No 13 partijām un to apvienībām, kas startēs vēlēšanās, tikai trijām īsajās programmās atrodams jēdziens sports, kas gan arī minēts tikai vispārīgā saukļu līmenī. Pusei partiju arī garajās programmās sporta tēma neeksistē, neraugoties uz problēmām, kas ap sporta finansēšanu un sistēmu samilzušas pēdējos gados.
Pēc pērn veiktajiem griezieniem valsts budžetā sportam un Pasaules bankas (PB) ekspertu ieteikumiem pārtraukt no valsts budžeta finansēt sporta programmas nozares funkcionāri spēruši vēl nebijuši soli – publiski aicinājuši 10. Saeimā kandidējošās partijas atklāt nostāju sporta finansēšanas un sistēmas jautājumos.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) 30. jūlijā nosūtīja aicinājumu partijām atbalstīt sporta attīstības pamatnostādnes, strādājot 10. Saeimā. Politiķi aicināti saglabāt esošo finansējumu sporta skolu treneru algām, palielināt sporta stundu skaitu skolās, no 2012. gada paredzēt papildu finansējumu privātajiem sporta klubiem, atbalstīt lielākos Latvijas sporta notikumus un sportistu gatavošanos pasaules mēroga sacensībām. Jaunums Latvijā, bet ne Eiropā ir prasība novirzīt sportam konkrētu finansējuma daļu no akcīzes nodokļa tabakai un alkoholam, kā arī no azartspēļu un loteriju nodokļiem un nodevām, savukārt prasība augstu sasniegumu sporta finansējumu katru nākamo gadu piešķirt ne mazāku kā iepriekšējā gadā ir tikai apelēšana pie spēkā jau esošā Sporta likuma, kas netiek ievērots. Politiķi aicināti arī noteikt no valsts budžeta prioritāri finansējamās sporta programmas un pasākumus.
"Tādējādi mēs meklējam garantu, lai jau samazinātā finansējuma apstākļos varētu realizēt jau tā cietušās ilgtermiņa programmas – olimpiskajām spēlēm jāgatavojas vismaz astoņus gadus, nevaram atļauties riskēt ne ar vienu gadu. Tādējādi ceram arī veicināt topošo Saeimas deputātu izpratni par sporta nozīmīgumu valstī gan augstu sasniegumu jomā, gan plašas sabiedrības, bērnu veselības veicināšanā. Domāju, arī daudziem vēlētājiem nebūs vienaldzīga politiķu attieksme pret sportu," aicinājuma rašanos argumentē LSFP prezidents Andris Kalniņš. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis savukārt uzsver, ka ar šo soli necer panākt konkrētus partiju solījumus, bet tajā vairāk redz iespēju politiķus apgaismot par sporta sistēmas funkcionēšanu un aktualitātēm nākamajos četros gados.
LOK un LSFP aicinājumam līdz šim atsaukušās tikai Visu Latvijai/TB/LNNK, Par Labu Latviju (PLL) un ZZS. Lai gan sarunas bijušas konstruktīvas un PLL pat parakstījusi saprašanās memorandu, tas nenozīmē, ka rasts atbalsts visām aicinājuma prasībām.
"Partiju pārstāvji runāja ar izpratni, kas deva cerību, ka nākamie deputāti izpratīs sporta vajadzības, neraugoties uz to, ka sporta sadaļa partiju programmās nav izvērsta un ka parakstītās vienošanās nav juridiski saistošas. Ik rītu gaidu ar cerību, ka aicinājumam atsauksies arī citas partijas. Skumji, ka tās to nedara, jo jāsaprot, ka sports ir viena no cilvēka audzināšanas svarīgām sastāvdaļām," pauž A. Kalniņš.
Ne mazāk, bet arī ne vairāk
Pamatā minētās partijas atbalsta sporta finansēšanas sistēmas sakārtošanu un zināmas finansējuma garantijas, bet ne finansējuma iezīmēšanu no akcīzes vai citiem nodokļiem.
VL/TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle pauda, ka "nodokļu ieņēmumu daļas iezīmēšana ir pretrunā Starptautiskā Valūtas fonda nostādnēm un Latvijas saistībām pret aizdevējiem", bet apvienība esot gatava rast citu veidu, kā ilgtermiņā garantēt sporta finansējumu. Tāpat Zīle gatavs skaidrot aizdevējiem, ka nevar "šauri akadēmiski" uzlūkot nacionālo sporta bāzu finansēšanu, kas liegtu tām kā kapitālsabiedrībām saņemt valsts finansējumu un būtībā tās pazudinātu, tostarp Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi.
Sadarbības līgumu parakstīšanas čempione ar nozaru organizācijām – PLL – ar sporta organizācijām vienojusies nostiprināt likumdošanā sporta finansēšanas sistēmu, arī prioritāri atbalstāmo sporta pasākumu un programmu noteikšanu kopā ar nozari. PLL šefs Guntis Ulmanis skaidro, ka primārie varētu būt olimpiskie un komandu sporta veidi, ar kuriem izceļamies un kurus varētu finansēt arī no valsts uzņēmumiem, kā arī sporta veidi, kuros ir rezultāti.
