Jau šovakar varētu kļūt zināms jaunās koalīcijas sastāvs, kura kodolu veido apvienība Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kamēr no nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK (VL!–TB/LNNK) esošajām partijām tiek gaidīts gala lēmums par attieksmi pret Vienotības izvirzītajiem nosacījumiem darbībai valdībā.
Vienotība vēlas, lai VL!–TB/LNNK, iesaistoties koalīcijā, neturpina diskusiju par repatriāciju un latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu mazākumtautību skolās. Lai gan VL!–TB/LNNK jau vairākkārt deva mājienus, ka šādi priekšnosacījumi nerada principiālas iebildes, akceptu Vienotības prasībām būtu atsevišķi jāsniedz katrai no apvienībā ietilpstošajām politiskajām organizācijām. Vakar pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes premjers Valdis Dombrovskis apliecināja, ka lēmumus, kas saistīti ar Satversmi, valsts valodas likumu un citiem jutīgiem jautājumiem, nākamajā koalīcijā pieņems tikai pēc vienprātības principa. Tādējādi visas potenciālās varas partijas apņemas vienpersoniski nevirzīt iniciatīvas, par kurām nebūs panākta vienošanās ar kolēģiem.
Tāpat neatkarīgi no jaunās koalīcijas sastāva tikšot saglabāts līdzšinējais ārpolitikas kurss, kas paredz labas kaimiņvalstu attiecības ar Krieviju, taču nacionāli radikālās VL! iespējamā atrašanās valdībā, pēc premjera domām, nebūšot traucēklis šā mērķa sasniegšanai.
Viena no galvenajām iebildēm, ko līdz šim VL! kontekstā izteikuši daudzi politiķi, ir bažas par disciplīnu nacionālās apvienības Saeimas frakcijā un tēvzemiešu nespēju panākt to, ka radikāli noskaņotie VL! parlamentārieši nenāk klajā ar asiem izteikumiem, kas varētu kaitēt Latvijas ārpolitikai.
VL!–TB/LNNK pārstāvis Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo šādas bažas gan noraidīja, uzsverot: "Esmu komandas principu atbalstītājs un jūtos pārliecināts par to, ka spēsim ar Visu Latvijai! kolēģiem atrast kopsaucēju visos sarežģītajos jautājumos. Tāpat esmu guvis pārliecību, ka Visu Latvijai! līderis Raivis Dzintars redz savu organizāciju kā varas partiju, apzinoties arī atbildību, kas nāk līdzi šādai pozīcijai."
Tāpat G. Bērziņš apliecināja, ka iespējamā atkāpšanās no radikāli nacionālajiem jautājumiem, ko no VL!–TB/LNNK vēlas panākt Vienotība, nenonākšot pretrunā ar tēvzemiešu vēlētājiem dotajiem solījumiem, kas tikšot pildīti, "cik tālu vien būs iespējams".
SC vairs netiks uzrunāts
Neatkarīgi no tēvzemiešu iekļaušanās valdībā vai palikšanas ārpus tās, Vienotība negrasās atsākt sarunas par dalību koalīcijā ar Saskaņas centru (SC). V. Dombrovskis apliecināja, ka Vienotība nemainīšot priekšnosacījumu par okupācijas fakta atzīšanu, kas savukārt nav pieņemams SC.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Augusts Brigmanis uzsvēra, ka šobrīd primārais politiķu uzdevums ir ekonomiskās krīzes pārvarēšana un ar to saistīto problēmu risināšana, kas visas "politiskās spēlītes" padarot maznozīmīgas. Tieši tādēļ ZZS neiebilstot ne pret vienu koalīcijas modeli, visu atbildību nododot zemnieku akceptētajam premjera kandidātam V. Dombrovskim.
Sāks dalīt amatus
Darba grafiks, pēc kura tuvākajās dienās notiks koalīcijas veidošanas process, paredz, ka šovakar VL!–TB/LNNK varētu sniegt gala atbildi Vienotībai. Tādējādi jau rīt, pēc V. Dombrovska teiktā, būšot pilnīgi skaidrs jaunās koalīcijas sastāvs.
Savukārt rīt potenciālie koalīcijas partneri iezīmēs savas vēlmes attiecībā uz nozaru ministru posteņiem, un pirmdien varētu sākties aptuvenā portfeļu dalīšana. Pašlaik ir skaidrs, ka valdības vadītāja postenim virzīs Valdi Dombrovski (JL). Tāpat ir iezīmējusies interese ārlietu ministra posteni nodot Artim Pabrikam (SCP), bet aizsardzības resora pārraudzību varētu turpināt līdzšinējais ministrs Imants Viesturs Lieģis (PS). Tiek izteikti minējumi, ka finanšu ministra portfelis varētu nonākt V. Dombrovska padomnieka Andra Vilka rokās, bet Kultūras ministrijas vadību saglabātu šābrīža ministrs Ints Dālderis (JL). Tāpat savas pozīcijas varētu saglabāt arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Ministra krēslu vēlas saglabāt arī līdzšinējais Ekonomikas ministrijas vadītājs Artis Kampars (JL), taču interesi par šo posteni ir izrādījuši arī citi politiķi gan no apvienības Vienotība, gan no Zaļo un zemnieku savienības. Vairāki pretendenti varētu būt arī uz Tieslietu un Satiksmes ministriju vadītāju amatiem, kas jau iezīmējušies kā vieni no iekārojamākajiem posteņiem. Līdzīga grūstīšanās paredzama arī ap Saeimas priekšsēdētāja krēslu, kas šķiet pievilcīgs daudziem politiķiem. Tikmēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas tālākā pastāvēšana ir ar jautājuma zīmi: iespējams, šo resoru likvidēs, apvienojot ar Vides ministriju un uzticot tās pārraudzību Raimondam Vējonim (ZZS).
