Atbildīgie dienesti, lai arī konstatē ārvalstu naudas klātbūtni Saeimas vēlēšanu kampaņā, tomēr nesaskata draudus valsts drošībai un nav gatavi rīkoties, lai novērstu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, liecina kompetentu iestāžu atbildes.
Nav pat jāslēpjas
Tikmēr vēlēšanu kampaņā atklāti un netraucēti turpina darboties miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas. Cita starpā šīs kampaņas ietvaros sabiedriskā organizācija Delna divu Latvijas nacionālo partiju premjerus jau izsludinājusi par bīstamiem, pārējo partiju premjera kandidāti tiek pasniegti ar grifu "viela pārdomām", kas nozīmē – labāk tos vēlēšanās neatbalstīt. Par vienīgo īsteno premjera amata kandidātu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji izsludinājuši Vienotības kandidātu, kuras sarakstā startē arī Sorosa finansēto organizāciju biedri, amatpersonas un stipendiāti.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Sorosa fonds – Latvija (SFL) naudu paredzējis vairākiem ar 10. Saeimas vēlēšanu kampaņu saistītiem projektiem 107 100 eiro apmērā. Lai arī SFL par līdzekļu piesaisti vēlēšanu kampaņai pirmo reizi paziņojis publiski, tas nenozīmē, ka ārvalstu nauda Latvijas politikas veidošanā neieplūst arī no citiem kanāliem.
Pamats bažām ir
Runājot par bīstamajām konsekvencēm, ko var izraisīt ārvalstu nauda Latvijas politikā, Drošības policijas (DP) priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa skaidroja: "Politisko partiju finansēšanas likums neparedz iespēju politisko partiju finansēšanā izmantot ārvalstu rezidentu finanšu resursus. Tomēr pastāv citas iespējas, kā, izmantojot vietējos vai ārvalstu finanšu vai intelektuālos resursus, ietekmēt vēlēšanu rezultātus, kā arī iegūt ietekmi Latvijas politikā. Piemēram, ārvalstu atbalsts, kas var izpausties kā kopīga sadarbība noteiktos projektos u. c., varētu tikt paredzēts un sniegts nevalstiskajām organizācijām, kas ir cieši saistītas ar politiskajām partijām, masu medijiem, uzņēmējdarbības struktūrām vai konkrētām personām – NVO pārstāvjiem, uzņēmējiem, politiķiem. Ar ārvalstu finansējuma palīdzību iespējams ietekmēt politisko partiju nostāju konkrētā jautājumā, panākot atbalstu noteiktu politisku lēmumu pieņemšanā vai tieši pretēji – bremzējot iniciatīvas. Šādā gadījumā galvenie riski ir saistīti ar to, ka Latvijas iekšpolitika un ārpolitika var tikt īstenota kādu citu subjektu interesēs, nevis saskaņā ar Latvijas nacionālajām interesēm."
Uz jautājumu, vai viņas pārstāvētā iestāde seko ārvalstu naudas ieplūšanai 10. Saeimas vēlēšanu kampaņā, amatpersona atbildēja: "Drošības policija pirms jebkurām vēlēšanām galvenokārt cenšas iegūt un analizēt apsteidzošu informāciju, kas norāda uz riskiem saistībā ar iespējamu balsu pirkšanu, rezultātu viltošanu, vēlētāju informatīvās ietekmēšanas gadījumiem, kā arī mēģinājumiem traucēt mierīgu vēlēšanu norisi."
Neesot aizliegts
Savukārt uz jautājumu, vai DP rīcībā ir ziņas, ka bez Sorosa organizācijām ir vēl kādi ārvalstu fondi vai citi nodibinājumi, kuri piedalās 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā un tās finansēšanā, K. Apse-Krūmiņa skaidroja: "Saeimas vēlēšanu kampaņā piedalās politiskās partijas, kas, kā iepriekš minēts, izmanto NVO, masu medijus un citas iespējas, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Drošības policijas rīcībā nav informācijas, ka kāds ārvalstu fonds vai NVO tieši būtu iesaistīts Saeimas vēlēšanu kampaņā. Jāatzīmē, ka ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītai personai ir tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši LR normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Līdz ar to nav noteikts arī aizliegums priekšvēlēšanu aģitāciju veikt NVO, kuras saņem ārvalstu finansējumu."
Distancējas
SAB likums nosaka, ka vieni no dienesta galvenajiem uzdevumiem ir "ar
valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, saņemšana, apkopošana, uzkrāšana, uzglabāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā; valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršana vai neitralizācija atbilstoši savai kompetencei; priekšlikumu un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos atbilstoši savai kompetencei; valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un to atbildīgo amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem".
Ņemot vērā dienesta kompetenci, Neatkarīgā vaicāja SAB, vai ārvalstu naudas ieplūšana Latvijas politiskajos procesos neapdraud valsts drošību, vai SAB uzrauga ārvalstu naudas ieplūšanu 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā un vai SAB rīcībā ir fakti par to, ka vēlēšanu kampaņā figurē arī Krievijas, Baltkrievijas vai citu kaimiņvalstu miljonāru līdzekļi?
SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa sniedza lakonisku atbildi: "Politisko partiju finansējuma likumības pārbaude ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence. Bez šaubām, ja SAB rīcībā tiešo uzdevumu izpildes gaitā nonāk informācija, kas ir nepieciešama citām tiesībsargājošajām iestādēm to funkciju izpildē, birojs nekavējoties šo informāciju nodod attiecīgajai iestādei."
Neatkarīgā lūdza arī KNAB novērtēt sorosiešu organizāciju aktivitāšu atbilstību likumam, uz ko saņēma atbildi, ka "likums nenosaka aizliegumu priekšvēlēšanu aģitāciju veikt nevalstiskām organizācijām, kuras saņem ārvalstu finansējumu".
Tāpat arī KNAB norādīja, ka, "kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, KNAB pārbauda visu pieejamo informāciju par pasākumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un vērtē to atbilstību likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Konstatējot likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumus, KNAB sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus."
Sorosa atbalstītie
Jāatgādina, ka Vienotības sarakstā, par kuru klaji aģitē ārvalstu finansētās organizācijas, startē vismaz 14 sorosiešu organizāciju bijušās amatpersonas, biedri un stipendiāti, kas veido 12% no šīs apvienības deputātu kandidātu saraksta.
Bez ilggadējās SFL valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes Vienotības sarakstā startē arī SFL padomes loceklis Uģis Rotbergs (2006.–2010. g.) un SFL valdes loceklis Andris Buiķis (1997.–2000. g.). Tāpat šajā sarakstā iekļauta SFL finansētās organizācijas Providus pētniece un SFL finansētās organizācijas Delna bijusī vadītāja Lolita Čigāne, Sorosa finansēto biedrību Eiropas jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, Latvijas Pilsoniskā alianse un Latvijas Jaunatnes padome bijusī amatpersona Andris Grafs, SFL finansētā Resursu centra Marta vadītāja Iluta Lāce, Delnas biedrene Rasma Kārkliņa, Cilvēktiesību un etnisko studiju centra biedrs Artis Pabriks, kā arī virkne stipendiātu, piemēram, Aleksejs Loskutovs, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.
