Par saviem plāniem un par to, kā veicas ar solītā pildīšanu, stāsta Rīgas vicemērs un LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers
– Jūs nesen paziņojāt, ka šo nespējīgo valdību vairs nestutēsiet un esat gatavs uzņemties valdības vadītāja amatu. Vai joprojām uzskatāt, ka Dombrovska valdība ir nespējīga un tā ir jānomaina?
– LPP/LC, neskatoties uz to, ka netikām ņemti valdībā, balsojām par šo valdību, jo uzskatījām, ka valstij nepieciešama stabilitāte. Mēs valdību atbalstījām, jo šajā ekonomiskās krīzes situācijā bija jāpieņem daudzi smagi lēmumi. Diemžēl šajā laikā redzam, ka valdība nodarbojas tikai un vienīgi ar fizisku izdevumu samazināšanu un nepiedāvā nekādu programmu, kā palielināt ieņēmumus, kā veicināt ekonomisko attīstību, un nav nodefinējusi kādas ir ekonomikas prioritātes. Mani pārsteidz, ka tranzīta nozare, kas šobrīd vienīgā strādā ar plusiem, netiek uzskatīta par prioritāru nozari. Mūsu attieksmi izšķir filozofija. Ja tā nauda, kura domāta investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, tiek notērēta pabalstiem, lai pārlaistu ziemu, tad tā ir filozofija, kuru mēs nevaram atbalstīt. Šobrīd vissvarīgākais ir radīt jaunas darba vietas. Autoceļu fonds vienreiz jau tika Repšes laikā iznīcināts. Tagad tas tiek otrreiz iznīcināts Dombrovska laikā. Likums precīzi nosaka, ka 75% no degvielas akcīzes nodokļa nonāk autoceļu fondā. Nākamgad 80%. To nosaka likums. Taču šobrīd šis fonds tiek samazināts daudzkārtīgi. Ceļi vairs netiks renovēti, uzturēšanai līdzekļi būs ļoti niecīgi. Runa var būt tikai par sniega tīrīšanu, ceļu kaisīšanu ar sāli un bedrīšu lāpīšanu. Nekādi nozīmīgi projekti vairs netiek realizēti. Visa nauda tiek novirzīta sociālo jautājumu risināšanai, kam mēs nevaram piekrist.
– Ko jūs piedāvājat?
– Mēs gaidījām, ka valdība nāks ar plānu, kādā veidā tā strādās pie investīciju piesaistes. Nevis pie aizņēmumu saņemšanas, bet pie reālo investīciju piesaistes. Kādi būs privātās partnerības projekti? Ilgi ir runāts par nepieciešamību Latvijā būvēt elektrostaciju. Tagad būtu jāpieņem skaidrs lēmums, kur šī elektrostacija jābūvē – Liepājā, Ventspilī vai Rīgā. Šādai investīcijai noteikti būs atbalsts un ir iespējams piesaistīt privāto kapitālu. Tranzīts attīstās, bet tagad tas ir jāatbalsta vēl vairāk nekā līdz šim. Ko dara valdība? Valdība pieņem lēmumu, ka līdzfinansējums vairs netiek piešķirts nedz ostām, nedz dzelzceļam. Tas nozīmē to – ja nav līdzfinansējuma, tad var netikt apgūti ES strukturālie fondi. Mēs varam pazaudēt ES naudu tikai tāpēc, ka Finanšu ministrija ar Repši priekšgalā pasaka – "mums nav naudas". Viņi nedod līdzfinansējumu, lai saņemtu naudu, ko varētu izmantot ekonomikas attīstībai. Tie ir fakti. Uz jautājumu, kāpēc nedod, atbilde skan – "nav naudas". Tas ir lielākais absurds, jo nauda jau rodas no tā, ka ES fondus apgūs, nevis no tā, ka neapgūs. Atrodot līdzekļus kā līdzfinansējumu, mēs radām darba vietas, kas rada nodokļu masu, ko valsts dabū atpakaļ, un tādā veidā mēs sildām ekonomiku. ES līdzekļi ir tie, kurus visātrāk var apgūt. Mums jādara viss, lai nākamgad ES fondu apguve būtu viena no galvenajām prioritātēm, un paralēli tam varam piesaistīt privātās investīcijas.
– Vai tas nozīmē, ka tad, ja šī valdība budžeta apspriešanas laikā krīt, jūs esat gatavs nākt un šos jautājumus risināt?
