Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani.
– ZZS ieņēmusi visnotaļ nepiekāpīgu pozīciju 50 miljonu latu valsts budžeta konsolidācijas jautājumā. Ar ko tas ir saistīts?
– Gribētu sākt ar lirisku atkāpi – nesen saņēmu novēlotu apsveikumu jaunajā gadā. Man rakstīja 81 gadu veca kundze no Liepājas, kas izteica lielu paldies ZZS par darbu Saeimā. Manuprāt, tā bija simboliska vēsts, jo atspoguļoja ļoti daudzu gados vecu cilvēku attieksmi pret valdību. Viņi noticēja mums. Nobalsoja par mums vēlēšanās, noticēja mūsu solījumiem ar cerību, ka kaut kad jau pienāks brīdis arī solījumus izpildīt.
Par sociālo sfēru pirms vēlēšanām taču visi teica kā vienā mutē – lai nu kas arī notiktu, bet sociālajai sfērai mēs neņemsim neko nost. Pensijas un sociālos pabalstus neaiztiksim nekā un nekad – to tak solīja publiski – Milžu cīņās televīzijā un kur vēl ne. Es domāju, ka šie solījumi bija būtiski un noteica ļoti daudzu cilvēku balsojumu.
Bet tagad, ja mēs ko reformējam sociālajā sfērā, iznāk tā – laiks pagājis, atkal atgriežamies pie vecās prakses un saprotam, ka vienkāršākais, kam atņemt naudu, ir sociālais budžets. Tā vienkārši – ņemt un piekrāpt cilvēkus. Paņemt un uzmest.
Bet ir taču brīdis, kad ir robeža, kuru nevar pārkāpt. Solījumi, no kuriem nevar atkāpties. Ir brīdis, kad nevar tikai peldēt pa straumi, kā ir vieglāk.
Būtu jau ļoti vienkārši šobrīd aizmirst solījumus – nākamās vēlēšanas taču ir aiz kalniem, sak, gan jau vēlētāji neatcerēsies. Taču šoreiz ZZS piekāpties negrasās. Mūsu frakcijā ir 2/3 jaunu deputātu, viņi nav tādā rutīnā iegrimuši, ka viņiem jau būtu vienalga, viņi ir lielā mērā ideālisti, kuri vēlas strādāt un negrib iet vieglāko bezpretestības ceļu.
– Kādas sekas būs šādai pozīcijai attiecībā uz sadarbību koalīcijā?
– Es domāju, ka masu mediji uzkurina ažiotāžu ap šo situāciju. Es saprotu – tas ir interesanti: pretrunas, strīdi, jo mierīgā gaisotnē jau nebūtu par ko vēstīt. Bet konkrētā ZZS pozīcija par 50 miljonu konsolidāciju nevar atstāt būtiskas sekas uz sadarbību koalīcijā. Visi taču saprot, ka neko īpaši jaunu uzkonstruēt nevar – nu, pamainīt ZZS ar Saskaņas centru? Kas mainīsies attiecībā uz izskatāmo problēmu? Nekāda jauna koalīcija un jauna valdība problēmas būtību neatrisinās efektīvāk par esošo. Jo Vienotība un ZZS ir ideoloģiski tuvi spēki, un esmu pārliecināts, ka mēs tiksim pāri šai problēmai.
Es arī jūtu, ka nav lielas plēšanās par šo jautājumu.
– Varbūt tā ir ar Vienotību saskaņota spēle, lai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis var aizdevējiem teikt – re, mēs jau gribējām konsolidēt, bet mums koalīcijas partneri iespītējušies.
– Redziet, tādus pašus solījumus vēlēšanās, kā ZZS, ir devusi arī Vienotība. Es nedomāju, ka Vienotībai pašai ir ļoti vienkārši pieņemt lēmumu par pabalstu samazināšanu. Nedomāju, ka viņi vienkārši pacels rokas un par to nobalsos. Man šķiet, ka ļoti simptomātiski ir – par konsolidāciju uz sociālā budžeta rēķina lielākais runātājs ir finanšu ministrs Andris Vilks. Valdis Dombrovskis par šo tematu īpaši nav izteicies – jā, bija slims ar gripu, bet vēl pirms tam – tad viņš teica, ka Starptautiskais Valūtas fonds nav īpaši uzticams sarunu partneris! Es domāju, ka arī Vienotība nevēlas zaudēt labi ieredzēta politiska spēka lomu. Un situācijā, kad mūsu pozīcija ir nepiekāpīga, Vilkam tiešām ir vienkāršāk pateikt SVF – mēs darām visu, lai budžetu konsolidētu par vēl 50 miljoniem, bet mums ir nepaklausīgie partneri – ZZS, kas nesaprot situāciju, rīkojas destruktīvi utt. Nākamais solis droši vien būs tāds, ka SVF misija brauks uz Latviju pierunāt...
