānisms rada patvaļības sajūtu, kas var ietekmēt uzticēšanos. Turklāt sabiedrībai ir būtiski tas, kurš kļūs par prezidentu, iespējams, tādēļ, ka daļa cilvēku identificējas ar šo amatpersonu. Tas gan Sveces vērtējumā ir kļūdaini, bet šo identificēšanos cilvēkiem esot "iestāstījuši" paši politiķi.

Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis šodienas diskusijā arī veltīja kritiku pašreizējai poliskajai sistēmai. Vājā politiskā sistēma neapmierinot gan sabiedrību, gan arī pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš iesniedzis parlamentā priekšlikumus sistēmas uzlabošanai. Jundzis arī piebilda, ka arī tagad daļa iedzīvotāju prezidenta amatā vēlētos redzēt tādu politiķi, kāds savulaik bija Kārlis Ulmanis.

Arī Saeimas deputāts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) sacīja, ka daļa sabiedrības vēlas "stingrāku roku", kas spēj risināt būtiskus jautājums, kad notiek kāda "šūpošanās". Kūtris arī runāja par prezidenta ievēlēšanas kārtību, izklāstot gan pozitīvos aspektus, gan trūkumus, ja Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents. Proti, pašlaik liela tautas daļa ir pasīva politiskajā procesā, tomēr uzticība rodas tur, kur nenotiek politiskais tirgus par amatiem, piebilda Kūtris.

Kā ziņots, šodien notika juristu un filozofu diskusija par nākamo Valsts prezidentu. Atsaucoties nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK aicinājumam, šo diskusiju rīkoja Latvijas Juristu biedrība sadarbībā ar LU Juridisko fakultāti.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.