Intervija ar Tautas partijas valdes locekli Kristiānu Lībani-Šķēli.
– Dombrovska valdība apstiprināta. Vēlat viņiem veiksmi?
– Noteikti. Kā ikviens cilvēks šai valstī, kurš cer, ka krīzi izdosies pārvarēt mērķtiecīgāk un ar Latvijas sabiedrībai pieņemamākiem rezultātiem, nekā šobrīd tas ir ievirzījies. Tik liels vēlētāju skaits ir noticējis Valdim Dombrovskim, tam, ka būs iespējams pārfinansēt starptautiskos aizņēmumus ar izdevīgiem noteikumiem, ka ir vērojams "optimisma pieaugums sabiedrībā", ka atsākusies ekonomiskā rosība...
Tiesa gan, sociologi teic, ka 35% vēlētāju savu izvēli par labu tam vai citam politiskam spēkam ir izdarījuši pēdējās 48 stundās pirms vēlēšanām un tuvu 10% to izdarījuši tikai vēlēšanu iecirknī. Tas ir satraucošs rādītājs, jo nozīmē, ka vēlētāji savā izvēlē nav balstījušies uz ilgstošu politiskās darbības analīzi, bet gan sekojuši īstermiņa impulsiem. Zīmīgi, ka jau divas nedēļas pēc vēlēšanām Vienotības un Saskaņas centra atbalsts sabiedrībā noslīdēja tajās pašās 17–19% pozīcijās, kurās turējās pirms vēlēšanām.
Taču, lai kādi bija vēlētāju apsvērumi par labu šiem spēkiem vēlēšanās – emocionāli vai pragmatiski, jāatzīmē, ka Vienotība ir saņēmusi augstu vēlētāju uzticības mandātu, un jācer, ka tas netiks novalkāts iekšējās domstarpībās un nespējā uzņemties atbildību. Nav noslēpums, ka no efektivitātes viedokļa katrai valdībai izšķirošas ir pirmās 100 dienas – ko tā piesaka, kam izdodas gūt politisku atbalstu – tas arī ir reālais valdības darbs. Tālākais parasti ir vien 100 dienās izdarītā noslīpēšana. Ņemot vērā to, ka vesels mēnesis jaunajai, vai pareizāk būtu teikt – vecajai, koalīcijai pagāja sarunās par amatiem, ir zināmas bažas, ka valdības darbs varētu nebūt tik mērķtiecīgs, kā gribētos.
– Kas ir noteicošais spēks, kam ir vislielākā ietekme šajā valdībā?
– Ir pieņemts uzskatīt, ka tā ir Zaļo un zemnieku savienība. Es gan teiktu, ka ZZS ir ne tik daudz ietekmes, cik rīcības brīvība. Un tā politikā ir ļoti nozīmīga. Savukārt Dombrovska manevra iespējas politiskā atbalsta meklējumos nav lielas, ņemot vērā to, ka valdībā ir tikai divi spēki. Vēl vairāk – Vienotība paguva sadusmot vairākus potenciālos atbalstītājus ar neveiklu rīcību valdības veidošanas laikā. No šā viedokļa vislabākās attiecības Dombrovskim varētu būt ar Par labu Latviju – jo savstarpēji nekas netika solīts valdības izveides laikā, un tas atsvēra dažas nepatīkamas taisnošanās, kas bija jāpiedzīvo attiecībās gan ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, gan Saskaņas centru, kuriem sadarbība tika piedāvāta, bet vēlāk atsaukta. Varētu pat teikt, ka Vienotība un PLL šobrīd ir pie baltas lapas, un ir svarīgi, kā abi šie politiskie spēki sevi pierādīs darbībā. PLL nav nekādas vajadzības pašmērķīgi uzbrukt valdībai. Valdības darbs tiks kritizēts tikai tad, ja valdība pati tam dos īstu iemeslu.
– Vai demisijas pieprasīšana ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim nebija uzbrukums?