– Bet SVF uzsver, ka neprasa samazināt naudu sociālajai sfērai, bet gan reformas...
– Jūs saprotat, problēmas sāls ir tajā, ka šeit nevar rīkoties kā grāmatvedis. Bet Vilks ir kā grāmatvedis. Tas dažreiz nav slikti, bet šoreiz tā nevar. Un vēl nez kāpēc mums mēģina pierādīt, ka 5,4% budžeta deficīts ir tas pats, kas 6% budžeta deficīts.
Valūtas fondam visvienkāršākais ir grāmatvežu valodā pateikt, ka Latvijā ir šitāds skaits pensionāru, kas saņem attiecīgu summu pensijās, un, nogriežot katram piecus desmit latus, mēs atkal iegūstam vairākus miljonus lielu ciparu. Šis pasākums no grāmatvedības viedokļa izskatās ilgtspējīgs un stabils.
Bet mēs piedāvājam – ja jau ēnu ekonomikā apgrozās teju miljards latu, tad kāpēc gan ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem mēs nevarētu iegūt tādu pašu summu? Uz ēnu ekonomikas fona 50 miljoni izskatās pat smieklīgi. Bet tos nevar dabūt ar grāmatveža prasmēm. Tur vajag gluži citas iemaņas. Turklāt vēl arī jābūt prasmei pierādīt SVF, ka pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai būs efektīvi un tiešām ļaus konsolidēt budžetu par 50 miljoniem latu.
Arī ar SVF prasībām ir tā – piedāvā viņiem kaut ko vienu – viņi atmet atpakaļ, jo tas neder. Piedāvā citu pasākumu – atkal neder. Tad atliek vien sociālā sfēra – tas pēkšņi der. Šajā jomā Finanšu ministrijas spēja SVF pierādīt konsolidācijas lietderību kļūst ļoti liela. Bet ZZS tas neapmierina.
SVF liekuļo, sakot, ka viņi jau neprasa griezt naudu sociālajai sfērai. Sarunu process apliecina, ka citu pasākumu noraidīšana skaidri vedina uz konsolidāciju uz sociālās sfēras rēķina.
– Vai šobrīd neizskatās pēc kļūdas ministru posteņu uzņemšanās, kas tik slaidi iekļaujas konsolidējamās pozīcijās?
– Nē. Mēs esam ļoti precīzi apzinājuši savu elektorātu – tie ir vidusmēra cilvēki, arī ar zemiem ienākumiem gan Rīgā, bet arī ļoti daudz reģionos. Viņiem ir būtiska mūsu atbildība tieši sfērās, kas skar sociālo, veselības aprūpes jomu. Mums Lemberga kungs visu laiku pārmeta – kāpēc jūs ņēmāt to Veselības ministriju. Bet tagad, kad ir jālemj, piemēram, veselības nozarē par slimnīcu reorganizāciju novados, ir redzams, ka izvēle par veselības ministra amatu tomēr ir bijusi pareiza. Jo, ja ZZS pārstāvim nebūtu šī sfēra, tad pieļauju, ka mazo slimnīcu reorganizācija un likvidācija būtu gājusi plašumā. Bet mūsu elektorātam tas ir būtiski, un mēs aizstāvēsim mazās slimnīcas. Tagad mums ir iespēja veselības ministram Jurim Bārzdiņam darīt zināmu savu nostāju, un viņš to realizēs. Bet – ja ministrs būtu Vienotībai, mēs ar savu nostāju, iespējams, nespētu aizsargāt sava elektorāta intereses. Ministru amati sociālajā, izglītības, veselības aprūpes sfērā ir svira un priekšrocība ietekmēt procesus šajās jomās.
Ja ZZS nebūtu ministru amati šajās sfērās, mēs koalīcijā varētu nonākt dziļā konflikta situācijā, jo mums vienkārši nāktos jau Saeimā balsot par citu partiju ministru apstiprinātiem lēmumiem. Šobrīd priekšrocība ir tāda, ka mēs nevirzām uz priekšu valdībā un Saeimā tās iniciatīvas, kuras redzam kā sabiedrības vairākumam nepieņemamas.
