Dažas nedēļas pēc solījumiem ministres amatu nepamest un sakārtot iekšlietu sistēmu Linda Mūrniece negaidīti nolēmusi demisionēt. Lēmumu viņa pamato ar ilgstošo kritiku un sabiedrības spiedienu.
Vēl nav zināms, vai premjers Valdis Dombrovskis demisiju pieņems, tomēr pat ministres opozicionāri atzīst, ka, "bēgot no vilka, var ieskriet ķetnās lācim".
Iesaka ministrei relaksēties
L. Mūrniece demisijas pieteikumu premjeram iesniedza dienā, kad tika publicēti jaunākie dati par sabiedrības uzticību policijai. Īsi pirms traģiskajiem Jēkabpils notikumiem policijai simpatizēja 68% Latvijas iedzīvotāju. Zīmīgi, ka dienu iepriekš internetā tika ievietots video, kurā redzams, kā policisti naktī aplaupa kādu automašīnu. Šobrīd viņi jau atzinušies noziegumā un no policijas tiks izmesti. Tomēr aiziešanu L. Mūrniece ar šo gadījumu tieši nesaista. "Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt," saka ministre. Viņa norāda, ka ilgstoši nācies pieņemt
nepopulārus lēmumus, kas ietekmējuši viņas reputāciju.
Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kurš vadījis arī citas ministrijas, atzīst, ka iekšlietu sistēmā viņš juties vissliktāk. "Psiholoģiski man tas bija grūts laiks, jo nācās saskarties ar negācijām. Tā ir netīro lietu ministrija, tā nav lenšu griešana pasākumos vai koru koncertu apmeklēšana," stāsta M. Segliņš.
Turpretī kādreizējais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis uzskata, ka L. Mūrniecei vajadzēja ar psiholoģisko spiedienu tikt galā. "Viņa ir vēl jauna gados, spēcīga sieviete, vajadzēja izturēt. Ja nevarēja panākt vienotas domas ar Ministru kabinetu vai premjeru, tā ir cita lieta," saka A. Vaznis. Pēc viņa domām, nemitīga ministru maiņa pie laba rezultāta nenovedīs. "Viņai vajadzētu atpūsties un atslābināties pāris dienas, tad spriedze pazudīs," iesaka A. Vaznis.
Atbildība jāuzņemas visai valdībai
Gadījumā, ja V. Dombrovskis demisiju pieņems, iekšlietu sistēma būtiski necietīs, uzskata Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns. Viņš norāda, ka L. Mūrniece ir atbildīga tikai par ministriju, savukārt padotības iestādēs atbildība jāuzņemas to vadītājiem. Kaut arī arodbiedrība ne reizi vien prasījusi ministres aiziešanu, par šā brīža lēmumu domas ir pretrunīgas. "Ņemot vērā nemitīgo tirgošanos ar politiskajiem amatiem, pieļauju, ka, no vilka mūkot, iebēgsim lācim ķepās," saka A. Augustāns.
Reģionu policijas pārvalžu vadītāji atzīst, ka šobrīd svarīgākais ir spodrināt policijas koptēlu. "Jēkabpils nelaime un videosižets ar policistiem, kuri aplaupa auto, ir lielāks trieciens sistēmai nekā demisijas raksts. Tā vai citādi, bet policijas darbs neapstāsies," sola Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons uzskata, ka L. Mūrnieces vājie punkti bija ministrijas politika un finanšu jautājumi – Jēkabpils gadījums bija tikai sekas. Viņš arī norāda, ka valdības vienaldzīgā attieksme pret drošības jautājumiem lielā mērā ir veicinājusi ministres kritiku. "Viņa neprata pietiekami turēt pozīciju samazināšanas jautājumos. Tomēr šobrīd sistēma ir tik izvarota, ka nav svarīgi – būs Mūrniece vai kāds cits. Ja valdības vadītājs nesaprot, kas ir valsts drošība, tad nekas šajā valstī nemainīsies. Daudz loģiskāka būtu valdības, nevis viena ministra demisija," saka J. Ādamsons.
Premjers klusē
Premjers L. Mūrnieces demisiju vēl nav pieņēmis un norāda, ka nerīkosies, iekams nebūs runājis ar ministri aci pret aci. L. Mūrniece no amata vēlas atkāpties no 28. februāra, taču šie jautājumi ir premjera pārziņā, norāda viņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Politologs Filips Rajevskis uzsver, ka L. Mūrnieces aiziešana vēl nav garantēta, to apturēt varētu spēcīgs politiskais atbalsts.