– Tas nav uzbrukums, tas ir pienākums. Jau pirmo stundu laikā pēc vēstules nākšanas atklātībā amatpersonām bija jāsper precīzi soļi, t.i., jānorobežojas no necilvēcīgiem uzskatiem un jāizdara viss, lai Latvija kā valsts netiktu apkaunota starptautiskās sabiedrības acīs. Taču tā nenotika.
Tikko apstiprinātai valdībai, kurai nedrīkstētu būt domstarpību, vismazāk jau – ārpolitiskos jautājumos, nebija skaidras politiskas un ētiskas nostājas. Ja Dombrovskis būtu nepārprotami definējis savu un visas valdības attieksmi, ja Kristovskis nebūtu apvainoti stāstījis par aizskartu godu un cieņu, par to, ka visi citi vainīgi – prese, sabiedrība, opozīcija, tad incidents būtu izsmelts 24 stundu laikā. Valdības vadītājs un ministrs palaida garām šo iespēju. Tagad opozīcijai bija pienākums rīkoties, jo to prasa mūsu valsts gods.
– PLL šāda rīcība ar demisijas pieprasījumu politiski nāks par labu?
– Domāju, ka šī ir adekvāta opozīcijas rīcība. Adekvāta valdības vadītāja bezdarbībai. PLL taču nevar Kristovskim izteikt stingro rājienu. To varētu Dombrovskis. Un, ja viņš to būtu laikus izdarījis, tad šobrīd samilzusī problēma būtu jau atrisināta.
Vienotība jau vairākas nedēļas mēģina ar saviem jaunos amatos nonākušiem cilvēkiem saistītās problēmas ignorēt. Citējot Vienotības runasvīrus – Silvas Bendrātes gadījums nav "nekas īpašs", Lolitas Čigānes gadījums ir tikai "muļķība", Kristovska gadījums – "no mušas izpūsts zilonis" utt. Lai nu tā būtu. Ja Vienotības vēlētāji tam piekrīt. Citu partiju vēlētājiem tas tik nevainīgi vis neliekas.
– Cik ilglaicīga būs šī valdība?
– To mēs varēsim secināt no tā, cik rīcībspējīga būs valdība pirmajās simt dienās. Valdības deklarācijā ir maz runāts par svarīgiem budžeta jautājumiem. Ir kontrolskaitļi par budžeta deficītu, bet nav ne vārda par pensijām. Valdības apstiprināšanas dienā ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis no tribīnes teica – mēs atbalstīsim Dombrovska valdību, bet tikai tikmēr, kamēr cilvēkiem netiek samazinātas pensijas. Tas, protams, vedina uz pārdomām, jo, kā jau teicu – deklarācija pensiju jautājumu apiet.
Grūti noticēt, ka valdība nebūtu pildījusi solījumu starptautiskajiem aizdevējiem un līdz 1. novembrim viņiem darījusi zināmus konkrētos budžeta konsolidācijas plānus. Acīmredzot valdība izvēlas mūs neinformēt par to, kas ziņots aizdevējiem, cerot, ka nepopulāros lēmumus ieteiks aizdevēji un valdība tos varēs prezentēt kā Latvijai izvirzītas prasības, nevis pašu priekšlikumus. Var jau būt, ka tam ir citi iemesli, taču ļoti daudz no tā, kam bija jābūt valdības deklarācijā, tajā tomēr nav atrodams.
Jā, valdības deklarācijā ir tēze par to, ka PVN likme zālēm varētu palikt pazemināta, bet tur nekas nav teikts par PVN likmēm grāmatām, bērnu pārtikai, arī apkurei. Tajā brīdī, kad parādīsies konkrēti valdības plāni par šiem jautājumiem, opozīcijai radīsies pienākums reaģēt. Būs jāpiedāvā alternatīvi risinājumi. Taču, cik man zināms, PLL un citās opozīcijas frakcijās nav augstprātīgas attieksmes pret šo valdību, un es neprognozētu tās īslaicīgu darbību.
– Vai PLL frakcija būtu gatava strādāt ar Vienotību vienā valdībā? Paejot laikam? Citā situācijā?
