Saeimas "Vienotības" frakcija vērsusies ģenerālprokuratūrā, lūdzot veikt pārbaudi saistībā ar "Citadeles" pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Gunāra Kūtra (NSL) rīcību, šovakar vēstīja "LNT ziņas".
Raidījums ziņoja, ka ģenerālprokuratūrai lūgts veikt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav vērojamas noziedzīga nodarījuma pazīmes Kūtra kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja rīcībā, iepriekš vēršoties ģenerālprokuratūrā saistībā ar dažādām komisijas aizdomām par bankas "Citadele" pārdošanu, tai skaitā attiecībā uz Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V).
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija iepriekš arī vērsās Ģenerālprokuratūrā saistībā ar bankas pārdošanas darījumu, tostarp komisijai bija aizdomas par iespējamām manipulācijām vai viltojumu ar vienas valdības sēdes audioieraksta un protokola iespējamo viltojumu. Prokuratūra ir atteikusi kriminālprocesa sākšanu. Tomēr kopumā komisijai radies priekšstats, ka šajā sēdē valdība varēja pieņemt tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot sabiedrības intereses. Amatpersonas arī veicinājušas procesa necaurredzamību, kas radot šaubas par objektivitāti. Šajā sēdē pērn 29.jūlijā valdība vienojās turpināt sarunas ar vienu konkrētu investoru - "Ripplewood" - un ļaut tam veikt apstiprinošo bankas padziļināto izpēti.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka prokuratūra vienā no vairākiem apskatītajiem aspektiem esot saskatījusi sava veida "pārkāpumu", taču tas esot novērtēts kā maznozīmīgs.
Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Diena", pārbaude saistāma ar četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz Straujumu.
Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru "Ripplewood", atsijājot divus citus investorus - AS "Latvijas balzams" īpašnieka Jurija Šeflera "SPI Group" un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo "Norvik banku".
Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris, uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas esot juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.
Pirmā epizode, par ko tika lūgts sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272.panta, bija saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29.jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas pārdošanas gaitu. Neesot bijis iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.
Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdza sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272.panta, bija saistīta ar aizdomām, ka VK amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku "Citadele" izskatīšanā.
Aizdomas bija saistītas ar to, ka premjerministre, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no ''Citadeles'' potenciālajiem pircējiem - "Norvik bankā" -, tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.
Jau ziņots, ka 20.aprīlī PA pabeidza bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to "Ripplewood" un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.