– Šis ir priekšvēlēšanu laiks, un tā ir tā lielākā problēma. Tie politiķi, kas ir valdībā, vairs nav spējīgi pieņemt pragmatiskus lēmumus un ir tendēti uz nākamo rudeni.
– Bet jūs?
– Ja krīt valdība, valsts bez valdības nepaliks, bet es šodien negribētu stimulēt šīs valdības krišanu. Bet, ja kritīs, tad mēs atbildību uzņemsimies. To esmu teicis un varu apstiprināt. Mūsu mērķis nav gāzt valdību, mūsu mērķis ir uzvarēt nākamajās vēlēšanās.
– Vai ir iespējams ko mainīt jau šodien sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem?
– Protams. SVF ir aizdevējs, un viņi ir ieinteresēti dabūt savu naudu atpakaļ. Viņus maz interesē, kā valsts attīstīsies. Bieži tie priekšlikumi, kas nāk no mūsu tā saucamajiem draugiem, ir saistīti ar to, lai mazinātu Latvijas konkurētspēju. Mums tiek piedāvāts palielināt nodokļus. Es piedāvāju nevis palielināt nodokļus, bet samazināt. Uzņēmumu ienākumu nodokli uz nulli. Padarām Latviju par vietu, kura ir interesanta investīcijām. Man nesen bija saruna ar amerikāņu kompāniju, kura jau ir pieņēmusi lēmumu nākt Latvijā, viņi radīs 300 jaunas darba vietas. Šie cilvēki – ekonomisti un finansisti – apkalpos kompānijas Eiropā. Tas ir tīrais eksports. Bizness ir izvietots Rīgā, bet apkalpo biznesu Eiropā. Ir arī ideja iegūt naudu no uzturēšanās atļaujām. No 2004. gada esam ES un jau vairāk kā gadu pievienojušies Šengenas zonai. Ja cilvēks iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, viņš iegūst uzturēšanās atļauju visā Šengenas zonā. Mūsu priekšlikums ir šāds: tie uzņēmēji, kuri ir investējuši 500 000 eiro, iegūst uzturēšanās atļauju. Ja mēs uzstādītu mērķi piesaistīt 10 000 šādu uzņēmēju, tad valsts iegūtu piecu gadu laikā piecus miljardus tiešo investīciju. Nevis aizdevuma formā, bet gan dzīvās investīcijas kā riska kapitālu. Automātiski mēs arī atdzīvinām visu nekustamā īpašuma tirgu. Mums tikai aktīvi ir jāreklamē šādas iespējas.
– Jūs pieminējāt enerģētiku. Ja jūs būtu premjers, kur un kādai elektrostacijai dotu priekšroku?
– Ja es būtu premjers, tad es piedāvātu neklanīties mūsu kaimiņiem un konkurentiem un pašiem uzbūvēt atomelektrostaciju. Lietuvieši mūs ir apsmējuši savā atomelektrostacijas projektā. Sākumā bija runāts, ka būs trīs līdzvērtīgi partneri, tad lietuvieši, mūs neinformējot, noslēdza vienošanos ar Poliju. Es piedāvātu risinājumu vienoties ar krieviem, frančiem vai kanādiešiem un izveidot struktūru, kur viena trešdaļa piederētu Latvenergo, viena trešdaļa krieviem un viena trešdaļa frančiem vai kanādiešiem, lai nevienam nebūtu kontrolpakete un mēs ātri uzbūvētu staciju Latvijā. Par konkrēto vietu var lemt speciālisti. Mēs vienotos ar skandināviem un pa tiešo piegādātu elektroenerģiju caur Ventspili, jo tur būtu tuvākais savienojums. Mēs kļūtu par lielāko elektroenerģijas eksportētājvalsti šajā reģionā. Mēs piegādātu elektrību gan lietuviešiem, gan igauņiem, gan skandināviem.
– Cik tālu ir šis projekts?
– Jūs uzdevāt jautājumu, ko es darītu kā premjers. Es uzstādītu ambiciozu mērķi: kopā ar krieviem, frančiem vai kanādiešiem uzcelt atomelektrostaciju.
– Kāpēc tieši ar viņiem?
– Kanādiešiem un frančiem ir liela pieredze atomelektrostaciju būvēšanā, bet krievus pieaicinātu, lai neradītu konfliktu, jo patlaban mēs no Krievijas elektroenerģiju importējam. Doma ir radīt uzņēmumu, kas ne tikai apgādā ar elektrību Latviju, bet galvenokārt darbojas eksportam.
