Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes ideja par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju, ir nepieņemama un norāda uz politiskās kultūras un vārda brīvības izpratni augstu valsts amatpersonu vidū, uzskata aģentūras LETA aptaujātie mediju eksperti.
"Izmantot valsts augstākās ierēdnes statusu, lai meklētu personīgus nelabvēļus, skan ļoti bērnišķīgi un vienlaikus arī ļoti bīstami, parādot to, ka politiskā kultūra valsts pārvaldē ir ļoti, ļoti zemā līmenī," aģentūrai LETA sacīja Informācijas un komunikācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks, piebilstot, ka šādu rīcību uzskata par nepieņemamu.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne atzīst, ka viņai ir grūti iedomāties situāciju, kurā šāda sarunu noklausīšanās un e-pastu pārbaudīšana būtu nepieciešama, un tas varētu būt pieļaujams tikai tad, ja tādējādi iespējams atklāt ārkārtīgi nopietnus likumpārkāpumus vai noziegumus vai, piemēram, novērst terora aktu.
"Gan pati ideja, gan tas, ka izteikts šāds lūgums, ir absolūti nepieņemami, jo tādā veidā valsts amatpersona cīnās pret sabiedrības tiesībām zināt, kādā veidā tiek iztērēta šī nauda un pēc kādiem principiem darbojas dažādi projekti," uzskata Rožukalne. "Šādi notikumi kā lakmusa papīrs parāda, ko tad īsti mūsu valstī dažādas nozīmīgas amatpersonas saprot ar vārda brīvību - tā lielākoties ir ļoti vienpusīga paša brīvība rīkoties, bet nevis citu iespēja sekot un pieskatīt amatpersonu darbību."
Viņa uzsver, ka amatpersonu vidū visai izplatīts ir attaisnojums, ka, parādoties ne pārāk glaimojošai informācijai par viņu darbu, tam nav nekāda sakara ar reāliem faktiem un viņu darba kvalitāti, bet ar kādām aizkulišu spēlēm.
Kā svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", Valsts kancelejas vadītāja konsultējusies ar Saeimas deputāti un Eiropas lietu komisijas vadītāju Vairu Paegli (PS) par iespējām noklausīties ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunas un pārbaudīt e-pastus, iesaistot tajā Drošības policiju.
Pērnā gada pavasarī starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai.
Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai šo pirmdien Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.
Pēc ziņas publicēšanas Paegle saņēmusi īsziņu no Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi, un tāpēc viņa lūgšot Drošības policijai izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem. Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskatot, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.
Veismane sarunā ar "De facto" nenoliedz, ka sarakste ar Paegli notikusi. Arī viņas telefonā joprojām ir saglabātas vairākas īsziņas, arī tā, kurā tiek pieminēta Drošības policija. Veismane skaidro, ka Drošības policijā tomēr nav vērsusies, jo Paegle nav piekritusi. Tomēr viņa pieļaujot šādu iespēju nākotnē, ja kāds žurnālists ar savu publikāciju skaršot valsts intereses.
Runājot par konkrēto gadījumu, sākumā Veismane noliedz, ka vispār Paeglei būtu stāstījusi par ieceri izsekot aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunas un e-pastus. Tomēr sarunas gaitā atzīst, ka šāda rīcība būtu pieļaujama.
Veismane intervijā "De facto" pauž, ka vēlas uzzināt, kurš informāciju nopludinājis un aizsūtījis žurnālistei. "Mani interesē, kā varēja gadīties, ka pie žurnālista nonākusi šī informācija. Kāds šai žurnālistei šo informāciju ir iedevis. Kas ir tas "kāds"? Kas ir tas, kurš grib mūs izķengāt?", intervijā skaidro Veismane.
Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis norāda, ka arī turpmāk LETA publiskos sabiedrībai svarīgu informāciju. Mediju vidē izpratne par informācijas avotu drošību ir augusi, žurnālisti tos tur svētus un neatklāj.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas lietderību valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai un turpinās rūpīgi sekot, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tiks izmantoti Valsts kancelejas iecerētajos projektos.
Deputāti, uzklausot Valsts kancelejas informāciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu valsts pārvaldes projektos kopsummā 6,39 miljonu latu apmērā, pauda neizpratni, ka joprojām nav skaidri definētas jomas, kurās plānots veikt valsts strukturālo reformu ietekmes novērtējumu.
Deputātiem izsniegtajā informācijā, teikts, ka no ES fondiem laika posmā līdz 2013.gadam atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai tiks izlietoti 1 491 011,63 lati. No šīs summas strukturālo reformu ietekmes novērtējumam piecās jomās katru gadu paredzēts tērēt pa 125 000 latu, kas kopumā veidos 500 000 latu.
Jāpiebilst, ka šodien tāpat ir izteikts lūgums ierosināt disciplinārlietu un atstādināt Veismani.
Ievērojot izskanējušo par Valsts kancelejas direktore rīcību informācijas atklātības jomā, sakarā ar plāniem izmantot operatīvos līdzekļus, lai ierobežotu plašsaziņas līdzekļu rīcības brīvību parlamenta darbības atspoguļojumā (lūgt žurnālista tālruņa "noklausīšanos") , informācijas atklātības speciāliste Kristīne Jarinovska ir sagatavojusi juridisko pamatojumu Ministru prezidentam ar lūgumu, pamatojoties uz vēršanos pret Satversmē un starptautiskos cilvēktiesību dokumentos nostiprinātām pamattiesībām, ierosināt disciplinārlietu pret G.Veismani.
Jarinovska uzskata, ka "G.Veismanes atrašanās amatā būtiski kaitē Latvijas Republikas starptautiskajam tēlam cilvēktiesību jomā, jo rāda Latviju kā zemi, kur amatpersonas var nesodīti mēģināt vērsties pret žurnālistu profesionālo darbību."
Lūgums pamatots ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 1.pantu, 4.pantu, 14.panta pirmās daļas 2.punktu, 15.panta ceturto daļu, 17.pantu, 18.panta pirmās daļas 1.punktu, 19.panta pirmo daļu, 21.panta pirmo daļu, 36.panta otro daļu, 40.panta otro daļu, informācijas atklātības tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru informācijas atklātības jautājumos. Ierosināts kā disciplinārsodu piemērot atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē
Plašsaziņas līdzekļi var paļauties gan uz valsts varas īstenotāja (arī parlamenta) sniegto informāciju, atbildību šādā gadījumā par informācijas publicēšanu uzņemas informācijas sniedzējs, gan var arī izmantot citus resursus informācijas iegūšanai.
