Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle ekskluzīvā intervijā Neatkarīgajai stāsta par valdības stabilitāti, lata devalvācijas nelietderību, iespējamo atgriešanos aktīvajā politikā, Parex banku, ģenerālprokuroru un valsts kontrolieri, un citām aktuālām tēmām.
Tautas partijas dibinātājs, uzņēmējs Andris Šķēle intervijā "Neatkarīgajai" uzsver, ka valdība joprojām kontrolē situāciju valstī, un tā šobrīd nedrīkst krist.
"Kamēr nav panākta jauna vienošanās ar SVF, kamēr nav apstiprināts budžets, kamēr nav atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem par Eiropas fondiem un par finanšu sektora stabilitāti, ieviest politisko nestabilitāti, gāžot valdību – tas būtu ļoti nekrietni pret valsti. To šobrīd nedrīkst! Tā vai citādi, bet valdība tomēr kontrolē situāciju valstī. Ņemot vērā ļoti nozīmīgos un kritiskos lēmumus sociālajā jomā, šobrīd nevar pieļaut, ka valdība zaudē kontroli pār situāciju politisku iemeslu dēļ. Valdība ir jānotur," intervijā saka Andris Šķēle.
Atbildot uz jautājumu, vai būtu jānomaina finanšu ministrs Einārs Repše, A. Šķēle atbild: "Repšes kungs it kā ir pieredzējis politiķis, bet viņa darbība budžeta sakarā man atgādina traka motociklista drāšanos pa šoseju, kuram svarīgi tikai braukt, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Nelaime tā, ka traki motociklisti reti ir līdzjūtīgi un sabiedrības problēmas perspektīvā redzēt spējīgi cilvēki. Viņi parasti ir pārņemti paši ar sevi un savām izjūtām pie motocikla stūres sēžot. Lineārā pieeja budžeta izdevumu mazināšanā to apliecina."
Fragmenti no no intervijas ar Andri Šķēli
Par valdību:
Stabila valdība ir svarīga valstij. Kamēr nav panākta jauna vienošanās ar SVF, kamēr nav apstiprināts budžets, kamēr nav atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem par Eiropas fondiem un par finanšu sektora stabilitāti, ieviest politisko nestabilitāti, gāžot valdību – tas būtu ļoti nekrietni pret valsti. To šobrīd nedrīkst!
Tā vai citādi, bet valdība tomēr kontrolē situāciju valstī. Ņemot vērā ļoti nozīmīgos un kritiskos lēmumus sociālajā jomā, šobrīd nevar pieļaut, ka valdība zaudē kontroli pār situāciju politisku iemeslu dēļ. Valdība ir jānotur.
Vienīgie, kas varētu cerēt uz politiskām dividendēm, pametot valdības kuģi, pirms šī gada budžets ticis sastādīts, ir JL.
Par atgriešanos politikā:
Iespējams, ka lēmums par atgriešanos tiks pieņemts, nevaru šodien pateikt – nekad. Bet tas lielā mērā ir saistīts ar partiju.
Ticiet, man tas [atgriešanās partijas vadībā] būtu ļoti smags lēmums. Es savulaik pieņēmu lēmumu ar politiku tiešā veidā vairs nenodarboties. Es gribēju un arī tagad gribu strādāt biznesa konsultāciju jomā, satikt jaunus cilvēkus, dot padomus, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, ceļot. Tikai ārkārtas situācija un tādu cilvēku lūgums, kuriem es nevarētu atteikt, var likt man mainīt iepriekš pieņemto lēmumu.
Par Parex banku:
Milzīgu naudu „aprij” Parex banka. Un prasīs vēl. Bet ir risinājums – ātrāk pārdot šo banku kādam, kura garantijas ir tik spēcīgas un vērtīgas, ka Latvija varētu atviegloti nopūsties un aizmirst par šīs bankas nedienām uz visiem laikiem. Un ir vērts pārdot, kaut par vienu latu. Bet valdībai gribas to neprātīgi ieguldīto miljardu dabūt atpakaļ. Es gan pieļauju, ka miljardu neviens nekad nesamaksās.
Par Valsts kontrolieri
Svarīgi, lai Valsts kontroliere nepiedalītos dažādās neformālās politiskās apspriedēs un nebūtu politiskā procesa dalībniece.
Par Aināru Šleseru:
Es domāju, ka nebūtu jāļauj Šlesera kungam vienam pašam dalīt visas kārtis politikā. Un domāju, ka to jau arī citi politiskie spēki nepieļaus.
Par ieinteresētību lata devalvācijā:
Patiesība ir tāda, ka man personīgi lata devalvācija būtu ļoti neizdevīga. Valstij kopumā tā būtu bijusi pareizāka
Par valsts parādiem:
Ja es būtu bijis politikā, vai ietekmējis šos pēdējā laika lēmumus, tad tie nebūtu pieņemti. Man, tāpat kā lielākai Latvijas tautas daļai, nav pieņemami, ka mūsu mazbērniem būs gadiem ilgi jāatdod šādi gigantiski parādi.
Par lata kursu:
Alternatīvas ir. Šobrīd vairs nav tās alternatīvas, kas bija 2008.gada beigās – atbrīvot lata kursu. Taču vēl arvien ir alternatīva – paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro. Tas ļautu celt iekšējo patēriņu. Ja +/- 15% robežās svārstīsies lats, kas ir pieļaujams pēc Māstrihtas kritērijiem, iekšējais patēriņš tiks stimulēts.
Par Valdi Dombrovski:
Dombrovskis apsola aizdevējiem darīt visu, jebko bez elementāra ekonomiskā pamatojuma.
Pilnu interviju Andri Šķēli lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
