Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane jau ceturto reizi saņēmusi atteikumu no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) uz tikšanos klātienē drošības dienesta telpās ierasties ar advokātu.
Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota aģentūru LETA informēja, ka Dreimane nekad neesot atteikusi tikties ar SAB, taču esot lūgusi ievērot viņas likumā noteiktās tiesības. Dreimane gatava doties uz SAB jebkurā laikā, taču ar advokāta pārstāvniecību, izmantojot Satversmē nostiprinātās tiesības, lai nodrošinātu tiesisku un pusēm līdzvērtīgu pārrunu procesu. Aicinājumu SAB Dreimane paudusi četras reizes, un visi ir noraidīti, arī šodien viņas advokāts saņēmis atteikumu no SAB direktora Jāņa Maizīša.
Dreimane atgādina, ka saskaņā ar noteikumiem par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu novērtēšana ir jāveic reizi divos gados. Iepriekš novērtēšana tika veikta 2012.gada novembrī, un viņa saņēma augstāko novērtējumu. Kārtējai Dreimanes novērtēšanai vajadzēja notikt jau 2014.gada novembrī, bet tā ir vairākkārtīgi atlikta un novilcināta, tostarp pamatojoties uz kādu SAB sagatavotu vēstuli, par kuru, pretēji novērtēšanas noteikumiem, netiekot sniegta informācija iestādes vadītājai.
"Visu novērtēšanas komisijas locekļu sniegtais novērtējums aritmētiski ir "ļoti labi", tomēr, lai arī SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tas būs izšķirošais faktors manā vērtēšanas procesā. Tādējādi vērtēšanas process ir kļuvis tiesiski nekorekts un neobjektīvs, jo nav svarīgi ne sasniegtie mērķi, ne paveiktie darbi, ne kompetences, ne zināšanas, visu nosaka SAB. Šobrīd uz mani kā iestādes vadītāju tiek izdarīts spiediens un tiek klaji pārkāptas manas gan kā cilvēka, gan kā ierēdņa tiesības," pauž Dreimane.
Kā ziņots, turpinoties Dreimanes darbības izvērtēšanai, viņa uzaicināta uz SAB. Dreimane uzskata, ka pašlaik viņas darbības izvērtēšanas process ir kļuvis prettiesisks un neobjektīvs.
Pašlaik Dreimanes darbības vērtēšana ir ieilgusi, un, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, politikas kuluāros jau runā, ka, visticamāk, viņa zaudēšot vietu Valsts kancelejas vadībā.
Dreimane iepriekš atzinusi, ka viņas izvērtēšanas komisijas vadītājs Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets viņu ir informējis, ka no SAB saņemta informācija, kas kļuvusi par iemeslu vērtēšanas procesa atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Dreimane ir neizpratnē par šādu situāciju, jo komisijas locekļu "vidējais aritmētiskais" vērtējums viņas darbībai esot "ļoti labi".
Tagad Dreimanei jādodas uz SAB, lai tur iepazītos ar šīs iestādes Mežvietam sūtītās vēstules saturu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir informēta par nepieciešamo sarunu ar Valsts kancelejas direktori un tālākā rīcība sekos pēc tam, kad būs slēdziens par sarunu norisi, aģentūrai LETA apstiprināja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Savukārt Dreimane aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņai pielaide valsts noslēpumam vēl nav anulēta.
Viena no SAB funkcijām ir pielaižu izsniegšana darbam ar valsts noslēpumu. Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem esot vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Dreimane nesen izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām, turklāt neesot noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam. Šāda paziņojuma izplatīšana politikas kuluāros radīja runas, ka Dreimanei pašai radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam.
Jau ziņots, ka gada sākumā tika izveidota komisija Dreimanes darba novērtēšanai, tomēr pēc pirmās reizes galīgais atzinums netika sniegts. Ministru prezidente skaidroja, ka ir saņemta papildu informācija, kuru nepieciešams izvērtēt.