– Noteikti ne šajā valdībā. Kādreiz, citā laikā un apstākļos... kāpēc ne? Tomēr, reālistiski lūkojoties uz iespējamiem politiskiem scenārijiem, jāsecina, ka izredzes šādai notikumu attīstībai ir 50:50. Ja PLL nākotnē iesaistīsies valdībā, tad tas, protams, var būt kopā ar Vienotību, bet, visticamāk, ne Vienotības vadībā. Taču spriest par to šobrīd ir pāragri. Jādod Dombrovskim iespēja. Šis ir viņa laiks politikā, otras tādas iespējas viņam var nebūt. Jāļauj strādāt.
– Tautas partijai ir vērts saglabāties? Kādu jūs redzat tās nākotni?
– Šobrīd esam pārdomās, vai būtu vērts ko radikāli mainīt. Neraugoties uz visnotaļ labu sadarbības pieredzi priekšvēlēšanu laikā un vienotu frakciju Saeimā, ne TP, nedz arī LPP/LC nav nepārvaramas vēlmes saplūst vienotā partijā. Ievēlēto deputātu starpā ir lietišķas un konstruktīvas attiecības, tomēr abas partijas saglabās atsevišķu lēmumu pieņemšanas mehānismu un, iespējams pat – tiesības uz dažādiem viedokļiem par vienu vai otru politisku jautājumu.
– Ir virkne viedokļu, ka TP vajadzētu pašlikvidēties.
– Tie laikam būs konkurentu viedokļi. Vēlēšanas parādīja, ka TP ir spējīga ļoti mobilizēties un tās biedru vēlme darboties politikā ir liela. Man bija iespēja par to pārliecināties nepastarpināti.
– Tautpartijieši reģionos – viņi vēl ir uzticīgi TP?
– Oranžajai krāsai, visam, kas saistās ar TP un tās ilggadējo pieredzi Latvijas valsts pārvaldē, ir gan spožās, gan arī ēnas puses. Tie cilvēki, kas šobrīd ir TP biedri, tālu nav sajūsmā par visu, kas ir noticis pēdējos gados un ikviena priekšsēdētāja vadībā. Tāpat kā citās partijās, arī Tautas partijā nav cilvēka, kas 12 gadu garumā būtu gatavs atbalstīt ikvienu ministru un ikvienu lēmumu. Taču ir skaidrs, ka no iekšējās vienotības viedokļa TP nebūt nav savā zemākajā punktā. Un tas, ka politiskā darbība turpināsies, jo ir ļoti liela vēlēšanās darboties, ir fakts. Vai tas vēl 12 gadus notiks zem tiem pašiem karogiem un ar iepriekšējās pieredzes patosu – nezinu. Cilvēki mainās, un labi, ka tā. Tomēr tas, ka TP cilvēki vēlas darboties politikā un viņiem, ņemot vērā pārstāvniecību parlamentā, ir arī iespēja to darīt, ir nenoliedzami.
– Šķēle + Šlesers – kas tā ir par kombināciju? Molotova kokteilis?
– Neizslēdzu, ka starp diviem tik enerģētiski spēcīgiem cilvēkiem kā Šķēle un Šlesers var arī kāda dzirkstele uzšķilties. Tas – pieļāvuma formā. Bet līdzšinējā pieredze rāda, ka viņi spēj sadarboties, atrast kopsaucēju, īpaši ekonomiskos jautājumos – piemēram, akceptēt t.s. Šķēles rīcības plānu, kas lielā mērā pārtapa PLL ekonomiskajā programmā. Andris Šķēle darbosies Finanšu un budžeta komisijā, Ainārs Šlesers – Tautsaimniecības komisijā, viņu parlamentārie pienākumi ir sadalīti, un es nekādas pretrunas nesaskatu. Domāju, ka liela nozīme būs arī tam, cik diplomātiski tiks vadīta Saeimas frakcija. Edgars Zalāns kā kompromisa figūra šā vārda labākajā nozīmē, manuprāt, ir veiksmīgi izvēlēts frakcijas vadītāja amatam. Arī no tā viedokļa raugoties, ka frakcijai ir konstruktīvas opozīcijas loma.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