– Kā jūs varat raksturot sadarbību ar Vienotību?
– Uzskatu, ka koalīcija tikai ar Vienotību ir pareizs lēmums, tikai jāatrod pareizs sarunu veids un sviras. Diskutēt varētu, protams, par sfēru sadali. Kāpēc mums veselības sfēra, varbūt vajadzēja iekšlietas? Sākumā taču viena no versijām bija, ka ZZS varētu uzņemties iekšlietu sfēru. Un tagad – kas tad būtu ar iekšlietu sfēru pēc Jēkabpils notikumiem? Nu, tika runāts valdības izveides procesā – tad varbūt neuzņemamies Labklājības ministriju, varbūt uzņemamies kultūras sfēru? Kultūras?! Ar visām problēmām ar teātriem, ar orķestriem, ar mūzikas skolām?! Kultūras ministrei reitings tagad ir mīnusos, kas iepriekš ar šo amatu nekad nav bijis.
Es domāju, ka ZZS pieņemto lēmumu pareizību atspoguļo arī partijas reitings – 14,8%, tik augsts reitings mums līdz šim starpvēlēšanu periodā vēl nav bijis.
– ZZS ir pilnvērtīgi izmantojusi savu potenciālu, mainot kadrus Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs. Tā ir politika vai savējo iedabūšana amatos?
– Pozitīvais šajā lietā ir tas, ka neesmu ne par vienu cilvēku, kas ir ielikti amatos, dzirdējis līdzīgu apzīmējumu kā šofera dēls. Tie visi ir kompetenti cilvēki. Tas ir šo cilvēku jautājums, vai viņi, pienākot X stundai, spēs sevi parādīt pozitīvi. No šāda viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai viņiem ir ZZS, Ventspils vai Liepājas pieraksts vai biedra karte. Ja cilvēks izrādīsies nepraša, pieņems sabiedrībā neakceptējamus lēmumus, es būšu pirmais, kas pateiks satiksmes ministram – Uldi [Uldis Augulis], es uzskatu, ka viņš tev ir nekavējoši jāatlaiž.
– Augulis ar jums saskaņo lēmumus par amatpersonu iecelšanu uzņēmumu valdēs? Vai ar citu ZZS ietilpstošo partiju līderiem, Aivaru Lembergu, piemēram?
– Nē, es šajā lietā neiejaucos. Lēmumu pieņem Augulis. Vai viņam to cilvēku ir ieteicis Lembergs vai kāds cits. Ja negribēs pieņemt kādu lēmumu, neviens viņu piespiest nevar. Un galu galā – par saviem lēmumiem katrs atbild pats. Ministrs šādi riskē arī ar savu turpmāko politisko karjeru. Ja viņš uzskata, ka pieņemtie lēmumi ir pareizi un sekmē turpmāko darbību politikā, tad tur nekas nav piebilstams.
Turklāt, ja par kādu cilvēku saka – Lemberga cilvēks, Zaļās partijas cilvēks, Zemnieku savienības cilvēks, varbūt tie nemaz tik slikti nav? Es neesmu turklāt pamanījis, ka likumi būtu mainīti un tur būtu rakstīts – nevienā uzņēmumā nedrīkst strādāt kāds, kas ir kādreiz ticies ar Lembergu, vai kāds, kam ir ZZS partiju biedra karte.
– Kā ZZS pārstāvja Ventspils mēra Aivara Lemberga konflikts ar ekonomikas ministru Arti Kamparu atspoguļojas koalīcijas sadarbībā? Jums Kampars šķiet sekmīgs ministrs?
– Es negribētu teikt, ka Kampars būtu sliktākais ministrs, kuru esmu redzējis savas darbības laikā politikā. Protams, ir bijuši labāki, bet ir bijuši arī sliktāki. Kamparam vajadzētu likt aiz auss vienu lietu – ja tu esi kaut ko solījis, tad viedokli nevajag mainīt. Gadījumā ar Mārtiņu Rozi – ja bija solīts, ka viņš varēs startēt konkursā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatora amatu, tad nevajadzēja pēc tam mainīt savu viedokli, klausoties kādās apkārtrunās. Tad, ja bija pretenzijas, vajadzēja jau sākumā pateikt, ka nē, un viss.
