Ja Tautas partija (TP) tuvāko nedēļu laikā izšķirtos pamest Valda Dombrovska (JL) valdību, tā līdzīgi kā LPP/LC, būdama opozīcijā, stutētu Jaunā laika valdību, tostarp Saeimā nobalsojot par 2010. gada budžetu.
Šādu šaurā TP lokā apspriesto tālākās rīcības scenāriju Neatkarīgajai neoficiāli atzina kāds tās valdes loceklis. Tas no vienas puses TP atbrīvotu no dalības šajā valdībā, kur tā bez saimnieciskiem ministriem nespējot ietekmēt tautsaimnieciskus jautājumus, un vienlaikus ļautu demonstrēt, ka ir atbildīgs politiskais spēks un valdību negāž. Šādu taktiku – opozīcijā esot, ar balsojumiem stutēt JL valdību, vienlaikus to nesaudzīgi kritizējot – jau izvēlējusies LPP/LC.
Kāds cits TP valdes loceklis, liekot saprast, ka šis nav jau nolemts scenārijs, pēc kura vadīsies partija, Neatkarīgajai uzsvēra, ka iziešana no valdības teorētiski ir iespējama tikai ar skaidri definētu un sabiedrībai izskaidrotu valstisku ieganstu. Tāds varētu būt 2010. gada budžeta neatbilstība valsts attīstības un sabiedrības interesēm. Šajā sakarā pastāv versija, ka no opozīcijas Andrim Šķēlem, kurš esot tuvu lēmumam par atgriešanos politikā, būtu ērtāk piedāvāt savu valdībai alternatīvo redzējumu uz tautsaimniecības atveseļošanu.
Pēdējās nedēļās JL raidījis signālus, ka TP varētu tikt izmesta no valdības, ja turpinās iebilst pret katru premjera partijas soli 2010. gada budžeta veidošanā. JL taktiķi uzskata, ka šādā gadījumā TP tiktu parādīts kā destruktīvs politiskais spēks, kas izvairās no atbildības par valsti. V. Dombrovska valdība bez 21 TP deputāta balss šādā gadījumā cer paļauties uz 10 opozīcijā esošās LPP/LC deputātiem.
Daudzās partijās, ne tikai TP, ir neapmierinātība ar šīs valdības darbu, īpaši to, kā ekonomiskās krīzes apstākļos darbojas finanšu un ekonomikas ministri, kurus pārstāv JL politiķi, un rodas iespaids, ka šī kritika nav saistīta tikai ar politisko konkurenci, bet atšķirīgiem uzskatiem, kā veidot budžetu un sildīt ekonomiku. Vienlaikus praktiski visu partiju politiķi ir pauduši ieinteresētību, lai V. Dombrovska valdība turpinātu strādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Apstākļos, kad jāpieņem smagi lēmumi un jāveic reformas, gads līdz vēlēšanām varētu vēl vairāk to apgrūtināt, kas vērojams jau šobrīd. Tādēļ vairāku partiju vadoši politiķi neoficiāli pēdējās nedēļās izteikušies, ka tām būtu izdevīgas Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tās politiķiem dotu mandātu rīkoties uz nākamajiem četriem gadiem. Par ārkārtas vēlēšanām varētu runāt valdības krišanas gadījumā, ja esošajam Saeimas sastāvam neizdotos izveidot un apstiprināt jaunu valdību.
Starp partijām, kas varētu būt ieguvējas no ārkārtas vēlēšanām, varētu būt ZZS un Pilsoniskā savienība, kas jūnijā guva daudzsološu atbalstu pašvaldību vēlēšanās. Ja realizējas scenārijs par A. Šķēles atgriešanos politikā, ārkārtas vēlēšanas varētu būt izdevīgas arī TP, kurai ar dramatiski zemo reitingu citādi būtu risks vispār neiekļūt 10. Saeimā. Proti, A. Šķēles pozīcija esot, ka viņš politikā var atgriezties tikai caur vēlēšanām, arī Kristiāna Lībane-Šķēle ar tādu pašu uzstādījumu šajā pavasarī atteikusies kļūt par TP kultūras ministres kandidāti, kas viņai ticis piedāvāts.
Citi uz priekšlaicīgu Saeimas vēlēšanu vēlamību norāda netieši, neielaižoties analīzē, kāds notikumu pavērsiens ir izdevīgs. Piemēram, LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, runājot par iespējamu jaunu valdību vēl 9. Saeimas sasaukuma laikā, Neatkarīgajai atzina, ka, jo tuvāk nāks Saeimas vēlēšanas, jo "klibāka, kroplāka un lēmumus pieņemt nespējīgāka būs šī nākamā valdība". Tā bija viņa atbilde uz Neatkarīgās jautājumu, vai LPP/LC būtu ieinteresēta šādā valdībā piedalīties.
Jautājums arī par to, cik ilgi pats JL ir ieinteresēts turēties pie šīs valdības, kur tai ir premjera amats, esot atklāti izskanējis partijas sarunās ar Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai, pirms oficiāli paziņot par trīs labējo partiju konsolidāciju. JL līdere Solvita Āboltiņa tobrīd atbildējusi apstiprinoši. Arī Neatkarīgajai S. Āboltiņa ir teikusi, ka "mēs šo valdību turēsim līdz galam, to nedarīt būtu pretvalstiski".