– Rīga 2014. gadā būs kultūras galvaspilsēta. Kāda ir perspektīvā doma saistībā ar šo pasākumu?
– Saistībā ar 2014. gadu mēs sākam strādāt jau tūlīt, lai reklamētu Rīgu kā kultūras galvaspilsētu. Mēs esam vienojušies ar tūrisma nozares pārstāvjiem, ar air Baltic par to, ka sākam vienoto kampaņu. Mēs negaidīsim 2014. gadu. Mēs strādāsim pie tā, lai visu šo gadu garumā Rīgā katru nedēļu kaut kas notiktu. Esmu runājis ar Rubeņa kungu par to, ka Nacionālajā teātrī varētu sarīkot Raimonda Paula koncertu, kas piesaistītu arī ārzemju viesus. Ar Žagara kungu esam runājuši, ka varētu sarīkot Operā izrādes ar pasaules zvaigžņu piedalīšanos un augstām biļešu cenām, kuras izplatītu arī ārzemniekiem, kas sadarbībā ar air Baltic varētu atbraukt uz koncertiem nedēļas nogalē. Ja mēs gribam kvalitatīvu pieaugumu tūrismā, tad mums jārada produkti, kurus viņiem piedāvāt. Nepietiek, ka viņi atbrauc un pastaigā pa Vecrīgu.
– Jums ir daudz dižu plānu, bet kad mēs sagaidīsim, ka tiek ielikts pamatakmens kādam konkrētam projektam?
– Viena lieta ir konkrēta būvniecība, kas saistīta ar konkrētiem projektiem. Centrāltirgus, daudzstāvu autostāvvietas. Pie tā mēs strādājam, un tas būs. Cita lieta – izmantot jau esošo infrastruktūru un objektus. Viena no lielākajām industrijām, kuru visātrāk ir iespējams nolikt uz kājām, ir tūrisma industrija, kas tagad ir paklupusi. Mēs ieguldīsim resursus, lai nākamais gads būtu tūrisma nozarē visveiksmīgākais, kāds jebkad ir bijis. Mēs gribam, lai Rīgā ierodas uz Ziemassvētkiem, uz Jauno gadu, lai Rīga būtu gaišāka, labāk apgaismota.
– Vai šogad jau būs gaišāks?
– Jā. Jau šogad Rīga būs gaišāka. To es varu apsolīt.
–Un kad tomēr mēs Centrāltirgū redzēsim būvstrādniekus?
– Centrāltirgus ir ārkārtīgi sarežģīts objekts. Tur ir ļoti daudz kriminālo grupējumu. Daudzi ir jautājuši – vai nav bail ķerties klāt? Vai nesāksies šaudīšanās un vai nav bail par dzīvību? Par cilvēku dzīvībām bailes ir, bet es ceru, ka valsts drošības struktūras nepieļaus, lai 2009. gadā te sāktos šaudīšanās un mēs piedzīvotu kaut ko līdzīgu tam, kas nesen bija vērojams taksometru biznesā. Mēs nonāksim līdz grandiozajiem Centrāltirgus pārbūves plāniem. Tomēr jāsaka, ka viss Centrāltirgus šobrīd ir apgrūtināts ar dažādiem un bieži vien ļoti neizdevīgiem līgumiem, kas ir slēgti ar iepriekšējām domēm.
Runāsim atklāti. Iepriekš daudzi baidījās tirgum ķerties klāt, jo tirgus ir vieta, caur kuru iet kontrabanda un vērojama sadarbība starp bandītiskiem grupējumiem un drošības struktūrām. Griežoties pie dažādām drošības struktūrām, mēs nezinām, kādas ir viņu attiecības ar kriminālajām struktūrām. Tad, kad mēs ķērāmies klāt taksometru biznesam, sākumā bija sajūta, ka policija nemaz negrib palīdzēt. Tikai tad, kad es policijas vadībai uzdevu jautājumu: vai esat ar bandītiem vai ar valsti, ar pašvaldību, tikai tad sākās reidi un nakts laikā 300 pārbaudes, vairāk nekā 100 protokolu. Tad arī mēs saņēmām signālu, ka šajā biznesā kaut kas sāk mainīties un atsevišķi kriminālie grupējumi sāk bažīties, ka viņiem piegriež skābekli. Kas attiecas uz tirgu, tad mēs izsludināsim konkursu, un lai uzvar tas, kas var nodrošināt mūsu plānu realizāciju.
– Tātad pagaidām projekts mazliet atbīdās?
