Nule latviešu valodā klajā laistā grāmata WikiLeaks. Nošaut nedrīkst apžēlot (Slepeno diplomātiskā dienesta telegrammu atšifrējums) atklāj arī, kā informācija no visslepenākā Latvijas augstāko amatpersonu saieta nekavējoties nonākusi ASV vēstniecībā.
Minētajā grāmatā apkopoti tulkoti slepenie ASV vēstniecības ziņojumi, kurus līdz šim publiskojusi slavenā interneta vietne WikiLeaks. Kā zināms, joprojām ir publiskota tikai neliela daļa no ASV diplomātu ziņojumiem, kas nonākuši WikiLeaks rīcībā.
Bet kāds no grāmatā publiskotajiem ziņojumiem atklāj amatpersonas vārdu, kas ASV vēstniecībai pienesusi Latvijas valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tas ir ASV vēstnieka Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu un kuram slepenības statusu noteicis bijušais ASV vēstniecības Latvijā Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers.
Ziņojumā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais Nacionālās drošības padomē (NDP) saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu. Ziņojumā par šo sēdi teikts: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.» Pavisam ziņojuma autors uz A. Pelšu atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti.
Atšķirot tā laika Valsts prezidenta dienaskārtību, var konstatēt, ka ziņojumā minētā NDP sēde sākusies 8 no rīta un beigusies pēc nepilnām divām stundām. Savukārt slepenais ziņojums ASV vēstniecībā datorā ievadīts pulksten 13.01. No tā varētu secināt, ka nepilnu triju stundu laikā prezidenta kancelejā tapis sēdē runātā atšifrējums, prezidenta padomnieks paguvis aiziet pie ASV diplomāta, iedot viņam šo atšifrējumu, detalizēti izrunāties, savukārt ASV diplomāts par tikšanos paguvis uzrakstīt atskaiti, to noslepenot un ievadīt datorā.
Atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu un Ministru kabineta noteikumiem nr. 887 Valsts noslēpuma objektu saraksts NDP runātais, kā arī tur cirkulējošie dokumenti ir valsts noslēpums.
Savukārt par valsts noslēpuma apzinātu vai neapzinātu izpaušanu runā vairāki Krimināllikuma panti – piemēram, 85. pants par spiegošanu, kur runāts par valsts noslēpuma izdošanu ārvalstu izlūkdienestiem. Vai Krimināllikuma 94. pants, kurš par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Pats A. Pelšs sarunā ar Neatkarīgo atturējās detalizēti komentēt konkrēto WikiLeaks failu, jo pats ar grāmatu vēl neesot iepazinies: «Tajā laikā aktīvi paudu Latvijas pozīciju sabiedrotajiem NATO. Notika ļoti daudz konsultāciju ar kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu un Poliju –, kā rezultātā par Gruzijas konfliktu tapa mūsu kopīgais paziņojumus. Komunicēt ar ārvalstu diplomātiem ietilpst manos darba pienākumos.»
A. Pelšs atzina, ka viņam ir izsniegta pielaide darbam ar slepeno informāciju, taču kategoriski noliedza, ka uz ASV vēstniecību būtu nesis NDP sēdes atšifrējumu. Vaicāts, vai to varētu būt izdarījis kāds veicīgāks viņa kolēģis no prezidenta kancelejas, A. Pelšs atbildēja noliedzoši, jo viņš esot vienīgais no padomniekiem, kurš atbild par ārlietām.
Valsts prezidenta interneta mājaslapā publicētā informācija liecina, ka A. Pelšs mācījies Amerikas politisko un ekonomisko sistēmu institūtā Prāgā, studējis drošības politiku Māršala centrā Vācijā, mācījies Trumena Valsts universitātē ASV un ieguvis maģistra grādu Morhedas Valsts universitātē ASV.
Vaicāts, vai mācību laikā vai pēc tam viņam ir bijusi saskarsme ar ASV slepeno dienestu pārstāvjiem un vai tie viņu nav mēģinājuši vervēt, A. Pelšs atbildēja noliedzoši: «Tad jau man nebūtu izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Nu nē, protams!»
Galvenais slepenās informācijas uzraudzītājs Latvijas valstī ir Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Neatkarīgā tam adresēja vairākus jautājumus: vai SAB atbalsta valsts noslēpumu saturošas informācijas nodošanu ārvalstu vēstniecībām; kurām ārvalstu vēstniecībām drīkst un kurām nedrīkst nodot valsts noslēpumu saturošu informāciju; cik mūsu valstī ir šādu amatpersonu, kuras ārvalstu vēstniecībām nodod valsts noslēpumu saturošu informāciju, u. tml.
No SAB preses sekretāres Baibas Rātas-Saliņas saņemta atbilde: «Atbildot uz jūsu jautājumiem, informēju, ka: Valsts noslēpuma un starptautisko organizāciju (NATO, ES u. c.) klasificētās informācijas aizsardzības prasības noteiktas likumā Par valsts noslēpumu un MK noteikumos nr. 21 Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts noslēpumu saturoša informācija var tikt nodota ārvalstu institūcijām Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem. Valstis var slēgt līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību. Šis līgums nosaka visas darbības, kuru ietvaros notiek apmaiņa ar klasificēto informāciju starp līgumu noslēgušajām valstīm vai to jurisdikcijā esošām fiziskām vai juridiskām personām, lai pildītu to oficiālos pienākumus. Pusēm jānodrošina no otras valsts saņemtai klasificētai informācijai tāda pati aizsardzība, kādu tās nodrošina savai atbilstošas drošības klasifikācijas pakāpes informācijai. Puses nodrošina, ka nodotā klasificētā informācija ir pieejama tikai personām, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas piekļūt ekvivalentas drošības klasifikācijas pakāpes klasificētajai informācijai, un kurām ir nepieciešamība zināt.
