Koalīcijas partiju kopsēdē šodien panākta vienošanās, ka ārlietu ministra amatam tiek izvirzīts bijušais diplomāts Aivis Ronis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) žurnālistus informēja, ka balsojums par Roņa iecelšanu amatā varētu būt jau šo ceturtdien, 29.aprīlī, lai gan par pārējiem ministru amata kandidātiem vienošanās vēl nav panākta. Plānots, ka gan veselības, gan tieslietu ministra amata kandidāti, tāpat kā Ronis, būs bezpartejiski.
Dombrovskis atzina, ka vienošanās par veselības ministru jau drīz varētu tikt panākta, savukārt tieslietu ministrs joprojām tiek meklēts. Viņš arī piebilda, ka atbalstu Ronim bez koalīcijas partijām mutiski solījusi sniegt arī Tautas partija. Viņš arī uzsvēra, ja ministru vakantās vietas netiks aizpildītas, tad to pienākumus turpinās pildīt pienākumu izpildītāji.
Dombrovskis arī informēja, ka koalīcijas partijas pagaidām nemeklē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata kandidātu, jo ministriju saskaņā ar sākotnējo vienošanos bija iecerēts likvidēt, taču tagad esot jāsagaida atbildīgās Saeimas komisijas lēmums.
Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien pirms koalīcijas sēdes bija izvirzījusi savus kandidātus vakantajiem ministru amatiem valdībā.
ZZS ārlietu ministra amatam izvirzīja Roni, veselības ministra amatam ZZS atbalstīja "Pilsoniskās savienības" kandidāti Antru Sakni, bet tieslietu ministra amatā ZZS vēlējās redzēt bijušo ministru, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedru Gaidi Bērziņu.
ZZS uzskata, ka līdz vēlēšanām nebūtu likvidējama Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Šim amatam partija izvirza Kocēnu novada priekšsēdētāju Vitautu Staņu.
Arī "Sabiedrība citai politikai" (SCP) uzskata, ka RAPLM šobrīd nav ne likvidējama, ne sadalāma starp citām ministrijām, jo esot jāpabeidz ministrijas iesāktie darbi, "lai no tiem labumu gūtu simtiem tūkstoši lauku un pilsētu iedzīvotāji". SCP valde RAPLM vadībai virza Karinu Kornu.
Korna ir dzimusi 1975. gadā Ventspilī, tur ieguvusi vidējo izglītību. Vēlāk Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūta jurista kvalifikācija, bet Rīgas Juridiskajā augstskolā - sociālo zinātņu maģistra grāds. Patlaban Korna turpinot studijas Latvijas Universitātē juridiskās zinātnes doktora programmā civiltiesībās.
Korna strādājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju, vēlāk darbu turpinājusi Satversmes tiesā kā tiesneša palīdze, Saeimas Juridiskajā birojā kā konsultante, bet pašlaik strādā AS "Latvijas gāze" par Nekustamo īpašumu daļas vadītāju.
Ārlietu ministra amatam SCP piedāvāja deputātu, bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku, bet tieslietu ministra amatam - bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu.
Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (JL) koalīcijas partiju kopsēdē šodien vēlreiz mēģina vienoties ar partijām par ministru amata kandidātiem trim vakantajiem posteņiem.
Taču, ja tas neizdotos, amatos tiks nozīmēti parlamentārie sekretāri, uz kuriem gulsies liela daļa ministru atbildības, iepriekš pieļāva partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa sacīja, ka nevar bezgalīgi vilkt garumā sarunas par ministru amata kandidātiem, un pauda cerību, ka partijām beidzot izdosies vienoties.
Ronis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, pirms piekristu pretendēt uz patlaban vakanto ārlietu ministra posteni, izvirzītu pašreizējai koalīcijai vairākus nosacījumus.
"Pirms es dotu galīgo atbildi premjeram [Valdim Dombrovskim (JL)], man būtu vairāki jautājumi un nosacījumi šai koalīcijai gan par ārpolitikas saturu nākamajiem pieciem mēnešiem, gan par budžetu ārpolitikai nākamajam gadam," aģentūrai LETA sacīja Ronis.
Ronis gribētu tikties ar visām Saeimas frakcijām, lai runātu par ārpolitiku attiecībā uz atlikušajiem pieciem mēnešiem līdz vēlēšanām. Tāpat viņš vēlas, lai nākamā gada budžets ārlietu resoram tiktu "iesaldēts", paliekot vismaz pašreizējā līmenī.
Šodien Ronis aģentūrai LETA sacīja, ka plānojis tikties ar Dombrovski, lai pārrunātu virzīšanu ārlietu ministra amatam. Ronim šodien ar valdības vadītāju bijusi vien telefonsaruna, tāpēc sīkākus komentārus viņš pagaidām atturējās paust.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Ronis dzimis 1968.gada 20.maijā.
Ārlietu ministrijā viņš sācis strādāt 1991.gadā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks Turcijā, ASV un NATO. 2006.gada Ronis kļuva par Latvijas - Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāju.
Tagad viņš kā Baltijas valstu pārstāvis nozīmēts ekspertu grupā, kura izstrādā rekomendācijas jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai.
