Ekspertu vērtējums par partiju aktivitātēm pirms 10. Saeimas vēlēšanām ir visnotaļ kritisks: reklāmas kampaņas raksturo prognozējamība, vāja argumentācija un klaji agresīvs tonis.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šogad galvenā priekšvēlēšanu aktivitāšu iezīme ir mērenums. Pēc viņa domām, neesot nevienas kampaņas, kas varētu vēlētāju patiesi pārsteigt, uzrunāt vai aizkustināt. "Šogad viss ir prognozējami," rezumē eksperts. "Vienīgi sociāldemokrāti atļāvās nedaudz ekscentrisku ideju ar leļļu izvietošanu Vecrīgā, taču visu pārējo partiju kampaņās pārsteiguma momenti izpaliek."
Mērenība, pēc F. Rajevska domām, jūtama arī kopējā priekšvēlēšanu gaisotnē: šogad vēlēšanās nestartē neviens jauns, spēcīgs konkurents, kādi savulaik bija Jaunais laiks vai Latvijas Pirmā partija, kas uzjundīja politiskās kaislības.
Vienīgais, kas ekspertu šogad izbrīna, ir gandrīz visu partiju solījumi ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, kas patiesībā nozīmē solījumu palielināt nodokļu slogu. "Ja iepriekšējās vēlēšanās visi solīja nodokļus samazināt, tad tagad notiek diametrāli pretējais, lai gan politiķi lieliski apzinās, ka vēlētājam nekad nav patikuši solījumi paaugstināt obligātos maksājumus," rezumē F. Rajevskis.
Nodarbojas ar smadzeņu skalošanu
Tikmēr mediju eksperte Anda Rožukalne šā gada priekšvēlēšanu kampaņas sauc par "primitīvu smadzeņu skalošanu". Pēc viņas domām, partijas vēlētājus uzrunā ar sava veida "mantrām", kas atkal un atkal tiek atkārtotas, izmantojot vienkāršus, viegli iegaumējamus vārdus. A. Rožukalne domā, ka saruna ar vēlētājiem tiek būvēta agresīvu saukļu līmenī – "cieti!", "spēks!", "jāļauj turpināt strādāt!". "Tā ir sava veida ieborēšana," norāda eksperte, uzsverot, ka šāds partiju tonis apliecinot stresu, kas valda politiskajās aprindās. "Starp partijām valda ļoti sīva konkurence, jo daudzi no vecajiem politiķiem, kuri gadiem pieraduši būt politisko procesu noteicēji, riskē tikt izstumti no vadošajām pozīcijām. Taču vairumam no viņiem ir bizness, kas cieši saistīts ar iespējām virzīt politiskās norises. Runa nav par formālu iekļūšanu Saeimā, bet gan par iespēju ietekmēt procesus. Daudzi nevēlas zaudēt šīs iespējas," norada mediju eksperte.
A. Rožukalne ir novērojusi, ka daudziem vēlētājiem ir iestājusies zināma rezistence pret aprobētiem, ilgus gadus lietotiem partiju reklamēšanās paņēmieniem. Daudzas lietas, kas vienmēr ir nostrādājušas, nedarbojas. "Šķiet, šogad vēlētājs kļuvis nejūtīgs pret tukšiem solījumiem, kuriem neseko precīzs darbības plāna izklāsts. To apliecina partiju reitingi, kurus vairs nav tik viegli uzpumpēt," secina eksperte.
Partijas sāk čivināt
Savukārt pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš par novitāti sauc partiju aktivitātes jaunajos komunikāciju kanālos, piemēram, sociālajos tīklos. "Partijas aktīvi veidojušas savus profilus twitter tīklā, kurš 2006. gadā, kad notika iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, vēl nemaz nebija radīts," klāsta A. Kaktiņš. Pēc viņa domām, vairumam partiju joprojām ir problēmas ar kvalitatīvu priekšvēlēšanu kampaņas saturu, tāpēc jaunu, progresīvu kanālu izmantošana bieži vien situāciju nespēj glābt.
Politiķi liek sev apmierinoši
Kamēr partijas vēlētājiem izsaka arvien jaunus solījumus, tikmēr eksperti izvērtē politiķu joprojām nerealizētās ieceres. Portālos scenāriji.lv un politika.lv kopš vakardienas ir atrodams projekts Solīts makā!, kurā analizēti politiķu dotie solījumi pirms 9. Saeimas vēlēšanām un to līdzšinējā realizācija. Pēc 10 ballu sistēmas analizējot politiķu solījumus par reformām nodokļu politikā, uzlabojumiem sociālajā jomā, veselības aprūpē un citās svarīgās nozarēs, ekspertu vidējais vērtējums ir 3 balles, kamēr pašas partijas savus reālos darbus kopumā novērtējušas kā vidēji sekmīgus jeb ar 5 ballēm.
