Baltkrievijā valdošā Aleksandra Lukašenko režīma īstenotais hibrīdkarš parādīja, cik efektīvi var sadarboties valsts diplomātija, robežsargi un aizsardzības sistēma, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotājā pasākumā, kurā iepazīstināja ar Latvijas ārējās un drošības politikas jaunāko gadagrāmatu, uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Uzrunā ārlietu ministrs pieminēja sešus izaicinājumus, kas tika risinātas 2021.gadā, un viena no tām ir Lukašenko režīma īstenotais hibrīduzbrukums pret Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežu. Otrs jautājums ir Krievijas ārpolitika, kas joprojām ir konfrontējoša, kā arī agresīvās darbības Ukrainas pierobežā.
Pēc Rinkēviča paustā, trešā lieta, ES politikas kontekstā, bija klimata politika, Zaļais kurss un digitālā transformācija. Ministrs atzina, ka viņu priecē panāktais rezultāts stratēģiskā kompasa izstrādes laikā, kas gan vēl ir formāli jāapstiprina ES līderiem. Ministra ieskatā, tas parāda, ka Eiropa arī drošības jomā var daudz vairāk darīt, ievērojot vienu nopietnu nosacījumu - tam jānotiek sadarbībā ar NATO.
Kā ceturto lietu ārlietu ministrs uzsvēra NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, kuras laikā tika likts pamats, sākušās diskusijas un darbs pie jaunas stratēģiskās koncepcijas izstrādes. Savukārt piektais elements, kas kulminēsies 2025.gada vēlēšanās ir Latvijas kandidēšana ANO Drošības padomē nepastāvīgā locekļa statusam laika periodā no 2026. līdz 2027.gadam.
Sestais elements, pēc ministra paustā, ir tradicionāla Latvijas ārpolitikas prioritāte - darbs ar austrumu kaimiņiem, ar austrumu partnerības valstīm, īpaši ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, kur sniegts atbalsts un palīdzība šo valstu reformu procesā.
Rinkēvičs norādīja, ka viens jautājums, kas pastāvīgi ir bijis Latvijas ārpolitikas fokusā, ir Centrālāzijas vektors. Ņemot vērā to, kas notiek Afganistānā, kā arī izaicinājumus, šogad plānots vēl vairāk aktivizēt darbu šajā virzienā, runājot ar Centrālāzijas partneriem un aktivizējot arī ES politiku.
Ministrs uzsvēra, ka viens no pamatuzdevumiem šajos mainīgajos un bīstamajos apstākļos ir darīt visu, lai valsts un reģiona drošība tiktu nostiprināta. Tāpat viens no uzdevumiem ir tautsaimniecības attīstība un investīciju piesaiste, jo pēc visiem pārbaudījumiem gan Covid-19 kontekstā, gan energocenu kontekstā var labi redzēt, ka šie uzdevumi ir savstarpēji saistīti.
Runājot par darāmajiem darbiem drošības kontekstā, būs daudz jāpaveic, lai sabiedrotie NATO un partneri ES būtu vienoti. Gadījumā, ja Krievija uzbrūk Ukrainai, tiek runāts par sankciju paketi, NATO papildspēku klātbūtni Austrumu flangā, kā arī par tiešu un praktisku palīdzību Ukrainai, kur jau patlaban rīkojas Latvijas Aizsardzības ministrija, gatavojot ievērojamu militārā bruņojuma nodošanas paketi.
Pievēršoties jautājumam par tautsaimniecības attīstību, ministrs uzteica to, ko Latvijas valsts ir paveikusi kopš tā saucamā finanšu sektora "kapitālā remonta". Ir veiktas reformas daudzās jomās, kas padara Latviju konkurētspējīgu, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma.
Rinkēvičs norādīja, ka patlaban ir svarīgi strādāt ar investoriem, kas varētu būt ieinteresēti investēt Latvijas digitālās, enerģētikas vai transporta spēju veicināšanā. Ministra ieskatā, šim nolūkam labi kalpos Trīs jūru iniciatīvas samits, kas notiks jūnijā, Rīgā, kur sabrauks reģiona iniciatīvas valstu līderi. Tāpat notiks arī biznesa forums. Ministrs atzīmēja, ka samits būs iespēja daudziem gan no parlamenta, gan no pilsoniskās sabiedrības aprindām apspriest reģionam būtiskus jautājumus.
Viņš uzsvēra, ka Latvija ir arī prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, cieša sadarbība noris arī Baltijas un Ziemeļvalstu formātā. Ministrs uzsvēra, ka arī šeit nevar atraut mūsu nacionālās prioritātes no kopējām reģiona prioritātēm, kas ir drošība, Zaļais kurss un digitalizācija.
Ministrs norādīja, ka šis ir arī vēlēšanu gads un vēl sekos daudz diskusiju arī par to, kādai ir jābūt valsts drošības, ekonomiskajai politikai un arī ārpolitikai.