– Es atvainojos, bet tik ātri, cik mēs virzāmies uz priekšu, neviena iepriekšējā dome nav virzījusies. Mēs esam skaidri nodefinējuši problēmas un ķērušies tām klāt. Esam ķērušies klāt bandītiem...
– Vai esat apmierināts ar sadarbību ar iekšlietu struktūrām?
– Varu pateikt atklāti, neesmu apmierināts. Drošības struktūras ir piesegušas bandītus visus šos gadus. Viss kas ir noticis tirgū, ir noticis ar vistiešāko drošības struktūru atbalstu. Problēma ir tā, ka cilvēki, kuriem ir cieša saikne ar kriminālo pasauli, piever acis uz daudzām lietām. Lai es varētu realizēt visu to, ko esmu ieplānojis, tad iekšlietu ministrei Mūrnieces kundzei tajā brīdī, kad tiks nodrukāta šī intervija, ir jāsasauc visi dienesti, jo no manas puses izskan tieši pārmetumi viņas pakļautībā esošajām struktūrām. Viņai jāsāk rīkoties. Es kā domes amatpersona nevaru tiešā veidā dot pavēles drošības iestādēm. Es neesmu vienkāršs garāmgājējs, kurš kaut ko ir dzirdējis un pateicis. Es par saviem vārdiem atbildu. Es saku to, ko mēs visi sen zinām. Drošības struktūrām beidzot ir jāpasaka, kurā pusē tās stāv.
– Vai domājat, ka Mūrnieces kundze sasauks kādu sapulci?
– Es esmu pateicis, un mēs tāpat virzīsimies uz priekšu. Ja nebūs nekādas rīcības no viņas puses, tad būs rīcība no mūsu puses.
– Jūsu partijā ir Ivars Godmanis; viņš ir cieši saistīts ar pagājušā gada notikumiem Parex bankā un zināmā mērā personificē šo notikumu negatīvos aspektus...
– Kas attiecas uz Ivaru Godmani, tad lielāku valstsvīru par viņu es šajā valstī nezinu. Viņš atšķirībā no citiem nekad nav slēpies no atbildības. Viņš bija gatavs pieņemt nepopulārus lēmumus, viņš bija gatavs mirt tajā laikā, kad brauca padomju tanki pa Rīgas ielām un viņš kā valdības vadītājs nedomāja nekur emigrēt un mukt projām. Kad Godmanis atkārtoti kļuva par premjeru, viņš teica, ka būs problēmas. Finanšu krīze nesākās Latvijā. Tā sākās ASV, un ASV ir jāuzņemas galvenā atbildība, jo lielās naudas plūsmas ASV ir vienmēr kontrolējusi. Tajā brīdī, kad mēs uzzinājām, ka Parex banka nevar pārfinansēt tos aizņēmumus, kurus viņi pārfinansēja katru gadu, Godmanis tika nolikts fakta priekša. Jautājums nebija par Parex banku. Jautājums bija – glābt vai neglābt finanšu sistēmu Latvijā. Sākumā mums nebija doma nacionalizēt banku, bet tikai īslaicīgi tajā ieiet, lai situāciju stabilizētu. Starptautiskie partneri iebilda un teica, ka banka jāpārņem pilnībā. Mums nebija likuma, lai mēs nakts laikā to pārņemtu. Mēs to varējām izdarīt, vienīgi vienojoties ar īpašniekiem. Ja mēs nevienotos, tad banka sabruktu kopā ar citām Latvijas bankām. Tieši tāpēc mani pārsteidz Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas izteicieni un pārmetumi saistībā ar bankas pārņemšanu. Sudrabas kundze ir personīgi sankcionējusi šo konkrēto plānu, kuru pieņēma valdība, jo valdības sēdē piedalījās ģenerālprokurors, Valsts kontroliere, Latvijas Bankas vadītājs, FKTK vadība. Godmanis skaidri pateica: ja kāds no klātesošajiem būs pret vai būs kāds iebildums, tad mēs lēmumu nepieņemsim. Tā bija Ivara Godmaņa pozīcija. Ja tagad Sudrabas kundze uzskata, ka kāds izplata nepatiesu informāciju, tad ir jāpieprasa protokols no valdības sēdēm, kurās viņa ir piedalījusies un jāparāda iebildumi, kurus viņa ir teikusi. Šāds protokols ir, bet šādu iebildumu nav. Esmu gatavs šodien par to iestāties un atklāti runāt. Ja esam kļūdījušies, tad kļūdījušies esam visi, ieskaitot Sudrabas kundzi un ģenerālprokuroru Maizīti. Šajā gadījumā griešanās pie ģenerālprokurora Maizīša, lai izvērtē šo gadījumu, ir absurda, jo ģenerālprokurors ir sankcionējis šo lēmumu.
