Vakar Rīgā pēc teju četru dienu vizītes Krievijā atgriezās Latvijas vēsturiski lielākā valsts delegācija ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru priekšgalā.
Tik plaša delegācija – 200 cilvēku – uz Maskavu bija devusies cerībā uz jaunu abu kaimiņvalstu attiecību līmeni, un var teikt, ka šis mērķis ir piepildījies. Abas puses var būt gandarītas: uz Latvijas reveransu ar atbalstu bezvīzu režīmam starp Krieviju un Eiropas Savienību un klusēšanu okupācijas seku jautājumā Krievija atbildēja ar pieklusinātu un maigu toni nepilsoņu jautājumā un vēl piemeta klāt 15% gāzes cenu samazinājumu 2011. gadā.
Tiesa, abām pusēm ir iespēja panākto sabojāt, paceļot balss toni augstāk: sākot atgādināt par okupācijas seku likvidāciju un kompensācijām (ko Krievijā uztver ar reālām bažām) – no Latvijas puses, un atkal izmantot ekonomiskas sankcijas politisku iemeslu dēļ – no otras. Taču maz ticams, ka Latvijā līdzšinējā valdība to uzdrošināsies darīt: delegācijā pārstāvētie ekonomikas ministrs Artis Kampars, satiksmes ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, vides ministrs Raimonds Vējonis un citas augstas amatpersonas varēja pārliecināties klātienē, ka vairāk nekā 120 uzņēmēju no lielākajiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem reāli ļoti vēlas attiecību uzlabošanos ar Krieviju.
Jo krīzes apstākļos daudziem no viņiem biznesa attiecības ar Krieviju un šīs valsts tirgus iespēju izmantošana ir izdzīvošanas jautājums. Gudra valdība nevēlēsies attiecību sabojāšanu ar tik ietekmīgām biznesa aprindām. Vēl vairāk uzņēmējdarbības attīstību reģionos vēlas lielo pilsētu – Rīgas, Liepājas, Jelgavas – mēri, kuri piedalījās vizītē. Viņiem Krievijas investīcijas nozīmē jaunas darba vietas pašvaldības teritorijā un nodokļu ieņēmumus.
Nebija labā un sliktā policista
Pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva neitrāli labvēlīgās sarunas ar Latvijas delegāciju pirmdien priekšpusdienā un negaidītās starpvalstu attiecību toņa maiņas Kremļa retorikā ar bažām tika gaidīts vakars, kad Krievijas premjera Vladimira Putina rezidencē Novogarjovā bija paredzētas sarunas starp abu valstu delegācijām. Taču izrādījās, ka abi Krievijas vadītāji nebija sadalījuši labā un sliktā policista lomas. V. Putins neesot pieskāries politiskiem jautājumiem un runājis tikai un vienīgi par ekonomiku. Neoficiāli Neatkarīgā noskaidroja, ka sarunas sākumā V. Putina tonis neesot bijis visai draudzīgs. "Skarbs" – tā tika raksturota viena no diviem Krievijas ietekmīgākajiem cilvēkiem attieksme pret Latvijas delegāciju, kurā ietilpa Valsts prezidents un Latvijas valdības ministri. To gan Neatkarīgās avoti daļēji izskaidroja ar viena no Latvijas sarunu dalībniekiem – kāda ministra – neveiklo izrunāšanos un Krievijas premjera kaitināšanu ar saviem prātuļojumiem. Taču sarunas noslēgumā V. Putins esot manāmi atmaidzis. Kā sarunu panākums tiek uzsvērts jau pieminētais gāzes cenu samazinājums, taču par samazinājumu reāli jau bija zināms iepriekš, vienīgi nebija zināms, par cik lielu. Tika lēsts, ka piegādes cena varētu mazināties par 10–11 procentiem. 15 procenti tomēr esot vērtējami kā labvēlības izpausme, saka zinātāji. Jautājums vienīgi, cik ilgi, jo šis samazinājums attiecas tikai uz 2011. gadu.
Vai bija noliekto galvu politika
Valsts prezidentam tiešām Krievijas vizītes laikā nācās visai bieži noliekt galvu. Ne tikai sarunās ar augumā krietni īsākajiem Krievijas līderiem, bet arī daudzajās piemiņas vietās, kur vizītes laikā Latvijas prezidents nolika ziedus. Šādu galvas noliekšanu vēsturisko notikumu – komunistisko represiju un Otrā pasaules kara – upuru priekšā V. Zatlers Latvijas vārdā veica četras reizes – Maskavā trīs un vienu Sanktpēterburgā. Taču var droši uzskatīt, ka šī bija nevis padevības izpausme kādai vēstures interpretācijai, bet gan cilvēciskas cieņas izrādīšana pret valsti un tās cilvēkiem.
