Turpmāk ar tiesas spriedumu varēs anulēt pašvaldības deputāta mandātu tiem politiķiem, kuri nepratīs valsts valodu un sešu mēnešu laikā to nebūs apguvuši. To paredz vakar Saeimā akceptētās izmaiņas likumdošanā.
Tāpat pieņemtie grozījumi likumos nosaka, ka pašvaldībām turklāt būs jānodrošina finansējums savu deputātu valsts valodas apmācībām, pēc kurām deputātu zināšanas pārbaudīs Valsts valodas centrs.
Krieviski runājošā elektorāta aizstāvis, partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners likumdošanas novitāti uzskata par absurdu. "Es personīgi uzskatu, ka cilvēkiem, kuri nepārvalda valsts valodu, nevajadzētu startēt vēlēšanās, jo, nepārzinot latviešu valodu, pašam politiķim būs grūti strādāt gan ar dokumentiem, gan piedalīties debatēs. Taču vienmēr ir pieļaujami izņēmumi. Turklāt, ja reiz Satversmes 91. pants nosaka, ka ik vienam Latvijas pilsonim ir tiesības tapt ievēlētam, tad nedrīkst nodarboties ar tiesisko nihilismu, ierobežojot šīs konstitucionālās tiesības," sarunā ar Neatkarīgo pauda politiķis. J. Pliners ir pārliecināts, ka katra konkrētā politiķa kopējā erudīcija un izglītība esot daudz svarīgāka par valodas prasmi, kuru varot risināt, piemēram, par deputāta privātajiem līdzekļiem algojot tulku. Kā piemēru šādam modelim varot minēt angliski runājošo Liepājas domes deputātu Stīnu Lorencu jeb Luiju Fonteinu, kurš ilgu laiku domes sēdes apmeklēja kopā ar tulku.
