Ikmēneša pabalstu leģionāriem vismaz vārdos pirms vēlēšanām apsolījušas sešas no 13 kandidējošām partijām.
Līdz šim šāds ierosinājums ir cietis neveiksmi, kaut arī grozījumi likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu vairākkārt iesniegti izskatīšanai Saeimā. "Krievu partijas laikam nesaprata, ko sola," brīnījās organizācijas Daugavas vanagi (DV) centrālās pārstāvniecības Latvijā vadītāja Solvita Sekste.
DV vēlme ir piešķirt leģionāriem, tāpat kā nacionālajiem partizāniem, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, tādējādi nodrošinot arī Aizsardzības ministrijas (AM) maksātu pabalstu. VL/TB/LNNK deputāta kandidāts Dzintars Rasnačs uzreiz atgādināja, ka tēvzemieši šo priekšlikumu esot iesnieguši reizes piecas, bet atbalsts nav gūts. Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants atzina, ka "valstij tas nebūtu slogs". Pat Igors Pimenovs (SC) un Vladimirs Buzajevs (PCTVL) nesāka kritizēt ierosinājumu. Viens teica, ka pabalsts vajadzīgs ne tikai leģionāriem, bet arī padomju armijas karavīriem, jo viņi visi ir kara upuri, otrs pieminēja tos, kas karoja Hiltera pusē, un tos, kuri bija pret. Tikai Vienotības pārstāve Lolita Čigāne attapās, ka šis līdz šim bijis politiski sensitīvs jautājums, un piekrita, ka "var palīdzēt, ja leģionāri cietuši represijās", tomēr apšaubīja DV pieprasītā statusa nepieciešamību. Kaut arī Vēlēšanu reformas rīkotajā pirmsvēlēšanu diskusijā, kuras gaitā tika rosināts
šis jautājums, valdīja apbrīnojama vienprātība, S. Sekste par rezultātiem neņēmās spriest. Piemēram, 2007. gadā bija aprēķināts, ka leģionāru pabalstiem vajadzētu 1,2 miljonus latu. Pašlaik DV palīdz nepilnam tūkstotim leģionāru, maksājot katram 80 latu gadā un piešķirot medikamentus par brīvu.