– Ja nākamgad uzvarēsiet vēlēšanās un kļūsiet par premjeru, vai nebūs žēl pamest Rīgā iesākto?
– Mūsu mērķis ir iet uz vēlēšanām un kopā ar Saskaņas centru uzvarēt vēlēšanās. Rīga ir piemērs tam, cik aplami var būt pieņēmumi. Ka Rīga kļūs sarkana, ka visi te runās krievu valodā un bezmaz vai padomju laiki atgriezīsies. Daudzi biedēja, ka tiks realizēta kāda proKrievijas politika. Es varu teikt, ka nekad neesmu realizējis un nekad nerealizēšu kādu proKrievijas politiku. Tā būs politika, kas būs vērsta uz Latvijas interesēm. Es gan esmu teicis, ka mums jāveido izdevīgas un labas attiecības ar visiem mūsu kaimiņiem, un no tā neatsakos.
– Vai jūs izmantojat to, ka Rīgas mērs ir etniskais krievs, lai gūtu labumu Latvijas biznesam no politiskā atbalsta Krievijā?
– Tas, ka Ušakovs ir kļuvis par Rīgas mēru, ir pilnībā atņēmis trumpjus tiem politiķiem, kas runāja, ka krievvalodīgos šeit apspiež. Viņi redz, ka demokrātiskās vēlēšanās krievvalodīgais Latvijas pilsonis var kļūt par Rīgas mēru, un visi ieroči no viņu rokām ir izņemti.
– Bet biznesa ziņā?
– Mēs esam ES. Kamēr mēs neizveidosim labas attiecības ar NVS un Krieviju, mēs būsim province. Aiz mums ir tā, kā tuksnesī. Mēs dzīvojam vistālāk uz austrumiem – tā, kā sūnu ciemā. Tajā brīdī, kad mēs kā lidmašīnai uzliksim abus spārnus: vienu ES un NATO, bet otru – labas attiecības ar NVS un Krieviju, tajā brīdī mēs sāksim pacelties, lidot, un viss notiks. Nākamajā gadā notiks mēru samits, kurā piedalīsies mēri no NVS un ES valstu galvaspilsētām un varbūt arī citām pasaules pilsētām. Tas notiks Rīgā. Ar šādu pasākumu mēs nodemonstrēsim pasaulei, ka Rīga ir biznesa centrs starp Austrumiem un Rietumiem. Ka neesam nekāda province. Protams, Ušakova–Šlesera tandēms palīdz veidot labas biznesa attiecības ar Krieviju.
– Līdz vēlēšanām vēl būs vairāki zīmīgi datumi – 9. maijs un 16. marts.
– Būtu ļoti svarīgi šos datumus nepolitizēt. Tas līdz šim mums nav izdevies un diez vai izdosies, bet tā ir mana pārliecība, jo Otrajā pasaules karā Latvija kā valsts nav karojusi nevienā pusē. Mūsu tauta bija sadalīta. Brālis cīnījās pret brāli, tēvs pret dēlu. Tā ir dziļa traģēdija, caur kuru mūsu tauta ir izgājusi. Gāja bojā ļoti daudz cilvēku. Vai tie bija leģionāri vai zem sarkanā karoga, ir jāļauj vecajiem vīriem nolikt ziedus gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie tā Uzvaras pieminekļa, bet lai partijas netaisa politiskos šovus.
– Jūs tā arī neatbildējāt: vai nebūs žēl pamest Rīgas domē iesākto?
– Šobrīd Saeimā valda bardaks. Deputāti, kas tur atrodas, sēž uz koferiem. Viņi jūtas apdraudēti, ka viņus var neievēlēt, un viņi nav gatavi pieņemt nekādus būtiskus lēmumus. Bet, ja mēs uzvarēsim vēlēšanās, tad neizslēdzu iespēju, ka es varētu vadīt nākamo valdību, un tā politika būs tāda, kādu es šeit izstāstīju. Tā būs skaidra, varbūt brīžiem nepopulāra, tomēr, kad ķirurgs veic griezienu, tad daudziem pacientiem sāp, toties pēc tam viņi saka paldies. To vajadzētu piedzīvot arī valstij.