Apvienība iestāšoties par to, lai finansējums sportam netiktu samazināts un lai tas netiktu iedalīts pēc pārpalikuma principa. Tādēļ PLL varētu atbalstīt noteikta procenta atvēlēšanu sportam no IKP, bet iluzori būtu solīt lielus papildu līdzekļus, kad prioritāri lielas summas nepieciešamas sociālo problēmu mazināšanai. Katrā ziņā mazāk nekā šogad nākamgad sportam nedrīkstētu būt, "jo sportam jau bija nogriezts līdz minimumam". Arī G. Ulmanis bija skeptisks par iespēju atjaunot nodokļu iezīmēšanu sportam vai citām jomām. A. Kalniņš teic, ka "citās Eiropas valstīs šāda sistēma pastāv, un mums jāmeklē ceļi, lai to ieviestu arī Latvijā".
ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis ieteica sporta finansēšanai piesaistīt ES fondu līdzekļus un kā par sportu atbildīgās ministrijas partijas parstāvis solīja nepiekāpties PB ieteikumam atteikties no sporta finansēšanas un nacionālo sporta bāzu uzturēšanas.
12. augustā uz pānoto tikšanos ar aizdevējiem arī sporta nozare deleģējusi savu pārstāvi cerībā nosargāt vismaz esošo finansējumu. "Esam reālisti un nākamgad ne uz ko lielāku neceram, jo finanšu ministrs jau brīdinājis, lai neceram, ka būs labāk, jo nākamgad vēl par apmēram 250 miljoniem latu būs jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi," teic A. Vrubļevskis. Viņš arī pauda, ka pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās sports tiek nopietnāk respektēts Eiropā, un pēc 2013. gada sportam varēs nopietni piesaistīt fondu naudu. Tiesa, citas valstis sporta izglītībai un infrastruktūrai to jau spējušas piesaistīt arī līdz šim.
Vārdiski solījumi
14. augustā "peldošo mītiņu" bērnu un jauniešu sporta un Latvijas sporta kopumā atbalstam un protestam pret aizdevēju vēlmi "likvidēt Latvijas sporta finansējumu" rīko ar Saskaņas centru saistītā jauniešu kustība PatriotiLV. "Nešaubos, ka V. Dombrovska griezējkomandai ir nodoms griezt naudu arī sportam, tāpēc vajag piesaistīt uzmanību," pārliecināts Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs. Viņam gan neesot konkrētas informācijas, ka tas apsolīts aizdevējiem, tā esot viņa "revolucionārā pārliecība, jo šī valdība nespēj veikt lielo valsts funkcionālo auditu, tāpēc graizīs visur".
Pašu saskaņiešu īsajā programmā sports gan nav pieminēts ne ar pusvārdu, bet garā programma vēl nav gatava. Valstī populārākā politiskā apvienība arī nav atsaukusies LOK un LSFP aicinājumam, jo "pateikšana mēs par sportu neko nedos", turklāt, "kad valsts ir lielos mēslos, jātaisa pamatīga revīzija", teica J. Urbanovičs. Viņaprāt, aplam būtu cieti iezīmēt finansējumu no tā vai cita nodokļa, bet varētu runāt par konkrētu procentu no budžeta gan sportam, gan citām jomām, līdzīgi kā tas ir aizsardzībai – politiķiem vien jāizstrīdas par proporcijām katrai jomai, lai pēc tam nebūtu starpnozaru egoisma un mēģinājumu izsist vienai nozarei, nedomājot par pārējām.
Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa arī nerunā par nodomu kaut ko parakstīt ar sporta organizācijām, bet skaidro apvienības nostāju: prioritāte – jaunatnes sports, bet tas nevar attīstīties bez paraugiem izcilo sasniegumu sportā. Uz iebildi, ka paši nogrieza līdzekļus sporta skolām, S. Āboltiņa teic: "Mēs nenogriezām, tas ir jautājums par to, vai tie, kas atbild par nozari, spēj līdz galam to reformēt." Viņa arī nedomā, ka varētu iezīmēt konkrētus nodokļus sportam, pretēji, piemēram, sociāldemokrātiem Atbildība, kas ar LOK un LSFP nav tikusies, bet Neatkarīgajai uzsvēra, ka atbalstot akcīzes un azartspēļu naudas novirzīšanu sportam. Prioritātei, viņuprāt, jābūt tautas un jaunatnes sportam, bet augsto sasniegumu sportā naudai jānonāk pie sportistiem, treneriem, nevis jābaro sporta funkcionāri, kā tas esot pašlaik.
Jāatgādina, ka tikai priekšvēlēšanu īsā programma, kas iesniegta Centrālajai vēlēšanu komisijai, ir vienīgais dokuments, kas uzskatāms par oficiālu apņemšanos, kas obligāti jāparaksta visiem deputātu kandidātiem.
***
VIEDOKLIS
Aldons Vrubļevskis, LOK prezidents
Partiju reakcija bijusi dažāda, bet pārsvarā izprotoša attiecībā uz sistēmas saglabāšanai svarīgām lietām. Vienots ir viedoklis, ka sporta finansēšanas sistēma jāpadara vienkāršāka, caurskatāmāka, jādod lielāka patstāvība nozares speciālistiem par budžeta izlietošanu. Partijas vienādi domā arī par to, ka lielāka uzmanība jāpievērš sporta nodarbībām skolās, speciālisti vēl vienīgi diskutē, vai papildu sporta stundu iekļaut mācību slodzes aprēķinā vai ne.