Vēstures izpratnes reveransu Krievijas virzienā no Latvijas puses nebija. Tā izvēlējās vienkārši nerunāt par jautājumiem, kuri jau divdesmit un vairāk gadu ir kā sarkana lupata bullim abu valstu attiecībās un, tikko tiek skarti, uzreiz ir problēma. Gan V. Zatlers, gan D. Medvedevs vēstures problēmu nodeva vēsturnieku rokās ar starpvalstu vēsturnieku komisijas dibināšanu. Iespējams, ka tā ir nevis kāda jauna metode, kā nolikt malā sarežģītus vēstures jautājumus, bet gan Krievijas jaunā taktika, kas izmēģināta, piemēram, pēdējā laikā ar Poliju, kur Krievija atzina Katiņas traģēdiju.
Atbalsts bezvīzu režīmam
Latvijas solītais lobijs Eiropas struktūrās bezvīzu režīma ieviešanai starp ES un Krieviju tomēr nebūtu uzskatāms par galvas noliekšanas politikas izpausmi. Tas lielā mērā apstiprina Valsts prezidenta vizītes laikā teikto, ka Latvija tiek uztverta Krievijā kā ES un NATO dalībvalsts un sastāvdaļa, līdz ar to sarunas notiek uz līdzvērtīgiem pamatiem. Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs atgādināja vizītes laikā, ka bezvīzu režīms ar Krieviju ir lielā mērā izdevīgs pašmāju biznesam, tūrismam un iedzīvotājiem. Un to nevar noliegt. Valsts prezidents vakar uzsvēra, ka bezvīzu režīma ieviešanai jāsākas nekavējoties. "Latvija ir gājusi cauri ceļam no izolācijas līdz bezvīzu režīmam, un mēs ļoti labi saprotam Krievijas centienus, ko esam gatavi atbalstīt," teica V. Zatlers. Process nav vienas dienas jautājums, jo bezvīzu režīmu neievieš ar dekrētu, norādīja prezidents.
Zaļā gaisma ilglaicīgam kursam
"Politiskie un ekonomiskie jautājumi sarunās vizītes laikā tika skatīti pilnīgi atsevišķi," vakar preses konferencē uzsvēra Valsts prezidents, atbildot uz jautājumu, vai ekonomiskā pretimnākšana netiek saistīta ar politiskiem reveransiem. "Varam būt gandarīti, ka ir noticis pavērsiens Latvijas un Krievijas attiecībās. Vizītē tika apliecināts, ka sadarbības kurss būs ilglaicīgs un nebūs sitienu zem jostasvietas," teica Zatlers. Jautājums, vai Latvija un arī Krievija spēs noturēt šo kursu, tomēr ir atklāts. Latvijas valdības, kā zināms, nav ilglaicīgi projekti, un Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek nākamgad. Savukārt Krievijā prezidenta vēlēšanas notiks 2012. gadā. V. Zatlers diplomātiski izvairījās no atbildes uz jautājumu, kā Krievijas iespējamā politiskās varas maiņa ietekmēs tagadējo labvēlīgo starpvalstu attiecību kursu – "ļausim Krievijai attīstīties tā, kā tā vēlas, nedomāsim tās vietā", teica Valsts prezidents.
Tomēr atkārtoti tika uzsvērts, ka ir dota zaļā gaisma abu valstu attiecību turpinājumam un puses vienojušās par regulāru politisko dialogu.
Nozīmīgu projektu gaidās
Parakstītā līgumu pakete ar Krieviju sakārto attiecības ar šo valsti, un Latvija cerīgi raugās arī uz investīciju aizsardzības līguma noslēgšanu, par ko kā par ļoti nozīmīgu izteicās teju visi starpvalstu biznesa forumos sastaptie uzņēmēji. Lai arī līgumi un vienošanās, ko vizītes laikā slēdza vairākas uzņēmēju organizācijas – Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija – ar Krievijas partneriem, pieder pie tā dēvētās standarta procedūras un nenozīmē tūlītēju un reālu labumu to slēdzējiem, tomēr Latvijas un Krievijas attiecību vēstures gaismā tam ir pavisam cits skanējums.
Valsts prezidents Maskavā un Sanktpēterburgā saņēmis varas iestāžu oficiālo amatpersonu apliecinājumus, ka Krievijā netiks piekopta protekcionisma politika vietējiem uzņēmējiem, visu, arī attieksmi un Latvijas uzņēmēju iespējas, noteikšot konkurence un brīvais tirgus. Ieceru turpinājums nozīmīgiem dzelzceļa infrastruktūras, mašīnbūves projektiem, kas tika iezīmēts vizītes laikā, kļuva nesalīdzināmi reālāks nekā līdz šim. Kaut vai V. Putina un iekšlietu ministres L. Mūrnieces mutiskā vienošanās par autopārvadātāju kravas mašīnu rindu samazināšanu uz Latvijas un Krievijas robežas gada nogalē dod tūlītēju efektu.