– Sabiedriskās komitejas izveides iniciatīva, kas nāca no Solvitas Āboltiņas, jums bija pārsteigums. Nu pārsteigums ir garām. Kā jūs to tagad vērtējat?
– Process turpinās. Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija, ko vada ZZS deputāts Vitauts Staņa, arī diskutēs par Valsts prezidenta ievēlēšanas kritērijiem. Manuprāt, šī ir komisija, kurai piedien diskutēt par šādiem jautājumiem parlamentā, turklāt arī uz komisiju var uzaicināt sabiedrībā cienījamus cilvēkus, lai viņi izsakās par šo jautājumu.
– Vai var teikt, ka ar Āboltiņas komisiju Vienotība jau ir apspēlējusi jūs Valsts prezidenta VP izvēles kampaņā?
– Man ļoti patīk spēlēt zolīti. Ir liels kārdinājums uzspēlēt uz tumšo. Ne vienmēr īstā spēle ir tā, ko spēlē ar atklātām kārtīm. Un ne vienmēr tas, kurš spēlē ar atklātām kārtīm, vinnē.
Ja Vienotībai gribas veidot šādu padomi vai komisiju, lai veido. Bet katram ir jāsaprot, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti. Un X stundā katrs balsos tā, kā būs izlēmis pats, nevis tā, kā būs izlēmušas ntās sadibinātās komisijas. Aizklātos balsojumos deputāti parasti nepakļaujas ārējam spiedienam.
– Medijos plaši izskanēja jūsu teikums, ka Vienotība ir izsmēlusi augstāko amatpersonu limitus.
– Jā, tagad pat tā nedaudz muļķīgi iznācis – visi baidās vispār kādu virzīt, lai limita robežu nepārsniegtu. (Smejas.) Taču šādā saspēlē sabiedrība nedrīkst ciest. Es jūtu, ka saspēles rezultāts varētu būt tāds, ka Valdis Zatlers paliktu amatā. Situācija pamazām uz to virzās.
– Jūsu partijas biedrs Uldis Augulis žurnālam Sestdiena bija atzinis, ka Lembergs varētu būt labs prezidents.
– Lemberga kungs jau pats ir vairākas reizes atbildējis uz šo jautājumu, ka viņš nevēlas būt Valsts prezidents. Esmu pieņēmis, ka viņš to saka patiesi.
– Jūs vispār virzīsiet savu Valsts prezidenta amata kandidātu?
– Varu atbildēt, kā līdz šim jau vairākkārt esmu teicis – jautājums ir atklāts. Mēs pirmām kārtām apsveram iespēju balsot par esošo prezidentu. Ir vairāki pozitīvi momenti, kas mums liek domāt, ka ZZS lēmums būs tieši šāds. Bet līdz tam ir nepieciešamas politiskas konsultācijas.
– Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgajai teica, ka viņš būtu atvērts sarunām "atbalsti mūsu kandidātu, mēs tevi ņemsim koalīcijā". Jūs esat gatavi ar viņu šādi runāt?
– Vēlreiz atgādinu, ka balsojums ir slēgts. Un var parādīties opozīcijai ļoti liels kārdinājums iznest cauri pozīciju un otrādi. Mēs neesam ar mieru izvirzīt kādu ļoti cienījamu cilvēku amatam, pakļaut viņu publiskai vētīšanai un bez politiskas vienošanās izgāzt balsojumā Saeimā. Mums jābūt saudzīgiem pret to cilvēku, kas tiktu virzīts amatā, dodot viņam stingras garantijas, nevis kaut ko darīt uz dullo. Ja mēs kādu virzīsim, tad tikai vienojoties par pietiekami plašu atbalstu šai kandidatūrai.
– Eksperti ir pieļāvuši, ka ZZS un Vienotības nevienošanās par VP kandidātu var novest pie valdības gala. Jūs ko tādu saskatāt?
– Noteikti ne. Šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai valdība strādātu ilgi. Ne ZZS, ne Vienotībai darbība citā valdībā nevar piedāvāt neko tādu, kā dēļ būtu vērts upurēt esošo valdību.
Šie eksperti, pieļauju, ir pietuvināti kādiem no ārpusvaldības politiskajiem spēkiem un tāpēc mēģina prognozēt situācijas, kam šobrīd nav nekāda pamata.
