Vairāki bijušie politiķi, prezidenti un organizācijas ierosinājušas parakstīt petīciju, kas pieprasa tūlītēju Jāņa Maizīša atkārtotu virzīšanu un apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Eksperti norāda, ka J. Maizītim kā valsts tiesiskuma garantam būtu jāpārtrauc farss, ko rada viņa politiskie atbalstītāji.
Aicinājumu parakstījuši bijušie valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām dibinātāja Sarmīte Ēlerte, apvienība Delna u. c. Petīcijas autori norāda, ka, "bez argumentācijas un debatēm ignorējot Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieteikumus, Saeimas deputāti ar saviem balsojumiem ir radījuši tiesiskā nihilisma atmosfēru valstī". Tiem, kuri balsoja pret J. Maizīti, viņi pārmet parlamentārās demokrātijas graušanu un uzsver, ka viņiem nākamajā Saeimā nav vietas. Rakstot, ka balsojums par ģenerālprokuroru noticis bez izvērtēšanas, petīcijas autori ir piemirsuši, ka J. Maizītis klātienē tika iztaujāts vairākās frakcijās. To vadītāji uzsvēra, ka tieši šīs sarunas lielā mērā noteiks deputātu izvēli.
Aizrāda par netaktisku rīcību
Politoloģe Ilga Kreituse intervijā Latvijas Radio paudusi sašutumu par bijušo politiķu un partiju klajo politisko interešu virzīšanu. "Šāda veida uzstāšanās un šāda veida spiediens, manuprāt, ir nekorekts un netaktisks šajā situācijā," saka I. Kreituse. Eksperte atgādina, ka abi eksprezidenti, kuri parakstījušies par J. Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā, ir Saeimas vēlēti. Ja toreiz prezidentu būtu vēlējusi tauta, tad viņi, visticamāk, atbalstu negūtu.
"Mēs esam aizmirsuši to, ka Saeima ir augstākā institūcija, kura lemj, kam būt, kam nebūt amatā, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai kāda avīze, vai kāds politiskais spēks," uzskata politoloģe.
Par balsi grib 2 dolārus
Neizpratni radījis arī veids, kādā J. Maizīša aizstāvji cenšas iegūt balsis. Arī Neatkarīgā mēģināja parakstīt petīciju, taču par lielu izbrīnu atklāja, ka cilvēki, kuriem makā nav divu dolāru, to nevar izdarīt. Proti, kad Neatkarīgā vēlējās "parakstīt" petīciju, datora monitorā izlēca ultimatīvs aicinājums samaksāt kā minimums divus dolārus. Tikai rūpīgi izlasot mājaslapas lietošanas noteikumus, saprotams, ka www.ipetitions.com tiek uzturēta no ziedojumiem un maksājums nav obligāts.
Pieprasa atklātu balsojumu
Lai pasteidzinātu J. Maizīša atkārtotas kandidatūras virzīšanu, politisko partiju apvienība Vienotība iesniegusi grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka par ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā deputātiem turpmāk jābalso atklāti. "Maizīša pārvēlēšana amatā bija valsts tiesiskuma un arī politisko partiju godaprāta pārbaude," saka partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Arī apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšsēdētājs Jakovs Pliners uzskata, ka balsojumam jābūt atklātam. "Nav ne mazāko baumu, ka Maizītis ņemtu kukuļus! Ja viņu ievēlētu arī uz trešo termiņu, tad ģenerālprokurors beidzot varētu pildīt savus pienākumus bez politiska spiediena," uzskata J. Pliners.
Gaida Maizīša iesaistīšanos
Savukārt politologs Filips Rajevskis pēdējo nedēļu riņķa danci ap J. Maizīti vērtē kā politisku spekulāciju, kuras pamatā ir atsevišķu grupējumu, nevis demokrātijas intereses.
"Šīs aktivitātes parāda, ka Maizīti atbalsta kāda politiska grupa, kurai ir izdevīgi, ka viņš arī turpmākos piecus gadus būtu ģenerālprokurora krēslā. Pēkšņā darbība liecina, ka Maizīti amatā vajag dabūt vēl pirms vēlēšanām," saka politologs. Eksperts ir pārsteigts par politiķu nekompetenci, jo viņi tieši sejā pasaka, ka demokrātija ir sistēma, kurā likumi tiek pieņemti atbilstoši konkrētam cilvēkam. J. Maizītis nav pirmais gadījums. Valsts, piemēram, radīja speciālu likumu, lai Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis nesaņemtu procentus no Parex bankas. Savulaik speciāli tikusi ierobežota Jura Bojāra un vēlāk arī Jāņa Ādamsona iespēja balotēties vēlēšanām. "Ja Maizītis patiesi ir Latvijas tiesiskuma garants, tad vispareizāk būtu viņam pašam iebilst pret absurdu, ka tiek taisīti likumi vienam cilvēkam!" uzskata politologs.
