Ja laikā, kad Vaira Vīķe-Freiberga bija Valsts prezidente, viņa arī pastāvīgi bija valstī populārākā amatpersona, tad tagad viņai līdzīgu atbalstu izbauda valsts kontroliere Inguna Sudraba (68%) . Politiķu un valsts amatpersonu reitinga augšgalā otrais ir Ventspils mērs Aivars Lembergs (59,2%), kurš, kā zināms, līderpozīcijas tur arī vēlamāko premjeru aptaujā.
Iepriekšējais valsts kontrolieris Raits Černajs nekad nav bijis sabiedrības mīlētāko amatpersonu līderis, savukārt esošais Valsts prezidents Valdis Zatlers nespēj iekarot reitingu virsotnes. Vienlaikus gan esošais, gan abi bijušie valsts prezidenti – V. Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis – ir reitingu līderu sešniekā gan visu Latvijas iedzīvotāju, gan pilsoņu vērtējumā. Tas liecina par to, ka amats dod pamatu sabiedrības uzticības iegūšanai un noturēšanai, bet tas, kā šī iespējas tiek izmantota, lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. A. Lemberga reitings ir pārsteidzoši augsts, arī neskatoties uz plašajām negatīvisma kampaņām. Eksperti šādu iedzīvotāju vērtējumu skaidro ar viņa saimnieka tvērienu un Ventspils kā Latvijas sakoptākās pilsētas tēlu.
Amatpersonu, politiķu un sabiedriski politisko aktīvistu reitingu mērījumus pēc Neatkarīgās pasūtījuma aprīlī veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS.
Ar reitingu 56 procenta punkti iedzīvotāju un 59 punkti pilsoņu vidū I. Sudraba ir pārliecinoši populārākā amatpersona, ko SKDS direktors Arnis Kaktiņš un politologs Juris Rozenvalds skaidro ar viņas nesaudzīgo amatpersonu, institūciju kritiku par konkrētām nebūšanām. I. Sudrabas darbību pozitīvi vērtējuši 69% iedzīvotāju (71% pilsoņu), negatīvi 12% (11% pilsoņu).
Interesanti, ka, būdama Finanšu ministrijas valsts sekretāre, viņa izpelnījās skarbu toreizējā premjera Einara Repšes (JL) kritiku par valsts budžeta projektu un citiem jautājumiem, kas lielā mērā bija iemesls viņas aiziešanai no darba ministrijā. Tagad redzam, ka viņas kritizētājs E. Repše pats iedzīvotāju uzskatos ir visnegatīvāk vērtētais politiķis, šajā ziņā pat nedaudz apsteidzot citus bijušos premjerus Andri Šķēli (TP) un Ivaru Godmani (LPP/LC). Ekspremjeru negatīvo vērtējumu A. Kaktiņš skaidro ar publiskajā telpā dominējošajām negatīvajām ziņām, kas saistītas ar viņu vārdu. A. Šķēlem un I. Godmanim šī bagāža jau ir senāka un smagāka. E. Repšes "smago piezemēšanos" J. Rozenvalds saista ar E. Repšes darbību tieši finanšu ministra amatā. Jautāts, kāpēc vienlaikus nav cietis premjera Valda Dombrovska (JL) reitings, jo finanšu politika tiek īstenota ciešā abu amatpersonu sasaistē, politologs skaidro, ka, ņemot vērā abu pastāvīgās domstarpības, V. Dombrovskis un E. Repše netiek asociēti kā komplekts, nerodas izjūtas, ka V. Dombrovskis komandētu parādi Finanšu ministrijā, kurā redzamas vadības problēmas. Politiskais konsultants Mārcis Bendiks savukārt norādījis, ka situācija, kad partijā vadošajos amatos "viens ir labais, otrs sliktais, ir ideāls risinājums no publiskās komunikācijas viedokļa". Viņaprāt, tāpēc E. Repše apzināti tiekot stumts nost no politikas skatuves. Kā jau ziņots, pēc tam, kad no Jaunā laika valdes tika izslēgts Dans Titavs, E. Repše atteicās kandidēt uz amatiem partijā, bet vēlāk arī paziņoja par nekandidēšanu 10. Saeimas vēlēšanās. No valstī populārākajām partiju apvienībām augstāks reitings ir Saskaņas pārstāvim, Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš ir augstajā 4. pozīcijā iedzīvotāju un 5. pozīcijā pilsoņu vērtējumā, bet Vienotības pārstāvis, premjers V. Dombrovskis ir 6. pozīcijā.
Interesanti, ka daudzi iedzīvotāji, vairāk par piekto daļu, nav dzirdējuši par tādiem politikas "dinozauriem" kā Roberts Zīle (TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Jakovs Pliners (PCTVL). Saskaņā ar aptaujas datiem 29% neko nav dzirdējuši arī par bijušo laikraksta Diena galveno redaktori, tagad Meierovica biedrības dibinātāju Sarmīti Ēlerti. J. Rozenvalds par S. Ēlertes zemo atpazīstamību ir pārsteigts, bet A. Kaktiņš spriež, ka "viņu zina tie, kas ir lojālā Dienas auditorija, bet krievvalodīgā publika dzīvo citā informatīvajā telpā un nezina Latvijas mediju galvenos redaktorus, līdzīgi kā to nezina arī daļa latviskās publikas".
Laikā, kad ekonomika ir valsts un iedzīvotāju prioritāte, par ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) neko nav dzirdējuši 23% iedzīvotāju, no ministriem nezināmākais ir Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kuru nezina 27% aptaujāto, bet no cilvēkiem ar lieliem amatiem tumšākais zirdziņš sabiedrībai ir JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, par kuru neko nav dzirdējuši 43% iedzīvotāju un 40% pilsoņu. J. Rozenvalds spriež, ka tas varētu liecināt par ievērojamas daļas iedzīvotāju politiskās izvēles izdarīšanu, balstoties uz nejaušībām vai ārējiem impulsiem vēlēšanu dienā.
